Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. Krievijai nodarīti nopietni zaudējumi Doneckas apgabalā 0
Raķešu uzbrukuma dēļ daudzos apgabalos darbojas pretgaisa aizsardzība
Kijivas apgabala administrācija ziņo, ka apgabalā strādā pretgaisa aizsardzība, bet pašā galvaspilsētā dzirdami sprādzieni.
Pretgaisa aizsardzība strādā arī Poltavas, Mikolajivas, Odesas apgabalos un citviet.
Ukrainas amatpersonas ziņo, ka izšautas raķetes “Kalibr” no kuģiem Melnajā jūrā, kā arī spārnotās raķetes no bumbvedējiem Tu-95.
Kā ziņo uzņēmums “Ukrenergo”, fiksēti trāpījumi vairākiem enerģētikas objektiem Ukrainas austrumu, rietumu un dienvidu reģionos. Šī iemesla dēļ dažos apgabalos pārrauta strāvas padeve, ziņo enerģētiķi.
Visā Ukrainā izsludināta gaisa trauksme.
Explosions in #Kharkiv. pic.twitter.com/U0nCnkza5v
— NEXTA (@nexta_tv) February 10, 2023
Krievijas spēki naktī uz piektdienu ar raķetēm apšaudīja Zaporižjas pilsētu, kas bija lielākais uzbrukums pilsētai kopš kara sākuma. Raķešu triecienā tika nodarīti postījumi Zaporižjas infrastruktūras objektiem.
Tāpat ar raķetēm tika apšaudīta Harkiva, nodarot postījumus infrastruktūrai.
Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecības pārstāvis Jurijs Ihnats pavēstīja, ka Krievijas spēki naktī uz Zaporižjas un Harkivas apgabaliem izšāvusi rekordlielu zenītraķešu S-300 skaitu – 35.
Kijivas mērs Vitālijs Kļičko informē, ka raķetes atlūzas trāpījušas automašīnai un sabojājušas kādas privātmājas jumtu.
🇺🇦 Notriektā #Kijiva (#Ukraina) spārnotā raķete bojājusi dzīvojamās mājas jumtu un automašīnu. https://t.co/j8DMoWzrjw
— BreakingLV (@breakinglv) February 10, 2023
Krievija sarīkojusi kārtējo raķešu triecienu Ukrainai
Krievija sarīkojusi kārtējo raķešu triecienu. Ir ziņas, ka raķetes trāpījušas vairākos augstsprieguma infrastruktūras objektos austrumu un rietumu, dienvidu reģionos, kas izraisīja elektroenerģijas padeves pārtraukumus atsevišķos rajonos.
Ukrainā izsludināta gaisa trauksme
Ukrainā izsludināta gaisa trauksme. Krievija varētu izšaut līdz divdesmit raķetēm.
Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 135 740 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 135 740 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 730 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3258 tankus, 6471 bruņutransportieri, 2251 lielgabalu, 463 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 233 zenītartilērijas iekārtas, 295 lidmašīnas, 286 helikopterus, 1970 bezpilota lidaparātus, 796 spārnotās raķetes, 5126 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 211 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievijas spēki ar raķetēm apšaudījuši Zaporižjas pilsētu
Krievijas spēki naktī uz piektdienu ar raķetēm apšaudījuši Zaporižjas pilsētu, kas bijis lielākais uzbrukums pilsētai kopš kara sākuma, paziņojusi vietējā amatpersona.
Stundas laikā Zaporižjā fiksēti 17 ienaidnieka raķešu trāpījumi, pavēstīja Zaporižjas pilsētas padomes sekretārs Anatolijs Kurtevs.
Krievijas raķešu triecienā nodarīti postījumi Zaporižjas infrastruktūras objektiem. Šobrīd tiek precizēta informācija par postījumiem un cietušajiem.
“Tas ir viss, uz ko spējīga šo neliešu armija – apšaudīt dusošu pilsētu un veikt triecienus pa mūsu infrastruktūru. Taču mūs nesalauzt. Turamies,” paziņoja Kurtevs.
Piektdienas rītā lielā daļā Ukrainas izsludināta gaisa trauksme. Tiek ziņots par sprādzieniem Harkivā, Dņipro un Zaporižjā.
Ap plkst.4 gaisa trauksme tika izsludināta visos reģionos, izņemot valsts rietumus un Odesu. Dažviet strādā pretgaisa aizsardzība. Tiek ziņots par notriektām raķetēm un Irānas droniem “Shahed”.
No rīta Harkivā un apgabalā nogranda virkne skaļu sprādzienu, Krievijas spēkiem uzbrūkot kritiskajai infrastruktūrai.
Makrons: Iznīcinātāju nosūtīšana Ukrainai tuvākajās nedēļās nav iespējama
Pat ja Ukrainas sabiedrotie Eiropā nolems nosūtīt Kijivai iznīcinātājus, to nosūtīšana tuvākajās nedēļās nav iespējama, piektdien brīdināja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
“Es neko neizslēdzu (..) bet tas neatbilst šodienas prasībām,” Makrons sacīja pēc Eiropas Savienības (ES) samita Briselē, kuru apmeklēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Krievija ir sākusi jaunu ofensīvu Ukrainas austrumos, un Zelenskis šonedēļ apmeklēja Londonu, Parīzi un Briseli, lūdzot piegādāt mūsdienīgākus ieročus Ukrainas spēkiem.
Ukrainas pieprasītā bruņojuma sarakstā ir Rietumu kaujas iznīcinātāji, tālas darbības raķetes un smagie tanki, bet valstij kritiski pietrūkst arī tāds pamatbruņojums kā artilērijas šāviņi.
Lielbritānija ir piedāvājusi apmācīt ukraiņu pilotus Rietumu iznīcinātāju izmantošanai, savukārt Polija un Slovākija apsver piegādāt vairāk padomju ražojuma iznīcinātāju “MiG-29”, kādus Ukraina jau izmanto.
Ukrainas sabiedrotie ir satraukti par to, ka mūsdienīgāku Rietumu iznīcinātāju nosūtīšana izprovocētu tālāku eskalāciju no Maskavas puses un riskētu izraisīt atklātu konfliktu starp NATO un Krieviju.
Makrons un citi ES valstu līderi Briselē sveica Zelenski kā varoni un solīja atbalstīt Ukrainu līdz tās uzvarai, bet izturējās piesardzīgi pret Zelenska lūgumu piegādāt iznīcinātājus.
“Ir svarīgi, lai sabiedrotie atbalstītu visnoderīgākā aprīkojuma” piegādes un darītu to “visātrāk”, sacīja Makrons, pieminot Francijas piegādātos lielgabalus “Caesar” un vidējas darbības “zeme-gaiss” tipa pretgaisa aizsardzības sistēmas MAMBA.
Viņš piebilda, ka var būt nepieciešams kāpināt artilērijas ieroču un munīcijas piegādes, lai Ukraina varētu sākt sauszemes ofensīvas vai pretoties šādām ofensīvām, un solīja “tuvākajās dienās strādāt pie tā”.
Ukraina izmanto Pentagona datus raķešu triecieniem pret okupantu objektiem
Ukrainas Bruņotie spēki, veicot triecienus Krievijas okupantu objektiem ar ASV piegādātām raķešu sistēmām, lielākoties izmanto datus, kurus snieguši vai apstiprinājuši Pentagona pārstāvji, ziņoja ASV laikraksts “The Washington Post”.
“Ukrainas amatpersonas paziņo, ka viņiem vajadzīgas koordinātas, kuras sniedz vai apstiprina ASV vai to sabiedrotie, lielākajai daļai triecienu ar ASV piegādātām progresīvām raķešu sistēmām. Šāda informācija, kuru apstiprinājuši trīs augsta ranga Ukrainas ierēdņi un augsta ranga ASV amatpersona, tika izpausta pēc tam, kad Kijiva vairākus mēnešus deva triecienus krievu mērķiem, tostarp štābiem, munīcijas noliktavām un kazarmām, Ukrainas teritorijā ar ASV piegādātām augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmām (HIMARS) un citiem augstas precizitātes ieročiem,” ziņoja laikraksts.
Amerikāņu amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, atzina ASV svarīgo lomu šajā lietā un pastāstīja laikrakstam, ka palīdzība notēmēšanā uz mērķi kalpojusi tam, lai nodrošinātu precizitāti un ierobežoto munīcijas krājumu saglabāšanu, panākot maksimālu efektivitāti. Viņš atzīmēja, ka Ukraina nemeklē ASV apstiprinājumu mērķu izvēlei un parasti pati dod triecienu Krievijas spēkiem ar citiem ieročiem. ASV sniedz koordinātas un precīzu informāciju tikai konsultatīvā ziņā.
Augsta ranga Pentagona amatpersonas vairākas dienas atteicās atbildēt uz jautājumiem par to, vai un kādā veidā Ukrainai tiek sniegtas koordinātas triecienu veikšanai. Atteikums atbildēt tika izskaidrots ar bažām par operatīvo drošību. Pentagons tā vietā nāca klajā ar paziņojumu, kurā uzsvēra ASV ierobežoto lomu šajā lietā.
“Mēs jau sen esam atzinuši, ka dalāmies ar izlūkošanas datiem ar Ukrainu, lai palīdzētu viņiem aizsargāt savu valsti no Krievijas agresijas, un laika gaitā esam optimizējuši to, kā apmaināmies ar informāciju, lai būtu iespēja atbalstīt viņu pieprasījumus un notēmēšanas procesus ar lielāku ātrumu un mērogu. Ukraiņi ir atbildīgi par mērķu meklēšanu un to prioritātes noteikšanu, bet pēc tam, galu galā, arī par lēmumu, kuriem no tiem uzbrukt. ASV neapstiprina mērķus, un mēs nepiedalāmies mērķu izraudzīšanā vai to satriekšanā,” paziņoja Pentagona preses sekretārs Patriks Raiders.
Savukārt Ukrainas ierēdnis pastāstīja žurnālistiem, ka ASV militārpersonas ne vienmēr sniedz pieprasītās koordinātas, un tādā gadījumā Ukrainas karavīri neveic apšaudi “uz labu laimi”.
“Ukraina varētu dot triecienus bez ASV palīdzības, tomēr, tā kā Kijiva negrib izšķiest vērtīgo munīciju un netrāpīt, tā parasti uzskata par labāku neveikt triecienus bez ASV apstiprinājuma,” sacīja ierēdnis, piebilstot, “ka nav sūdzību par šo procesu”.
Ukrainas triecienā lidlaukam Berdjanskā nogalināti vairāk nekā 100 Krievijas karavīru
Ukrainas Bruņotie spēki trešdien deva triecienu kara lidlaukam okupētajā Zaporižjas apgabala Berdjanskas pilsētā, likvidējot vairāk nekā 100 Krievijas karavīru, ceturtdien paziņoja Berdjanskas pilsētas kara administrācija.
“Mēs saņēmām no mūsu aizstāvjiem precizētu informāciju par vakardienas sprādzieniem: ir trāpījumi lidlaukā. Ar šo gaisa triecienu mūsu karavīri iznīcināja vairāk nekā 100 okupantu,” teikts kara administrācijas paziņojumā lietotnē “Telegram”.
Paziņojumā atzīmēts, ka šajā triecienā tika trāpīts arī noliktavai ar pretinieka munīciju, degvielu un smērvielām, kā arī radiolokācijas stacijai.
