Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Karš Ukrainā. Zelenskis uzsver, ka nekad nepiedos Bučas okupāciju un tur pastrādātos noziegumus 0
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 172 900 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 172 900 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 560 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3610 tankus, 6974 bruņutransportierus, 2671 lielgabalu, 526 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 278 zenītartilērijas iekārtas, 306 lidmašīnas, 291 helikopteru, 2239 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5518 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 291 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Armēnija brīdina – Putins var tikt arestēts, ja viņš viesosies šeit
Armēnija ir nolēmusi ratificēt Romas līgumu, kas ir Hāgas Starptautiskās krimināltiesas pamatā. Deputāts Melkonjans saka, ka Putinu varētu arestēt, ja viņš dosies uz Armēniju.
Trouble in paradise?
Armenia, Russia’s CSTO ally, warns Putin could be arrested if he visits
Armenia has decided to ratify the Rome Treaty, the basis of the International Criminal Court in The Hague
MP Melkonyan (ruling party) says Putin could be arrested if he goes to Armenia pic.twitter.com/S6FqJIve5l
— Visegrád 24 (@visegrad24) March 29, 2023
Erdogans: Putins aprīļa beigās varētu ierasties Turcijā
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans trešdien paziņojis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins aprīļa beigās varētu apmeklēt Turciju, lai piedalītos valsts pirmās atomelektrostacijas (AES) atklāšanā.
“Putins varētu ierasties Turcijā 27.aprīlī uz [AES] atklāšanas ceremoniju, vai arī mēs varam ceremonijā piedalīties tiešsaistē,” intervijā televīzijas kanālam ATV izteicās Erdogans. “Ceru, mēs izvēlēsimies pirmo iespēju.”
Erdogan: Putin may visit Turkey at the end of April
Turkish President #Erdogan said in a commentary for ATV television channel that #Putin may visit Turkey on April 27 to take part in the opening of the first nuclear power plant Akkuyu built by "Rosatom" in #Turkey.
"Putin… pic.twitter.com/93ZkU0jlHr
— NEXTA (@nexta_tv) March 29, 2023
Erdogans norādīja, ka Akujas AES, kuras būvniecībā piedalījusies Krievija, ir viena no “visnepieciešamākajām investīcijām”, kas dos iespēju “nopietnai enerģijas piegādei”.
Paredzēts, ka pirmais reaktors sāks darboties jau 2023.gadā, bet pilnībā AES darba gatavībā būs 2025.gadā. Projekts tika uzsākts 2010.gadā, kad tika noslēgts Turcijas un Krievijas starpvaldību līgums. AES būvniecības plānotās izmaksas ir 20 miljardi ASV dolāru. Tai būs četri reaktori ar kopējo jaudu 4800 megavati.
Ķīna piedāvā Putinam plānu bloķēt YouTube Krievijā
Vladimirs Putins sarunās ar Sji Dzjiņpinu vienojies palīdzēt stiprināt interneta cenzūru, vēsta prokremliskais izdevums “Octagon”, atsaucoties uz avotiem, kas pārzina situāciju.
China offers Putin plan to block YouTube in Russia
Putin has agreed in talks with Xi Jinping to help strengthen Internet censorship, the pro-Kremlin "Octagon" publication reported, citing sources familiar with the situation.
According to them, a group of Chinese experts on… pic.twitter.com/HR2Ycfb88x
— NEXTA (@nexta_tv) March 29, 2023
Latvija atbalsta jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju un Baltkrieviju pēc paziņojuma par kodolieroču pārvietošanu
Latvija atbalsta jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju un Baltkrieviju pēc Krievijas paziņojuma par kodolieroču pārvietošanu uz Baltkrieviju, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.
ĀM pārstāve uzsvēra, ka Latvija ir rosinājusi viedokļu apmaiņu Eiropas Savienībā (ES) par atbilstošākajiem atbildes soļiem pret Krievijas un Baltkrievijas rīcību, tostarp jaunu sankciju ieviešanu.
Krievijas režīma līderis Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievija izvietos Baltkrievijā taktiskos kodolieročus. NATO Putina paziņojumu nosauca par bīstamu un bezatbildīgu, bet ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels norādīja, ka kodolieroču izvietošana Baltkrievijā būs drauds Eiropas drošībai.
Polija plāno paplašināt munīcijas ražošanu
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis trešdien Varšavā paziņojis, ka valdība sākusi jaunu nacionālo munīcijas programmu 427 miljonu eiro vērtībā.
Programmas mērķis ir veicināt gan iekšzemes, gan ārvalstu ražotāju investīcijas.
Varšava arī paziņoja par plāniem pasūtīt 800 000 artilērijas šāviņu. Šī pasūtījuma summa varētu sasniegt 2,6 miljardus eiro.
Moraveckis sacīja, ka pēdējo mēnešu kaujas Ukrainā parādījušas Polijai un Rietumu sabiedrotajiem to, cik daudz munīcijas patērē artilērija. Patēriņš ir daudz lielāks nekā pašreizējās ražošanas spējas Francijā, Vācijā un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs.
“Ja kāds Polijā vai Eiropā spētu tagad saražot 155 milimetru vai 120 milimetru kalibra munīciju, to izķertu kā karstus pīrāgus,” sacīja Moraveckis.
Polija plāno nacionālo munīcijas programmu īstenot nākamā gada vai divu laikā, paziņoja premjers. Polijai ir nozīmīga loma savu un Rietumu sabiedroto ieroču piegādē Ukrainai.
Poland today signed a contract for another 22 BYSTRA Redeployable Radar systems.
BYSTRA can detect and track typical air threats such as combat aircrafts and helicopters, as well as missiles, UAVs & mortar shells.
Poland ordered 16 systems in 2019.
The cost will be USD 250 mln pic.twitter.com/ECRgcSth1w
— Visegrád 24 (@visegrad24) March 29, 2023
Ostins: Šajā kara posmā F-16 Ukrainai nepalīdzēs
Reaktīvie iznīcinātāji F-16, ko piegādāt pēdējo mēnešu laikā mudina Kijiva, Ukrainai šajā kara posmā būtisku palīdzību nenodrošinās, ASV Senāta Bruņoto spēku komitejas sēdē izteicies Savienoto Valstu aizsardzības ministrs Loids Ostins. Pentagons turpina uzskatīt, ka Ukrainai šobrīd visvairāk nepieciešamas ir pretgaisa aizsardzības sistēmas, tālas darbības ieroči un bruņutehnika, norādīja ministrs. ASV turpina piegādāt Ukrainai šos bruņojuma veidus un apmācīt Ukrainas karavīrus to izmantošanā, sacīja Ostins. Kas attiecas uz iznīcinātājiem F-16, paies aptuveni 18 mēneši no brīža, kad tiks pieņemts lēmums, līdz brīdim, kad tos varēs izmantot. Šajā kara posmā ukraiņiem tas nepalīdzēs, sacīja Ostins. Pentagonā tic, ka Ukraina nākotnē varēs saņemt kaujas lidmašīnas, sacīja Ostins. Potenciāli tie var būt iznīcinātāji F-16 vai citas ceturtās paaudzes lidmašīnas, sacīja ministrs, solot, ka ASV turpinās kopīgu darbu ar partneriem, lai nodrošinātu Ukrainu ar visu nepieciešamo.
Londona: Ukraiņi pie Bahmutas īstenojuši veiksmīgu operāciju
Ukrainas karavīri netālu no Bahmutas īstenojuši veiksmīgu operāciju, atspiežot Krievijas algotņu grupējuma “Vagner” karotājus no vienas Bahmutas apgādes līnijas, teikts Lielbritānijas militārā izlūkdienesta ziņojumā. Kā tiek vēstīts, Bahmutā turpinās kaujas, tomēr krievu īstenotās apšaudes, salīdzinot ar pēdējām nedēļām, kļuvušas mazāk intensīvas. “Viens no būtiskākajiem ukraiņu pēdējo operāciju panākumiem, visticamāk, ir grupējuma “Vagner” krievu karotāju atspiešana no ceļa 0506,” teikts ziņojumā. Šis otrās šķiras lauku ceļš, kas savieno Časivjaru un Hromovi, bija kļuvis par svarīgu apgādes līniju Ukrainas aizstāvjiem. “Vagner” vēl nesen atradās dažu simtu metru attālumā no tā. Krievijas mediji svētdien ziņoja, ka “Vagner” kontrolē nonācis rūpnīcas “Azom” komplekss uz ziemeļiem no Bahmutas, tomēr par šo teritoriju joprojām, kā noprotams, notiek kaujas, tāpat kā tas ir bijis pēdējo divu nedēļu laikā. “Tā kā ‘Vagner” ir apstiprinājis, ka (pēc paredzētā laika pavadīšanas karā) ir atlaidis ne mazāk kā 5000 karotāju, kas bija savervēti ieslodzīto vidū, personālsastāva trūkums radījis šķēršļus krievu uzbrukuma centieniem šajā sektorā,” teikts britu izlūku ziņojumā.
Eksperts: ES ir salīdzinoši neliels izvēles loks sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju
Eiropas Savienībai (ES) ir salīdzinoši neliels izvēles loks jaunu sankciju piemērošanai Krievijai un Baltkrievijai, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns. Krievijas režīma līderis Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievija izvietos Baltkrievijā taktiskos kodolieročus. NATO Putina paziņojumu nosauca par bīstamu un bezatbildīgu, bet ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels norādīja, ka kodolieroču izvietošana Baltkrievijā būs drauds Eiropas drošībai. Andžāns uzsvēra, ka Putina paziņojums ir Krievijas kārtējais konflikta eskalācijas etaps kopā ar Baltkrieviju, kas noteikti ir pamatots iemesls, lai pret abām valstīm noteiktu papildu sankcijas, tomēr patlaban nav skaidrs, par kādām sankcijām ES dalībvalstis varētu vienoties. Ģeopolitikas pētījumu centra direktora ieskatā, tikpat būtiski kā noteikt jaunas sankcijas pret abām valstīm, ir arī sekot līdzi līdzšinējo sankciju apiešanas mēģinājumiem. “ES noteikti vajadzētu veidot nākamo sankciju kārtu. Tomēr grūti iedomāties, kas varētu būt nākamais Krievijai sāpīgais solis, par kuru ES dalībvalstis varētu vienoties un piekrist. Ja tas būtu, piemēram, pilnīgs tirdzniecības vai preču pārvadāšanas aizliegums, tad Latvijas gadījumā tas nozīmētu, ka gandrīz pilnībā veras ciet tranzīta sektors,” sacīja Andžāns. Kā vēstīts, Lietuvas Ārlietu ministrija norādīja, ka kodolieroču izvietošana Baltkrievijā izraisītu kārtējo saspīlējuma un destabilizācijas vilni Eiropā, reaģējot uz to, Lietuva aicinās partnerus pieņemt jaunas sankcijas. Ministrija uzsvēra, ka ar paziņojumiem par kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā Krievijas un Baltkrievijas diktatori Putins un Aleksandrs Lukašenko “izmisīgi cenšas radīt kārtējo saspīlējuma un destabilizācijas vilni Eiropā”. “Tas vēl vairāk Baltkrieviju ierauj karā ar Ukrainu un konfrontācijā ar demokrātisko pasauli. Baltkrievija, kas arvien vairāk zaudē suverenitāti, atbalsta un palīdz Krievijas agresijai un arvien vairāk un ciešāk tiek integrēta Krievijas militārajos plānos, un tas ir papildu riska faktors Baltijas reģionam,” klāstīts ministrijas paziņojumā. Kā norādīja ministrija, Lietuva plāno runāt ar eiroatlantiskajiem partneriem par to, kā reaģēt uz “tādiem militāristiskiem Krievijas un Baltkrievijas režīmu plāniem”.
Kērbijs: Ja Krievija baidās no vājināta urāna lādiņiem, viņi var izvest savus tankus no Ukrainas
“Ja Krievija baidās no vājināta urāna lādiņiem, viņi var izvest savus tankus no Ukrainas, tāds ir mans ieteikums viņiem,” ta sacījis ASV Baltā nama nacionālās drošības pārstāvis Džons Kērbijs, vēsta NEXTA.
"If Russia is afraid of depleted uranium projectiles, they can withdraw their tanks from Ukraine, this is my recommendation to them,” – White House National Security Spokesman John Kirby. pic.twitter.com/rxf7b8twr2
— Visegrád 24 (@visegrad24) March 29, 2023
