Foto – Līga Vasiļūna

Man tevi atcerēties silti būs
 0

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 2. februārim izstāde “Uz lielās dzīves trases. Sešdesmito gadu grafiskā valoda”.

LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
2 dienas
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 41
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 155
1 diena
Lasīt citas ziņas

Kāda laikmeta rekonstrukcija ir pietiekami nepateicīgs darbs. Dzīve savā grandiozajā daudzveidībā ir tik neizsmeļami komplicēta, ka, neraugoties uz mūsu nebeidzamajiem mēģinājumiem to atdzīvināt, aiz kadra vienmēr paliks kas nepateikts, neļaujot pilnībā izjust neatgriezeniski aizgājušo laiku. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā notiekošā izstāde “Uz lielās dzīves trases. Sešdesmito gadu grafiskā valoda” pārsniedz nosaukumā norādītas tēmas robežas un ar vizuālās valodas palīdzību aiznes skatītāju uz relatīvi nesenajiem 20. gs. 60. gadiem, uz kurieni taka, šķiet, jau ir pamatīgi aizaugusi.

“Bet tagad šeit, uz lielās dzīves trases, man tevi atcerēties silti būs” – tā savā dzejolī “Meitene no manas klases” rakstīja Ojārs Vācietis vēl studiju gados (1955. gadā), kad Padomju Savienības ap-
stākļos mēreni “svingojošie sešdesmitie” bija vēl tikai neskaidrā nākotnē. Tomēr izstādes kuratori izvēlējušies šo dzejoli kā lirisku vadmotīvu izstādes koncepcijai. No vienas puses, pats par sevi saprotams, ka dzeja vislabāk izsaka laikmeta kvintesenci. Ne tikai Ojāra Vācieša daiļradei, bet dzejai vispār bija neapšaubāmi īpaša vieta 20. gs. 60. gadu Latvijas kultūrā un tā veidoja arī cilvēku estētiskos ideālus. No otras puses, šajā dzejolī skan sentimentālas notis, kas izsaka izstādes būtību – tā ir piemiņas izstāde, kas aicina skatītājus kopā ar kuratoriem silti atcerēties spožu epizodi Latvijas kultūras vēsturē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Paliek tikai jautājums – ko var ieraudzīt cilvēki, kas nav dzīvojuši tajā laikā? Kuratori uzskata, ka izstāde mērķēta jauniešu auditorijai, lai kārtējo reizi mēģinātu parādīt fragmentu no kultūrvēsturiskā pamata, uz kura balstās arī viņu dzīve. Šajā gadījumā izstādi var pielīdzināt dažām lappusēm no neeksistējošas, grandiozas Latvijas kultūras enciklopēdijas, kas tika izrautas no 60. gadu perioda un pakarinātas gaisā. Mēģināsim izlasīt, kas rakstīts šajās lapās.

Izstādē jēdziens “grafiskā valoda” tiek interpretēts ļoti plaši – diapazonā no arhitektūras projektu skicēm līdz keramikas izstrādājumiem. Tiek uzsvērts, ka 60. gados Padomju Savienībā izveidojās priekšnosacījumu komplekss, kas atstāja spēcīgu iespaidu uz lietišķo mākslu. Kā zināms, stājmākslas tika stingrāk pārraudzītas un noslieces uz modernismu bargi kritizētas. Atstāta bez “ideoloģiskas uzraudzības”, lietišķā māksla ātri sāka papildināt savu arsenālu ar Rietumos aprobētiem paņēmieniem. No formālā viedokļa raugoties, galvenie 60. gadu mākslas jēdzieni bija krāsa, ritms, faktūra un mākslu sintēze. Tas redzams burtiski katrā eksponātā – vienalga, vai tie būtu plakāti, iepakojumi, porcelāna trauku apgleznojumi vai interjeru skices – visur redzams kopējais grafiskais un idejiskais “laikmeta gars”, kuru mākslinieki, “degot” kopā ar savu tautu, uztver asāk nekā pārējie cilvēki.

Protams, ne tikai Rietumu modernisms atstājis iespaidu uz Latvijas māksliniekiem, dizaineriem un arhitektiem. Svarīgu impulsu deva ekonomiskā situācija, kas stimulēja dizaina attīstību. Pieauga mākslinieka noformētāja loma rūpniecībā, jo no masu produkcijas gaidīja arī mākslinieciski augstvērtīgu izpildījumu, atbilstību pasaules standartiem un modes tendencēm. Nevajag aizmirst, ka sacensība starp PSRS un ASV norisinājās ne tikai kosmosā, bet arī sadzīves līmenī, kaut gan atšķirībā no pirmās cīņa dizaina laukā bija bezcerīgi zaudēta.

Izstādē sastopamie tekstila izstrādājumi un ornamentu paraugi dod nelielu mājienu par to uzplaukumu, ko piedzīvoja tekstilmāksla šajā periodā. Vajag atcerēties, ka 60. gadu sākumā ķīmija kļuva par prioritāru industriju, kas ļoti ietekmēja visu vieglo rūpniecību. Jaunās dzīves estētika prasīja jaunus audumus ar svaigu grafisko noformējumu, kurā dominē spilgtas krāsas un ģeometrizētu formu ritmi. Tēmu varētu bezgalīgi turpināt, iekāpjot arī modes laukā, jo tā laika izmaiņas sievietes siluetā ar augstpapēžu kurpēm, īsiem svārkiem, biksēm un košām matu krāsām nepārprotami iekļaujas tajā pašā grafiskajā valodā. Bet mode lai paliek ārpusē.

60. gadu arhitektūra ir vēl viena tēma, bez kuras nevar izprast tā laika vizuālo valodu. Pirmkārt, jaunā ķieģeļu un paneļu tipoloģiskā arhitektūra un individuālie dzīvokļi ir tas nosacījums un kodols, ap kuru veidojas jaunā masu dzīves estētika, kas sintezē dažādas mākslas vienā dzīvojamās telpas ansamblī. Vairāk gaisa un nekā 
lieka – apgalvo jaunā sadzīves interjera ideologi. Arhitektu projektos līnija dod grafiski vieglas un elegantas aprises tam, kam jātop par padomju cilvēka dzīves realitāti. Vieglums un pieticība. Nekā lieka. Lielas, gaisīgas, apvienotas telpas ar “minimālistiskiem” interjeriem vajadzīgas arī sabiedriskajām ēkām, tādas telpas, kur gribas dejot tvistu – galveno 60. gadu “muzikālo aerobiku”. Diemžēl šobrīd Rīgā nav neviena tā laika interjera, tāpēc atliek ar lielu interesi un mazliet greizsirdību (kā Ojāra Vācieša liriskajam varonim) pētīt foto-
grāfijas, kas uzbur aizgājušas vēstures grafisko šarmu.

Staigājot pa izstādi, kas pati iekārtota 60. gadu stilistikā, skaidri jūtu, ka to nevarētu nosaukt par fundamentālu pētījumu, izstāde ir tikai neliela, bet spoža liecība par Latvijas dizainu un kultūrvēsturi. Tā nav nosacītas vēstures rekonstrukcija, kura no kalendārā viedokļa bija pavisam nesen, bet īstenībā tikpat sen kā antīkie laiki vai viduslaiki. Tāpēc šī izstāde nav mēģinājums objektīvi parādīt, kā bija patiesībā (manuprāt, bezcerīgi, jo “bija patiesībā” eksistē tikai tajā laikā dzīvojušo cilvēku uztverē), bet gan viengabalaina, nepretrunīga mīta konstruēšana par 60. gadiem un par to, kā šo periodu varētu ieraudzīt un saprast cilvēks, kurš dzīvo pusgadsimtu vēlāk un atskatās caur vairāku gadu desmitu prizmu.

Viedokļi



Laimonis Vanags, strādā valsts iestādē: “Saskatāma dažādu veidu stilistika. Daudz Gunāra Kirkes un Induļa Zariņa darbu. Visos izstādes apskates objektos saskatāmas atsauces uz padomju laikiem. Šo izstādi varētu nosaukt par šā gada labāko, baudāmāko mākslas darbu apkopojumu vienuviet.”

Aina Putkeviča, pensionāre: “Gaumīga stilistika. Vispārēja vienkāršība. Kompozīcija veidota ar aplikāciju izgrieznēm. Vislielākās simpātijas izraisīja Felicitas Pauļukas ilustrācijas Raiņa grāmatai “Manu lellīti sauc Lollīte”. Vienkāršs, bet ļoti skaists ilustrāciju apkopojums. Izstāde lieliska.”

Elita Skaudniece, klientu apkalpošanas speciāliste: “Izstādē iespējams apskatīt ne tikai dažādu veidu tā laika plakātus, pasākuma izkārtnes, grāmatu ilustrācijas, bet arī trauku komplektu variācijas. Interesanta šķita servīze ar nosaukumu “Sakta” vai liķiera komplekts “Rīga”. Baudāma izstāde, atmiņu ceļojums latviešu mākslas vēsturē. Viennozīmīgi favorīts A. Kiršfelda plakāts “Rīga”, kas, manuprāt, atpoguļo mūsu galvaspilsētas būtību.”

Sagatavojusi IEVA GRŽIBOVSKA

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
2 dienas
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 41
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 155
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 64
3 stundas
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 35
13 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Omicron – jaunais kovida paveids, par ko brīdina PVO un ECDC 24
37 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Kā starptautiskajā izstādē “EXPO 2020” Dubaijā aizvadīta Latvijas nacionālā diena 2
50 minūtes
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Briti” sapņo, ka viņu valsti vadītu Putins. Kā anonīmi interneta komentāri kļūst par ziņām vienā no ietekmīgākajiem propagandas medijiem 57
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Naktī valsts lielāko daļu pārklās sniegs, stiprāk snigs Talsu un Tukuma novadā 2
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Omicron – jaunais kovida paveids, par ko brīdina PVO un ECDC 24
21:29
LE
LETA
Ziņas
Lielbritānijā, Vācijā un Itālijā apstiprināti pirmie inficēšanās gadījumi ar Covid-19 jauno Dienvidāfrikas paveidu 8
21:24
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Kā starptautiskajā izstādē “EXPO 2020” Dubaijā aizvadīta Latvijas nacionālā diena 2
21:16
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 41
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 64
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tad par bērnu vakcināciju nebūtu jādomā!” Circene uzsver, kāda kļūda Latvijā pieļauta 102
4 stundas
IA
Ieva Alberte
Ziņas
Vācijā skolās mācīs makšķerēt, dzīvnieku aizstāvji nosoda, ka “bērniem māca nogalināt” 70
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
RAKUS un PSKUS atklāj, cik darbinieki atlaisti Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ 48
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
TM atsaka Lembergam izmaksāt kaitējuma kompensāciju par iepriekšējiem amata ierobežojumiem 321 468 eiro apmērā 26
4 stundas
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
FOTO. Ādamsonu dzimtas dārgums pie simtgadīgā ozola. Kā dzīvoja galdnieks, kurš gatavoja mēbeles Ulmanim un Benjamiņai?
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Nevienam neinteresē medijs, kuru lasa viens cilvēks,” Rajevskis par žurnālistikas problēmām Latvijā 22
Ekskluzīvi 8 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Pašlaik satrauc cietušo ģimenes!” “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Buks par ugunsgrēka zaudējumiem vēl nedomā 10
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Opozīcija prasa uzdot valdībai izpildīt Saeimas lēmumu par OIK atcelšanu 23
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Brāļi Šici izcīna uzvaru otrajā Pasaules kausa posmā; Bots/Plūme piedzīvo kritienu 4
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kanādā “antivakseriem” par vēršanos pret mediķiem draudēs kriminālatbildība 88
10 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vienmēr, kad šādi cilvēki aiziet, ir sajūta, ka kaut kas pasaulē mainās.” Atceroties Mārtiņu Braunu… 15
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
ECDC: Jaunais Covid-19 variants rada “augstu vai ļoti augstu” risku Eiropai 92
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Radio Marija” vadītājs: “Kovida laikā reizēm lūgšana ir pēdējais salmiņš” 21
13 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Rīga – bez atkritumiem? Ko nozīmē galvaspilsētas pievienošanās “Zero Waste City” programmai 13
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pētnieks: Baltkrievija neriskētu attīstīt bruņotu konfliktu ar NATO dalībvalstīm 25
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Romāns Meļņiks: “Ticība interneta saturam ir arvien mazāka” 20
14 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Kādus soļus valdība spērusi pretī uzņēmējiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem? 11
23 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Dēls, liecinot tiesā: “Man vairs nav ne tikai tēva, bet arī mātes.” Jaunjelgavas lauku sētas traģēdija 42
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 155
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Talsos domes vadībai algu palielina pat par 450%, aizmirstot par darbiniekiem 56
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd zaļais sertifikāts ir izgāzts no zinātniskā viedokļa.” Ekonomists Krusts par vakcinācijas ietekmi uz Covid-19 izplatības ierobežošanu 108
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Upaciers: Daļa valsts sektorā strādājošo pieraduši, ka viss kaut kā pats no sevis atrisināsies 49
1 diena