Tas krupis, kas šodien tika sabraukts uz ceļa, varbūt bija pat četrdesmit gadus vecs… Jālīdz mazajām radībām pāriet ielu 11
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tas krupis, kas šodien tika sabraukts uz ceļa, varbūt bija pat četrdesmit gadus vecs. Vietās, kur šoseja pārvēršas abinieku masu kapos, var pagatavot barjeras un mēģināt palīdzēt mazajām radībām.
Krupis iet, kur daba liek. Ja krupja taku šķērso cilvēku braucamie ceļi, tad liela daļa mazo ceļotāju iet bojā zem riteņiem.
“Tā nav norma, ar kuru vajadzētu samierināties,” uzskata dabas pētnieks un Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Vilnis Skuja. Vēsais laiks uz brīdi piebremzēja krupju kustību, arī vardes modās lēni. Bet nu atkal iet vaļā – visu veidu dzīvības sarosās un domā par vairošanos.
Lai glābtu vismaz daļu krupju, dabas pazinējs ar domubiedriem gar migrācijas ceļa malām gatavo sētiņas. Tās darina tur, kur katru gadu uz ceļa redzams daudz sabrauktu radību. Barjeru liek tikai vienā ceļa pusē, no kuras migranti nāk. Krupji ziemo katrs savā teritorijā, bet uz ūdenstilpi dodas vairoties.
“Krupji ir labie! Viņi dārzā apēd daudz kaitīgo kukaiņu un pat gliemju,” dabas pētnieks vedina parūpēties par šiem, ne visai daiļajiem radījumiem.
Barjeras aptur
Pretkrupju barjerai labi der plastmasas siets, kuru celtniecībā liek zem apmetuma. To sagriež apmēram 30 cm platās strēmelēs. Gar norobežot paredzēto joslu (vismaz 50 m) sasprauž mietiņus, žagariņus. Pie tiem sietu ir viegli stiprināt ar elektrības savilcējiem. Žoga apakšmalu apber ar zemi vai iedziļina, lai krupji neizlien cauri.
Labāk izvēlēties sietu košā krāsā (ir spilgti oranžs siets). Krupim vienalga, bet svarīgi, lai cilvēki pamana un nepaklūp, un nesagāž netīšām konstrukciju. Sietam un tā balstiem nav jābūt ļoti stipriem. Krupītis nelauzīsies ar spēku cauri barjerai, bet nobremzēs pie tās. Tad prātīgi mēģinās to apiet, lienot gar sietu. Līdīs, līdīs, kamēr iekritīs lamatās.
Lamatas ir gar žogu ik pēc pieciem metriem zemē ieraktas pieclitru tilpuma plastmasas pudeles, kam nogriezta koniskā daļa. Lamatas iedziļina līdz vai mazliet zem velēnas līmenim.
Lamatu maliņas nopolsterē ar sūniņām, apliek velēnu. Kopējais sētas garums vēlams ap 50 metru.
Dežurants pārceļ
Kad sēta uzmeistarota, sākas regulāras dežūras. Sevišķu entuziasmu uz tām parasti izrāda bērni. Nebūs labi, ja krupji ilgi kavēsies traukos, jo tiem arī ir savas steidzamas darīšanas. Sētu ieteicams apstaigāt vairākas reizes dienā. Tādēļ izdevīgāk šādus nožogojumus veidot māju tuvumā. Lielākā abinieku aktivitāte ir vakarpusē.
Krupīti no bundulīša var ņemt ārā droši – viņš ir diezgan izturīgs. Krupjakungu ieliek kādā trauciņā un pārnes pāri ceļam (neizlaiž pārāk tuvu tam). Lai aiztiktu krupja miesu, ieteicams uzvilkt cimdus. Jārēķinās, ka krupja ādā ir indes dziedzerīši, kas tam palīdz kļūt negaršīgam plēsējiem. Tā nav cilvēkam nāvīga inde, taču just uz ādas to var. Piemēram, sevišķi netīkama nieze būs, ja ar krupja izdalījumiem aptraipīto roku pieliks pie acs. Pēc krupju cilāšanas rokas noteikti nomazgā.
Cik ilga būs krupju migrācija, nevar paredzēt. Dažviet tās var būt tikai dažas stundas, citviet vairākas dienas. Tas atkarīgs no krupju skaita, no cik liela attāluma tie nāks u. c.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
