Makrons atkal saniknojis Putina armiju: Krievija draud ar kodolieročiem “iznīcināt Parīzi divās minūtēs” 254
Viens no Vladimira Putina sabiedrotajiem – Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks Pjotrs Tolstojs – draudējis Francijai ar apgalvojumu, ka būs vajadzīgas “tikai divas minūtes, lai Parīzi iznīcinātu ar kodolieročiem”, ziņo “The Sun”.
Pjotrs Tolstojs brīdināja par šādu soli, ja Francijas karaspēks tiks ievests Ukrainā.
Francijas prezidents Emanuels Makrons nesen brīdināja, ka viņš varētu nosūtīt karaspēku uz Ukrainas fronti. Viņš apgalvoja, ka “vairs nedrīkst būt sarkano līniju”.
Politiķis Tolstojs intervijā franču tīklam “BFM TV” apliecināja, ka
Krievija “apsver” kodoltrieciena iespējamību Parīzei. Viņš lēsa, ka no Krievijas izšauts šāviņš Francijas galvaspilsētu varētu sasniegt aptuveni divu minūšu laikā.
“Krievijai ir svarīgi nodrošināt valsts drošību,” skaidroja Tolstojs, solot “nogalināt visus franču karavīrus”, kas tiks dislocēti Ukrainā.
Krievijai nevajadzētu gaidīt, ka Rietumi atbalstu Ukrainai ierobežos tikai ar ieroču piegādēm, ceturtdien paziņojis Francijas ģenerālštāba priekšnieks Tjerī Burkhards, vēsta aģentūra LTA.
Francijas prezidents Emanuels Makrons februāra beigās pēc Eiropas līderu sanāksmes atzina, ka nav vienprātības par Rietumu sauszemes karaspēka sūtīšanu uz Ukrainu, vienlaikus norādot, ka “neko nevajadzētu izslēgt”. Šomēnes prezidents televīzijā paziņoja, ka Francija ir gatava nodrošināt, lai Krievija neuzvarētu karā Ukrainā.
“Karš beigsies, kad Krievija pārstās uzbrukt,” Parīzē pēc tikšanās ar jaunās NATO dalībvalsts Zviedrijas Bruņoto spēku komandieri ģenerāli Mikaelu Bidēnu žurnālistiem sacīja Burkhards.
Krievijas diktators Vladimirs Putins “savu operāciju ir balstījis uz ideju, ka Rietumi nekad neies karot Ukrainā, bet vienkārši piegādās ieročus. Mums viņam ir jāparāda, ka viņš nevarēs izmantot šo loģiku, lai ietu līdz galam, jo šī ideja nav pareiza,” norādīja Burkhards.
“Karš Ukrainā mūs uztrauc, jo mēs esam iesaistīti tā sekās. Tāpēc eiropiešiem ir jāspēj uzņemties risku, lai garantētu Eiropas drošību nākamajā desmitgadē,” sacīja Francijas ģenerālštāba priekšnieks.
Neraugoties uz ažiotāžu, ko radīja viņa izteikumi, Makrons atteicās atkāpties no saviem vārdiem, uzstājot, ka viņa spriedumi par karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu bijuši pārdomāti. Viņš arī uzsvēra, ka Francija nesekos “eskalācijas loģikai” attiecībās ar Maskavu.
“Prezidenta nolūks ir likt Vladimiram Putinam saprast, ka mēs apzināmies, kas Ukrainā ir likts uz spēles,” paziņoja Burkhards.
Arī Zviedrijas Bruņoto spēku komandieris janvārī raisīja satraukumu sabiedrībā, aicinot zviedrus apsvērt savu gatavību karam. “Zviedriem ir mentāli jāsagatavojas karam,” paziņoja Bidēns.
Zviedrijas bruņotie spēki kopš 2014.gada, kad Krievija anektēja Krimu, ir pastiprinājuši savu gatavību. Valsts 2017.gadā daļēji atjaunoja obligāto dienestu un šomēnes pievienojās NATO.
“Eiropā plosās karš, mēs nedrīkstam pieļaut, ka tas kļūst par normu,” vakar brīdināja Bidēns, piebilstot, ka Zviedrija ir gatava uzņemties atbildību.
Zviedrija un Francija regulāri rīko kopīgas militārās mācības, un Zviedrija piedalījās Francijas vadītajā ES īpašo spēku operatīvajā grupā “Takuba” Mali.
Pēc Makrona vizītes Zviedrijā janvāra beigās abas valstis plāno pastiprināt militāro sadarbību, tai skaitā Arktikas reģionā, paziņoja Francijas armija.
