Vai drīkst slepeni ierakstīt sarunu darba vietā savai interešu aizsardzībai? 23
Darba devēja un darba ņēmēja attiecības ir regulētas nacionālos un starptautiskos tiesību aktos. Kā pieņemt un kā atbrīvot darbinieku nosaka Darba likums, tomēr, darbinieks attiecībā pret darba devēju ir mazāk aizsargāts, ja uz “papīra” tiek ievēroti visi nosacījumi.
Darbinieki ir vērsušies ne tikai Valsts darba inspekcijā, bet arī Datu valsts inspekcijā, lai lūgtu sniegt skaidrojumu par to kā aizsargāt savas tiesības darba tiesiskajās attiecībās, ja darba devējs nepamatoti atbrīvo, vai aizskar darbinieku ar naidīgu un neētisku attieksmi. Iespējamais mobings darba vietā nav attiecināms tikai uz pašu darba devēju, bet arī kolēģiem, kuri iesaistās, lai radītu nelabvēlīgu vidi darbiniekam. Turpinājumā Datu valsts inspekcijas skaidrojums!
Personas, kuras vēršas Datu valsts inspekcija bieži vien min un lūdz skaidrot, vai slepenu audio ierakstu var veikt, lai atklātu iespējamu mobingu, bosingu vai cita veida nelikumību darba vietā? Vai no datu aizsardzības skatījuma to drīkst darīt?
Personas balss (ieraksta veidā), ja to var attiecināt uz identificētu vai identificējamu personu ir personas dati un audioieraksta veikšana, kurā tiek ierakstīta personu saruna ir personas datu apstrāde.[1] Uz šādu audioierakstu var attiekties personas datu aizsardzības noteikumi.
Paskaidrojam, ka slepeni ierakstīt sarunu darba vietā drīkst tikai tad, ja tam ir attaisnojams mērķis, piemēram, tas ir vienīgais veids, kā atklāt pretlikumīgu darbību. Vienlaikus, saskaņā ar datu aizsardzības nosacījumiem, jāņem vērā:
Nododot audioierakstu tiesībsargājošām iestādēm, personas dati nedrīkst būt pārmērīgi, proti, jāiesniedz tikai tā audioieraksta daļa, kura atklāj iespējamo pārkāpumu, savukārt daļa, kura uz to neattiecas vai atklāj citas privātās dzīves detaļas, ir jādzēš[2].
Pārkāpumam, kas fiksēts slepeni ierakstītajā sarunā, konkrētajā gadījumā ir jābūt nozīmīgākam nekā personas tiesībām uz datu aizsardzību.
Ir bijuši gadījumi, kad arī tiesa vērtējusi slepenu sarunu ierakstīšanu un atzinusi, ka no datu aizsardzības vispārējās nostājas (šādu slepenu sarunu ierakstīšanas aizliegums) ir iespējams atkāpties, ja sarunas ierakstītājs darījis to savu interešu aizsardzībai, vēl jo vairāk ir mazāk aizsargātā puse (piemēram, darbinieks nevis priekšnieks).[3]
Līdz ar to norādām, ka slepenu sarunas ierakstīšanu drīkst veikt, ja tas ir darīts, lai atklātu pretlikumīgu rīcību, savai interešu aizstāvībai, un pretlikumīgās rīcības atklāšana ir nozīmīgāka par personas datu aizsardzību.
