Albuma tapšanā iesaistījusies arī Kārļa dzīves svarīgāka „Viņa” – sieva Kristīne. „Sieva veidoja albuma vāciņa dizainu un raksta albuma tekstus par to, kā es iemīlos meitenēs,” smejas mūziķis. „Šis ir jau ceturtais viņas veidotais albuma noformējums. Ja agrāk vēl mēģināju virzīt kaut kādu savu vīziju, tagad pilnībā paļaujos uz viņu.” 0
Albuma ieraksta procesu ziemas nogalē pasteidzinājis negaidīts piedāvājums – kopā ar ceļabiedriem, aktieri Andri Buli un komponistu Jāni Strapcānu, doties uz Malajas arhipelāga Ziemeļu salām. Ceļotāju piedzīvojumi ceturtdienās skatāmi arī LTV1. „Kad biju visu salicis pa plauktiņiem un janvārī izdomājis mierīgi nodoties ieraksta procesam, nāca piedāvājums doties uz Sumatru, un es, protams, nespēju atteikt. Ja ir iespēja kaut kur doties ārpusē, tas vienmēr ir tā vērts. Sevišķi tad, kad vajag pamainīt savu iesērējušo skatpunktu. Citādi ieslīgsti kaut kādā pašpietiekamībā, vienkārši aizmirsti, ka lietas var redzēt arī citādi. Centāmies pēc iespējas vairāk nonākt kontaktā ar cilvēkiem un viņu vēsturi. Man ir svarīgi saprast, kādēļ, piemēram, iespējams nodzīvot mūžu un nebūt tālāk no savas mājas par simts metriem, vai arī dzīvot aktīva vulkāna pakājē, lai gan tas nesen noslaucījis no zemes virsas veselu ciematu. Sumatra ir vēl Rietumu pasaules salīdzinoši netraumēta, un tik jaudīgu dabas spēku vēl nebiju jutis. Latvijā nav lielu iespēju ko tādu pārbaudīt. Varbūt vienreiz, kad reiz pēc tādas „apcerīgas” pasēdēšanas uz Mangaļsalas mola gribēju doties mājup, mols applūda, un es četras stundas pavadīju vētrā, burtiski turoties pie bākas. Vai varbūt tad, kad tu viens ar mugursomu plecos ej pa mežu, un zini, ka 40 kilometru apkārtnē nesatiksi nevienu cilvēku. Latvijā vēl ir tādas vietas.”
Jaunā albuma atklāšanas koncertu Mūzikas namā „Daile” Kārlis iesāks ar viņa jau zināmajām dziesmām. „Ir sajūta, ka sākumā gribu ievest cilvēkus savā sajūtu pasaulē. Spēlēsim kopā ar Juri Kroiču pie bungām, Gintu Solu ar ģitāru un Aneti Kozlovsku pie klavierēm. Otrajā daļā mums epizodiski pievienosies arī meitenes un spēlēsim jaunās dziesmas.
„Svarīgi, lai koncertā varu ieskatīties acīs ikvienam,” saka Kārlis. Attālums, kurā vairs neredz cilvēku, mazliet biedējot. „Tad ir par grūtu, nemāku piepildīt to telpu. Tāpat kā teātrī – ir aktieri, kas skatuvi piepilda vienatnē, kamēr citi netiek galā pat bariņā. Kad rīkojām koncertus Nacionālajā teātrī, drusku samulsu. Par lielu bija – trešajā balkonā grūti kādam acīs ieskatīties. Tagad Mūzikas namā „Daile” ir foršs tas tuvums.”
