Ceļošana laikā 1
Ceļošana laikā saistīta ar gūzmu dažādu problēmu, kas tās iespējamību padara par ļoti maz ticamu. Piemēram, klasiskais variants ar atgriešanos pagātnē un sava tēva nogalināšanu vēl pirms jūsu piedzimšanas. Raugi, teorētiski jūs viņi nemaz nevarat nogalināt, jo jau esat piedzimis. Taču, ja nu pēkšņi ir izdevies tur nokļūt un viņu nogalināt, tad izrādīsies, ka viņš nemaz nav jūsu īstais tēvs, bet gan, piemēram, patēvs. Īstais tēvs paliek sveiks un vesels, un tad pagātne teicami salāgojas ar nākotni. Taču… ne tik strauji!
Kad jūs būsit pametuši tagadni, lai nokļūtu pagātnē, rodas problēma ar jūsu ķermeni. Vai jūs kļūstat pat dublikātu, dzīvojot vienlaikus gan pagātnē, gan nākotnē, vai arī ķermeni tomēr “izņem” no viena laika un novieto citā? Ja sekojam tā noteikumiem, ko uztveram kā laiku, tad jums pagātnē jāatgriežas kā bērnam. Bet kas notiks, ja jūs, atgriežoties pagātnē, noskūpstāt savu pirmo mīlestību un viņa jūs neprātīgi iemīl? Tas novedīs pie nākotnes mainīšanas, bet tajā jūs bijāt vientuļš, kas tad arī jūs vispār piespieda pārcelties pagātnē. Un šis skūpsts un tā ietekme uz vēsturi neļaus jums atgriezties pagātnē. Bet tajā gadījumā, ja šajā jaunajā notikumu ķēdītē jūs atgriezīsieties pagātnē, lai paspētu izdarīt šo skūpstu, jūs vienkārši nokļūsiet cikliskajās lamatās.
Visas šīs problēmas turklāt ir aktuālas tikai tajā gadījumā, ja laiks patiešām ir ciklisks. Ja tas ir lineārs, tad jūsu pagātne, tagadne un nākotne nenotiek nepārtraukti, kas ceļošanu laikā padara neiespējamu (pretējā gadījumā vienkārši neeksistētu pagātne). Ja laiks ir ciklisks, tad tas nozīmē to, ka viss ir iepriekšnoteikts un jums nav nekādas izvēles brīvības. Tas, ko uztveram kā izvēles brīvību, patiesībā ir vien iepriekšnoteikta notikumu ķēde, un, lai ko arī jūs darītu, pat savu lēmumu apzināti mainot uz pilnīgi pretēju, tā tam visam patiesībā arī jānotiek.
Jā, šeit var pamatīgi saputroties, patiešām… Tiecoties pēc vienkāršākā, atcerēsimies jautājumu, ko uzdevis Stīvens Hokings, proti – kāpēc mēs vēl joprojām neesam sastapuši ceļotājus laikā? Viņiem katrā ziņā vajadzētu būt mūsu laikā, zinot to, ka ļoti interesējamies par tādiem jautājumiem, lai tad vienkārši paskaidrotu mums, kā viņiem tas izdevies. Taču tas nenotiek, vai ne?
