NATO gatavojas, lai spētu karot ar Krieviju “jau šonakt” – liela uzmanība veltīta Baltijas valstīm un Suvalku koridoram 33
Amerikāņu klātbūtnes samazināšanās dēļ Eiropas NATO valstīm nākas pārskatīt savu aizsardzības stratēģiju. Viena mēneša laikā Vācijas 45. tanku brigāde aizvadīja mācības gar Lietuvas robežu ar Baltkrieviju. Mērķis ir sagatavoties kaujām “jau šonakt”, lai aizsargātu Viļņu un noturētu Suvalku koridoru, kas savieno Baltijas valstis ar Poliju.
Kā raksta ukraiņu medijs Unian, atsaucoties uz The Economist publikāciju, Vācija pirmo reizi kopš Aukstā kara laikiem izvieto militārās vienības ārvalstīs uz pastāvīgu laiku. Tikmēr amerikāņu spēki reģionā sarūk. Tas mudinājis NATO valstis sākt domāt par to, kā aizsargāt Austrumeiropu bez ASV palīdzības.
Publikācijā tiek atzīmēts, ka Vācija plāno izveidot lielāko armiju Eiropā, kā arī aprīkot savus spēkus ar vismodernāko bruņojumu. Tostarp 45. tanku brigāde saņems jaunāko bruņutehniku, artilēriju, bezpilota lidaparātus un pretgaisa aizsardzības sistēmas, jo tās personālsastāvs līdz 2027. gada beigām pieaugs no 1600 līdz aptuveni 5000 karavīru.
Amerikāņu tanku vienība – 12. kavalērijas pulka 1. bataljons – vairākus mēnešus aizvadīja mācības tajā pašā apkaimē, taču jūnijā tā tika izvesta no reģiona kopā ar pārējo savas brigādes daļu, kas bija dislocēta Polijā.
Eiropas valstis pagaidām nezina, vai tās vietā ieradīsies cita ASV vienība.
Izdevums piebilst, ka Vācijai ir grūtības savervēt pietiekamu skaitu brīvprātīgo. Tomēr, pēc daudznacionālās kaujas grupas komandiera komandkapteiņa Sebastiana Hāgena teiktā, lietuvieši izrāda vācu karavīriem milzīgu pateicību.
“Tas, ko mēs darām tagad, ir tas pats, ko visi sabiedrotie darīja Vācijas labā visa Aukstā kara garumā. Austrumu flangs ir nobīdījies vēl tālāk uz austrumiem, un tagad ir Vācijas kārta par to atlīdzināt,” viņš paziņoja.
The Economist raksta, ka plāna “NATO 3.0” ietvaros ASV pieprasa, lai eiropieši uzņemtos vadošo lomu savas aizsardzības nodrošināšanā, izmantojot konvencionālo bruņojumu, kamēr ASV nodrošinās kodolvairogu. Vācija savukārt vēlas no valsts, kas aizsardzības jomā atpaliek, pārvērsties par Eiropas drošības balstu.
Vācija plāno aizsardzībai novirzīt 3,5% no IKP līdz 2029. gadam, kas ir ievērojami ātrāk par iepriekš noteikto termiņu – 2035. gadu. Izdevums uzsver, ka līdz desmitgades beigām Vācija saviem bruņotajiem spēkiem varētu tērēt vairāk nekā kodolvalstis Lielbritānija un Francija kopā.
Ķīles institūta ziņojumā gan teikts, ka, par spīti milzīgajiem tēriņiem, Eiropas NATO dalībvalstis joprojām ir stratēģiski atkarīgas no ASV visā militāro operāciju ķēdē.
Žurnālisti atgādina – pēc NATO vērtējuma, Krievija varētu radīt draudus alianses dalībvalstīm jau dažus gadus pēc karadarbības beigām vai tās intensitātes samazināšanās Ukrainā. Tieši tāpēc Vācija vēlas būt gatava līdz 2029. gadam, savukārt Polija norāda, ka briesmas var iestāties vēl agrāk.
Jo antieiropiskāka kļūst ASV, jo vairāk Krievija tieksies pēc konfrontācijas ar NATO un jo grūtāk eiropiešiem būs dot pretsitienu, uzskata izdevums. Aliansē pastāv bažas, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas ierobežotā un neviennozīmīgā rīcība var liktenīgi izgaismot šķelšanos alianses iekšienē.
Baltijas valstis ir visneaizsargātākās
Tāpat izdevums atgādina, ka Baltijas valstis jau sen jūtas neaizsargātas nelielā iedzīvotāju skaita, krievvalodīgo minoritāšu un Kremļa revanšistiskā noskaņojuma dēļ. Šīs valstis saskaras ar biežām Krievijas provokācijām, tostarp kiberuzbrukumiem, iznīcinātāju un dronu ielaušanos gaisa telpā, zemūdens kabeļu sabotāžu un dezinformāciju.
Lietuvas galvaspilsēta Viļņa atrodas tikai 35 kilometru attālumā no Baltkrievijas, no kuras ik pa laikam valstī ielido ar kontrabandu pildīti gaisa baloni. Tāpat Baltkrievija virza uz Lietuvu nelegālo migrantu pūļus.
Izdevums neizslēdz iespēju, ka Krievija mēģinās “nogriezt” Suvalku koridoru, ja tā iebruks Baltijas valstīs. Tas varētu ļaut Krievijas Federācijai apturēt NATO papildspēku ierašanos.
Agrāk alianse, visticamāk, pieņēma, ka Krievijas mēģinājuma gadījumā ieņemt Suvalku koridoru tai nāktos atkāpties, sapulcināt papildspēkus un pēc tam mēģināt to atgūt, tomēr šobrīd alianse ir apņēmības pilna noturēt pēc iespējas vairāk teritorijas.
NATO mācās no kara Ukrainā
Rakstā piebilsts, ka NATO valstis uzmanīgi seko līdzi tam, kā attīstās karadarbība Ukrainā. Ukrainas piemērs jau ir pierādījis, ka pat nelielas armijas spēj apturēt Krieviju un pat atspiest to atpakaļ, ja pareizi apvieno drosmi, tehnoloģijas un sabiedroto palīdzību.
NATO jau ir nostiprinājusi savu austrumu flangu, palielinot rotācijas kārtībā izvietoto kaujas grupu skaitu no četrām līdz deviņām. Dažas no tām, piemēram, Vācijas grupa Lietuvā, ir paplašinātas līdz brigādes līmenim.
Tāpat savus bruņotos spēkus pastiprinājušas Baltijas valstis un Polija. Izdevums atgādina, ka šogad militārajiem izdevumiem visās šajās valstīs jāsasniedz 5% vai vairāk no IKP.
Turklāt NATO atzīst, ka tai vēl daudz jāmācās no Ukrainas, kur kaujas lauks burtiski mudž no dažādiem rīkiem. Šī gada mācību laikā Ukrainas bezpilota lidaparātu vienības iznīcināja veselus NATO bataljonus.
Izdevums atgādina, ka mācību “Freedom Shield” laikā daudznacionālā kaujas grupa izmantoja dronus un citu bruņojumu, lai atvairītu Vācijas vienību, kas attēloja Krievijas iebrucējus.
Neskatoties uz dronu dominēšanu mūsdienu karā, komandkapteinis Hāgens uzskata, ka tanki nav palikuši pagātnē. Pēc viņa teiktā, tanki joprojām ir nepieciešami teritorijas ieņemšanai un noturēšanai.
Tāpat Eiropas NATO valstis joprojām paļaujas uz ASV atbalstu Krievijas uzbrukuma gadījumā. Aliansē ir pārliecināti, ka “daudzdomēnu” operācijas uz zemes, jūrā, gaisā, kosmosā un kiberetelpā – tas viss, pateicoties datu pārraides tīkliem, kas savieno sensorus ar šāvējiem un tiek apstrādāti ar mākslīgo intelektu – ļaus tām manevrēt, apsteigt dronu vienības un gūt virsroku pār Krievijas spēkiem.
Cik daudz laika atlicis Eiropai
Izdevumā norādīts, ka neprognozējamais Tramps jebkurā brīdī joprojām var pagriezt muguru Eiropai. Tajā pašā laikā Krievijas diktators Vladimirs Putins var riskēt un mest izaicinājumu eiropiešiem.
Tāpat aktuāls paliek jautājums, vai eiropieši spēs saglabāt vienotību, ja Lielbritānijā, Francijā vai Vācijā pie varas nāks ultralabējie populisti, uzsver izdevums.
Žurnālisti piebilst, ka Eiropas aizsardzība sākas ar palīdzību Ukrainai. Jo ilgāk tā spēs pretoties Krievijai, jo izdevīgākus nosacījumus tā varēs izkaulēt miera līgumā un jo vairāk laika eiropiešiem būs sagatavošanās darbiem.
“Eiropai nav jāmērojas ar Amerikas varenību. Mums pat nav jābūt tikpat labiem kā ASV. Mums vienkārši jābūt labākiem par Putinu,” paziņojis Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
