Kremlis varētu gatavot jaunu provokāciju: uzmanības centrā nonākušas Baltijas valstis un Polija 0
Divas NATO austrumu flanga valstis brīdinājušas, ka Krievija varētu gatavot iespējamu provokāciju pret Baltijas valstīm vai Poliju, cenšoties pārbaudīt alianses vienotību un reakciju. Vienlaikus Rietumu informācijas avoti pieļauj, ka Kremlis izjūt pieaugošu spiedienu Ukrainas tāla darbības uzbrukumu dēļ, kas arvien biežāk sasniedz mērķus Krievijas teritorijā.
Pirmdien Latvijas izlūkdienests paziņoja: “Mēs redzam pazīmes, ka Krievija gatavo militāras provokācijas pret Baltijas valstīm vai Poliju.” Vienlaikus dienests uzsvēra, ka runa nav par pilna mēroga militāru iebrukumu.
Līdzīgu vērtējumu pagājušajā nedēļā paudis arī augsta ranga politisks avots citā NATO dalībvalstī. Pēc viņa teiktā, izlūkdienestu rīcībā esošā informācija apstiprina, ka Vladimirs Putins varētu gatavot kādas darbības pret Baltijas valstīm.
Pēc avotu teiktā, Kremlis varētu mēģināt pārbaudīt ASV gatavību aizstāvēt mazākās NATO dalībvalstis – Latviju, Lietuvu un Igauniju, laikā, kad Krievija turpina karu Ukrainā un meklē iespējas mainīt situāciju sev par labu.
Ceturtdien savas bažas pauda arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
“Mēs arī bez izņēmuma piekrītam viedoklim, ka situācija ir ļoti nestabila un turpmākajās nedēļās un mēnešos var sagaidīt dažāda veida eskalāciju,” pēc NATO austrumu flanga valstu samita Gdaņskā sacīja Tusks. “Mēs vēlamies sagatavoties kā valstu grupa, kas ir tieši pakļauta šim riskam.”
Latvijas izlūkdienesta pārstāvji norāda, ka Krievija pašlaik nav spējīga atvērt otru pilna mēroga fronti, tomēr var izmantot dažādus hibrīduzbrukumus.
Dienesta vērtējumā tie varētu būt raķešu vai bezpilota lidaparātu incidenti, kā arī citas darbības, kuru mērķis būtu nosūtīt politisku signālu Rietumiem – pārtraukt atbalstu Ukrainai, pretējā gadījumā radot spriedzi NATO dalībvalstīs.
Vienlaikus eksperti norāda, ka līdzšinējie brīdinājumi nav tik detalizēti kā tie, kurus Rietumu izlūkdienesti publiskoja pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Tomēr tie izskan laikā, kad Krievijas ofensīva Ukrainā lielā mērā ir zaudējusi iepriekšējo tempu. Tas liek analītiķiem apsvērt iespēju, ka Maskava varētu meklēt citus veidus, kā mainīt kara dinamiku sev par labu.
Domnīcas Chatham House Krievijas eksperts Kīrs Džailss uzskata, ka Maskava varētu mēģināt paplašināt spriedzi ārpus Ukrainas robežām.
“Maskava meklēs veidus, kā izjaukt pašreizējo tendenci, izmantojot horizontālu eskalāciju vai darot kaut ko citu. Mums nevajadzētu gaidīt, ka Krievija pasīvi zaudēs,” viņš norādīja.
Par Krievijas sarežģīto situāciju, pēc ekspertu domām, liecina arī notikumi Baltkrievijā. Šonedēļ bezpilota lidaparātu sakaru stacijas valstī pārtrauca darbu pēc tam, kad Ukraina bija brīdinājusi par iespējamiem triecieniem objektiem, kas tiek izmantoti Krievijas militārajām vajadzībām.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš bija brīdinājis Baltkrieviju, ka šī infrastruktūra tiek izmantota uzbrukumu veikšanai Ukrainai.
Savukārt kāds “Telegram” kanāls ziņoja, ka Brestas un Gomeļas apgabalos Baltkrievijas varasiestādes pieprasījušas mobilo sakaru operatoriem demontēt vairākus retranslatorus, oficiāli to skaidrojot ar nepieciešamību aizsargāt rubeņu ligzdošanas vietas.
Tikmēr NATO gatavojas ikgadējam samitam Ankarā, kas notiks laikā, kad aizvien vairāk tiek diskutēts par Savienoto Valstu ilgtermiņa iesaisti alianses kolektīvajā aizsardzībā.
ASV prezidents Donalds Tramps šonedēļ paziņoja, ka jūtas vīlies Eiropas sabiedrotajos, jo vairākas valstis neesot ļāvušas izmantot savus lidlaukus iespējamām ASV militārajām operācijām pret Irānu.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropā vairākkārt fiksētas sabotāžas un provokatīvas darbības, kurās Rietumvalstis vainojušas Maskavu. To vidū minēti arī 2024. gada vasarā notikušie incidenti, kad Lielbritānijā, Polijā un Vācijā tika atklātas aizdedzinošas ierīces DHL sūtījumos.
Savukārt pagājušā gada septembrī Polijas gaisa telpā ielidoja 19 Krievijas mānekļa droni, kā rezultātā NATO pacēla gaisā iznīcinātājus, bet vairāku Polijas austrumu reģionu iedzīvotāji tika aicināti patverties telpās.
Tikmēr Ukraina būtiski attīstījusi savas tālas darbības bezpilota lidaparātu spējas. Pagājušajā nedēļā gandrīz 200 Ukrainas droni sasniedza mērķus Maskavas apkārtnē, bet pēc uzbrukuma naftas pārstrādes rūpnīcai atsevišķās Krievijas galvaspilsētas vietās tika ziņots par melniem, naftas produktiem līdzīgiem nokrišņiem.
Kāds Rietumu militārais avots atzina, ka pašreizējais periods ir īpaši saspringts.
“Es nevaru melot, šis ir bīstams periods,” viņš sacīja, piebilstot, ka Krievija varētu izvēlēties eskalāciju, ja Kremlis uzskatītu, ka karadarbība arvien vairāk pietuvojas Maskavai un Sanktpēterburgai.
Līdzīgas bažas par iespējamu Krievijas eskalāciju izskanēja arī 2022. gada rudenī pēc Ukrainas pretuzbrukuma Harkivas apgabalā. Toreiz Rietumos tika apspriesta pat iespēja, ka Maskava varētu apsvērt kodolieroču izmantošanu, taču vēlāk nekādi pierādījumi par šādu gatavošanos netika konstatēti, un frontes līnija stabilizējās.
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, Baltijas valstis aicinājušas Eiropas Savienību (ES) paātrināt plānu īstenošanu Krievijas naftas importa aizliegšanai, jo nav piepildījušās ES bažas par smagu enerģētikas krīzi, ko varēja izraisīt karš Irānā, vēsta izdevums “Financial Times” (FT).
Dalībvalstis pagājušā gada beigās vienojās, ka Eiropas Komisija (EK) ierosinās šo aizliegumu, taču sarunas par šiem pasākumiem ir iestrēgušas, jo Hormuza šauruma bloķēšana izraisīja bažas par energoresursu piegādes krīzi.
Piektdien notikušajā enerģētikas ministru sanāksmē Igaunija, Latvija un Lietuva aicināja ES iesniegt priekšlikumus par importa pakāpenisku pārtraukšanu, argumentējot, ka Krievijas enerģijas eksports palīdz finansēt Kremļa karu Ukrainā.
Kopš Maskavas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ES ir sākusi pasākumus, lai samazinātu atkarību no Krievijas enerģijas. Saskaņā ar EK datiem naftas imports no Krievijas 2025. gadā veidoja 2% no piegādēm, salīdzinot ar 27% 2022. gada sākumā, taču tas joprojām atbilda 9,7 miljoniem tonnu jēlnaftas.
ES ir vienojusies līdz 2027. gada rudenim pakāpeniski izslēgt Krievijas gāzi no savas enerģijas bilances.
Tomēr, kā norādījuši amatpersonas, karš Irānā ir apturējis šos plānus. Priekšlikumu par naftas embargo bija plānots iesniegt 15. aprīlī, taču martā tas tika izņemts no EK provizoriskās darba kārtības.
Aizlieguma ieviešana varētu saskarties ar pretestību no valstīm, kas ir ļoti atkarīgas no Krievijas naftas, piemēram, Ungārijas un Slovākijas, turklāt būtu jāsaskaras arī ar pretestību no dalībvalstīm, kuras cīnās ar augstajām enerģijas cenām. Atsevišķas dalībvalstis nevarēs uzlikt veto šim pasākumam.
Atbildot uz jautājumu par iespēju paātrināt aizlieguma ieviešanu, Polijas enerģētikas ministra vietnieks Vojcehs Vrohna norādīja FT, ka Varšava uzskata, ka tas ir nepieciešams līdz gada beigām.
“Taču mēs saprotam bažas par cenām, piegāžu pieejamību un konkurētspēju, kas varētu rasties šā lēmuma rezultātā. Tā ir cena, ko mums jāmaksā, lai kļūtu neatkarīgiem no Krievijas resursiem,” sacīja Vrohna.
