APTAUJA. Vai jūsu ieskatā veikalos ir pietiekami daudz vietējo pārtikas preču? 36
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Inga Kalniņa Jēkabpilī: “Protams, ka vietējo preču piedāvājums varētu būt lielāks, taču ārzemju ražotājiem iespēju vairāk, veikaliem arī izdevīgāk ņemt ievesto produkciju. Valstij vajadzētu vairāk domāt par to, ka iedzīvotāji arvien biežāk meklē Latvijas produktus, jo tiem vairāk uzticas. Es nevaru iedomāties pirkt, piemēram, ievesto sviestu vai gaļu. Reizēm pārmaiņas pēc nopērku igauņu pienu vai ko citu. Es nevados pēc principa “lai būtu lētāk”, vietējais ražojums ir dārgāks, toties tam ir cita kvalitāte un vērtība, plus vēl tā apziņa, ka ar savu maciņu atbalstu pašu ražotājus. Ideāli, ja varu iegādāties no zināmiem ražotājiem, tajā ziņā izdevīgāk pirkt tirgū vai kādā nelielā veikalā.”
Melita Majore Carnikavā: “Latvijā nekad nebūs tā, lai visiem būtu pa prātam, jo, lai gan laivā sēž mūžsenais trijnieks – ražotājs, pārdevējs un pircējs –, vēl jārēķinās ar daudz ko, vispirms ar valsts politiku. Šobrīd izskan vairāki skaļi apgalvojumi – valsts nedara neko, lai aizstāvētu ražotāju intereses, ražotājiem nav nekādu iespēju ietekmēt produkcijas cenu veikalu plauktos, veikali liek lielus uzcenojumus un tamlīdzīgi. Carnikavā būvēs lielu “Rimi” veikalu, es saku, lai būvē, būs lielāka izvēle, īpaši, ja veikalā varēs vairāk nopirkt Latvijas preces. Pašlaik lielveikalos, kā dzirdu arī no daudziem citiem pircējiem, ir pilns ar visu ko, bet vietējo pārtikas produktu ir maz. Pircējs spiests kaut kā izgrozīties, es arī braucu uz Ādažiem, reizēm pat uz Rīgu, bet tajā pašā laikā iepērkos arī mazos veikaliņos, kur var dabūt mūsu zemnieku produktus. Mans sauklis – jāatbalsta vietējie ražotāji! Latvija neplauks, ja pirksim tikai ievesto, kas ar saviem apjomiem dara pāri mūsu ekonomikai.”
Jānis Priede Ventspils novadā: “Vietējā oga pati lec mutē. Man kā lauku cilvēkam acis nu nemaz nevelk uz to pusi, kur tie ievestie kalni! Vietējais produkts tas vērtīgākais! Kad valsts to sapratīs? Vārdos jau vienmēr uzsver rūpi par iedzīvotājiem, taču reālajā dzīvē vēl ļoti tālu līdz vēlamajam. Lai jau pilsētas dižojas ar tiem saviem lielveikaliem, lauciniekam arī noder, tik un tā meklēju to bodi, kur vietējie ražojumi.”
