Galvenais mērķis ir… Poļi izsecinājuši, ko Kremlis vēlas panākt Eiropā 0
Birojs brīdina par iespējamu karadarbības saasināšanos pret Ukrainu rudens un ziemas periodā, kā arī pieaugošiem draudiem NATO valstu teritorijā. Par to vēsta Polijas Radio un ziņo arī medijs “Obozrevatel”.
Krievijas specdienestu uzmanības lokā – loģistika un infrastruktūra
Polijas Nacionālās drošības biroja Bruņoto spēku uzraudzības departamenta direktors ģenerālmajors Adams Žečkovskis norādījis, ka kopš septembra sākuma novērojama Krievijas specdienestu agresīvo darbību pastiprināšanās.
Pēc viņa teiktā, Krievijas triecieni un sabotāžas tiek vērstas pret Eiropas infrastruktūras objektiem, kas nodrošina loģistiku Ukrainai.
Krievijas galvenais mērķis Eiropā esot bloķēt iespēju sniegt Ukrainai palīdzību.
Tā kā Maskavai nav izdevies pārtraukt Ukrainas finansiālo atbalstu, Krievija pievērsusies mēģinājumiem iznīcināt infrastruktūru, kas nepieciešama palīdzības nogādāšanai Ukrainā.
Žečkovskis norādījis, ka Krievijas galvenais mērķis Eiropā ir bloķēt iespēju sniegt Ukrainai palīdzību. Tā kā Krievijai nav izdevies pārtraukt Kijivas finansiālo atbalstu, Maskava pievērsusies mēģinājumiem iznīcināt infrastruktūru.
Krievijas specdienestu uzmanības lokā nonākot dzelzceļi, tilti un robežšķērsošanas punkti.
NATO draudi – hibrīda, nevis tieša kara veidā
Nacionālās drošības biroja Analīzes departamenta direktora vietnieks pulkvedis Mariušs Solivodskis norādījis, ka tuvākajā laikā tiešs pilna mēroga militārs konflikts starp Krieviju un NATO ir maz ticams. Kremlis apzinoties, ka šāds solis radītu augstu risku nonākt tiešā konfliktā ar visām alianses dalībvalstīm.
Tā vietā Krievija izvēloties hibrīdu agresijas scenāriju, izmantojot tā dēvētās operācijas “zem kara sliekšņa”, tostarp militārus līdzekļus.
Polijas izlūkdienestu vērtējumā pastāv arī vidēji augsta iespējamība, ka pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām valstī varētu tikt izsludināts jauns mobilizācijas vilnis. Papildu spēku piesaiste varētu veicināt Krievijas militāro operāciju pastiprināšanos pret Ukrainu jau rudenī vai ziemā.
Polija norāda uz spiedienu pret Eiropas valstīm
Varšava arī norādījusi, ka Kremlis sistemātiski izmanto dažādus spiediena instrumentus, lai vājinātu atsevišķas Eiropas valstis, īpašu uzmanību pievēršot Polijai.
Polijas Nacionālās drošības birojs uzsver, ka pašreizējais Krievijas režīms nav spējīgs veidot starptautiskās attiecības uz savstarpēja izdevīguma pamata. Maskava turpinot konfrontācijas kursu un cenšoties atjaunot savu impērisko ietekmi, neņemot vērā starptautisko tiesību normas.
Birojā secina, ka pat iespējama kara iesaldēšana, pamiers vai formāla kara izbeigšana Ukrainā neatbrīvotu reģionu no ilgtermiņa draudiem, ko rada Krievija.
Tikmēr Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna norādījis, ka Krievijas teroriskie uzbrukumi Ukrainā kļūst arvien intensīvāki un Krievijas triecieni pietuvojas NATO un Eiropas Savienības teritorijai.
Savukārt Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aicinājusi radikāli pārskatīt ES drošības sistēmu, tostarp izveidot Eiropas Drošības padomi ātrākai lēmumu pieņemšanai un vienotas aizsardzības frontes veidošanai.
