LZA sāk atzīmēt 200 gadu jubileju 2
Ar Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības divsimtgadei veltītu starptautisko konferenci pagājušajā nedēļā aizsākās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) jubilejas pasākumu sērija, jo arī LZA savas darbības atskaiti sāk no minētās vācbaltu biedrības kā “agrīna idejiskā priekšteča” un 1815. gada.
Ar LZA Senāta lēmumu šis gads pasludināts par “ACADEMIA – 200” gadu. Kopš neatkarības atjaunošanas, pateicoties akadēmiķa Jāņa Stradiņa nostājai, LZA par savu sākumu uzskata 1815. gada 23. novembri. Tad Jelgavā, kā raksta akadēmiķis Stradiņš, “astoņi augstākie Kurzemes ierēdņi, muižnieki un cildenās Jelgavas ģimnāzijas profesori sanāca dibināšanas sapulcē, pieņēma dibināšanas paziņojumu un izstrādāja statūtus, kurus nosūtīja apstiprināšanai Baltijas ģenerālgubernatoram marķīzam Filipam Pauluči”. Statūti tika apstiprināti un 127 Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības locekļi uzsāka darbu 1817. gadā, tomēr mūsdienu LZA karogā ir izšūts gadskaitlis “1815”. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība pastāvēja līdz vācbaltu izceļošanai 1939. gadā, bet 19. gadsimta sākumā, tā atbilstoši apgaismības laikmeta idejām, apvienojot eksakto un humanitāro zinātņu pārstāvjus, aizsāka nozīmīgus pētījumus valodniecībā, arheoloģijā, vēsturē, ķīmijā, etnogrāfijā, ģeogrāfijā, muzejniecībā. Turklāt tā par savu misiju izvirzīja arī latviešu “apgaismošanu”, cilāja “latviešu jautājumu”, pētīja latviešu valodu un etnogrāfiju, bet minētās biedrības aktīvs loceklis, Lestenes mācītājs Kārlis Frīdrihs Vatsons bija pirmā latviešu laikraksta “Latviešu Avīzes” (1822) redaktors. Kā norādīja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta literatūrzinātnieks Pauls Daija, šī biedrība radīja pamatu arī pašu latviešu biedrību veidošanai. “Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība var kalpot par ļoti labu stimulu, lai runātu par tautas apgaismību, par tautas apgaismības nozīmi latviešu nacionālās kultūras tapšanā un saistību ar latviešu nacionālās atmodas kustību. Tāpat būtu svarīgi uzsvērt Kurzemes biedrības mēģinājumu šķērsot robežas un tuvināt Kurzemi ar Vidzemi, kas bija novatoriski tam laikam,” tā Daija.
