“Misija – Krupis.” Paveikts iespaidīgs darbiņš; Latvijā izglābti tūkstošiem “prinču” 0
Deviņās diennaktīs 190 brīvprātīgie izglābuši 3500 abinieku, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.
Lai palīdzētu krupjiem droši šķērsot autoceļus pavasara migrācijas laikā un nonākt nārsta vietās, DAP jau ceturto gadu organizēja kampaņu “Misija – Krupis. Izglāb princi!”. Tai atsaucās 190 brīvprātīgie, kas kas deviņās diennaktīs uz 51 autoceļa visā Latvijā izglāba 3500 abinieku, no kuriem lielākā daļa bija krupji.
DAP ģenerāldirektore Laura Anteina pateicamies ikvienam, kurš iesaistījās šī gada misijā un veltīja laiku abinieku glābšanai. Šogad izglābto abinieku skaits, kā arī iesaistīto brīvprātīgo skaits Anteina raksturo, kā iespaidīgu. Taču DAP zināms, ka patiesais abinieku glābēju skaits ir vēl lielāks, jo ne visi oficiāli reģistrējas un ziņoja par savu ieguldījumu.
DAP ģenerāldirektore skaidro, ka izmērā nelielajam krupim ir liela nozīme barības ķēdē. Jo tas ir nozīmīga barība, piemēram, mazajam ērglim, meža pūcei, sermulim, seskam, āpsis. Krupjiem izzūdot, var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars, var samazināties bioloģiskā daudzveidība un izzust pat augstākas klases sugas. Līdz ar to ir ļoti būtiski apzināties ikvienu Latvijas dabas daudzveidības sugu, to apdraudējumus un saudzēt tās ilgtermiņā, uzsver Anteina.
Šogad pirmo reizi kampaņā iesaistījās arī divas pašvaldības. Olaines novada pašvaldība, reaģējot uz iedzīvotāju ziņu par masveida abinieku migrāciju, slēdza pievedceļu pie Jāņupes karjera.
Savukārt Jūrmalas pašvaldība abinieku migrācijas laikā apturēja Jūrmalas krupju migrācijas posmā ietves tīrīšanu, lai neradītu abiniekiem papildu apdraudējumu.
Pateicoties brīvprātīgo un sabiedrības ziņojumiem, ir zināmi septiņi jauni migrācijas ceļi. Ikviens ziņojums par jaunajiem abinieku migrācijas ceļiem tiks pārbaudīts, ja tas neradīs draudus pašiem glābējiem, tie tiks iekļauti nākamā gada migrācijas posmu kartē un arī šajos punktos turpmāk glābs abiniekus, informē Reinika.
Krupju migrācija sākas līdz ar siltā laika iestāšanos, ko ir grūti paredzēt. Šogad siltais laiks iestājās ļoti strauji jau marta beigās. Taču brīvprātīgie, kuru rindās ir jau pieredzējuši krupju glābēji, kas misijā piedalās ne pirmo gadu, bija tam gatavi. Un lielākoties krupjus, kā arī vardes un tritonus glāba kādā no 24 Vidzemes, 15 Kurzemes, septiņiem Latgales un pieciem Zemgales ceļu posmiem līdz pat aprīļa otrajai pusei.
Krupju glābšana ir vienkāršs, taču ļoti atbildīgs darbs, kas prasa ievērot drošības noteikumus autoceļu tuvumā, kā arī ar rūpēm izturēties pret glābjamajiem. Pirmais darbs ir sameklēt dzīvesvietai tuvāko migrācijas ceļu posmu, pieteikties par krupju glābēju, sekot līdzi tālākai saziņai savā e-pastā, uz kuru tiks nosūtīta papildinformācija, un būt gatavam turpmākajās nedēļās pāris vakarus aktīvi apsekot migrācijas posmus un fiziski pārnest lēnos rāpotājus ceļa otrajā pusē.
Parastais krupis ir ļoti lēns rāpotājs, kurš pavasarī mostas no ziemas miega un dodas uz nārsta vietu. Vidēja izmēra ceļa braucamo daļu krupis šķērso pat 15 minūtes, ja šajā laikā pa ceļu brauc automašīnas, pastāv liels risks, ka krupi sabrauks. Brīvprātīgie krupjus, vardes un tritonus pārnes pāri ceļa braucamajai daļai, lai tie dzīvi nonāktu ceļa otrā pusē un droši varētu turpināt iesākto ceļu uz vairošanās vietām.
