Kāpēc cilvēki nevēlas piedalīties vēlēšanās? Zaržeckis izceļ divus galvenos iemeslus 0
Tuvojoties 15. Saeimas vēlēšanām, uzmanība tiek pievērsta arī tam, kāpēc daļa sabiedrības no dalības vēlēšanās izvēlas atturēties. Iemesli tam var būt dažādi.
TV24 raidījumā “Preses klubs” plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis izcēla divus iespējamos iemeslus, kāpēc daļa cilvēku atsakās iet uz vēlēšanām. Pēc Zaržecka domām, viena cilvēku grupa no vēlēšanām izvairās tāpēc, ka tai trūkst intereses par politiku un rodas sajūta, ka paša balss neko nevar ietekmēt.
“Viens ir , kad ir politisks kūtrums, kad vispār nekas neinteresē un kad viņiem liekas, ka viņi neko nevar ietekmēt,” norāda Zaržeckis. Šādā situācijā cilvēks var izvēlēties vispār nepiedalīties vēlēšanās, jo neuzskata savu balsojumu par nozīmīgu.
Otrs iemesls, ko Zaržeckis minēja, ir nepatika pret politiķiem. Šajā gadījumā cilvēks apzināti izvēlas neiet balsot, uztverot to kā sava veida protestu.
“Citi saka, ka viņiem politiķi nepatīk, un viņi ar to iegriezīs. Viņi tikai parādīs un boikotēs,” skaidro Zaržeckis.
Tomēr Zaržeckis uzskata, ka šāda rīcība var radīt pretēju rezultātu tam, ko cilvēks ar boikotu ir vēlējies panākt. Viņaprāt, nebalsojot cilvēks atsakās no iespējas pats piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā. Līdz ar to protestējot pret politiķiem, cilvēks vienlaikus neizmanto iespēju paust savu izvēli balsošanas dienā.
Zaržeckis uzsvēra, ka vēlēšanas ir iespēja, kuru nevajadzētu neizmantot: “Tā ir iespēja, kas ir iedota reizi ‘vetros gados, tad tā ir, protams, jāizmanto.”
Vēlēšanas ir demokrātisks process, kurā pilsoņi ar savu balsi izvēlas savus pārstāvjus valsts varas institūcijās. Latvijā Saeimas vēlēšanās pilsoņi ievēl 100 Saeimas deputātus, kuri parlamentā pieņem likumus, apstiprina valsts budžetu un veic citus Satversmē noteiktus uzdevumus. Saeimu ievēlē uz četriem gadiem.
Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu, ir tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās. Saeimas vēlēšanas notiek piecos vēlēšanu apgabalos – Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi balso par Rīgas vēlēšanu apgabalu.
Saeimas vēlēšanās vēlētājs izvēlas vienu kandidātu sarakstu. Vēlēšanu zīmē iespējams arī izdarīt atzīmes pie konkrētiem kandidātiem – kandidātu izsvītrot vai atzīmēt ar plusu. Tādējādi vēlētājs var ne tikai izvēlēties politisko spēku, bet arī paust savu attieksmi pret konkrētajiem saraksta kandidātiem.
15. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī. Vēlēšanu iecirkņi Latvijā un ārvalstīs būs atvērti no plkst. 8.00 līdz 20.00.
