Ne tikai sakaru pārrāvumi! Par dzīvo Nostradamu dēvētais pareģis nācis klajā ar jaunām un biedējošām prognozēm tuvākajai nākotnei 0
Kamēr pasaule jau tā dzīvo saspringtā ģeopolitiskā laikā, britu izklaides portāls “Tyla” vēsta par kārtējo drūmo prognozi, ar kuru klajā nācis Brazīlijas gaišreģis Atoss Salomē. Viņu ārvalstu medijos mēdz dēvēt par “dzīvo Nostradamu”, jo Salomē pats apgalvo, ka iepriekš precīzi paredzējis vairākus lielus pasaules notikumus.
Šoreiz viņa brīdinājums saistīts nevis ar tradicionālu karu, tankiem vai raķetēm, bet ar tehnoloģijām. Salomē prognozē, ka pasaule varētu nonākt tā dēvētajā neredzamajā karā, kurā galvenais ierocis būs mākslīgais intelekts, dati, sakaru sistēmas un kiberuzbrukumi.
Saskaņā ar “Tyla” rakstīto, brazīliešu gaišreģis uzskata, ka nākotnes konflikts varētu izpausties kā koordinēti uzbrukumi tehnoloģiskajām sistēmām, interneta un mobilo sakaru tīkliem. Viņš brīdina par iespējamiem satelītu darbības traucējumiem, datu bojāšanu, banku un komunikācijas sistēmu problēmām, kā arī par tā dēvēto “enerģijas karu”.
Salomē ieskatā nākamais lielais karš varētu notikt nevis kaujas laukā, bet digitālajā vidē. Tas nozīmētu, ka sabiedrība varētu piedzīvot nevis redzamu uzbrukumu, bet haosu sistēmās, no kurām ikdienā atkarīgi miljoniem cilvēku.
Viens no viņa skaļākajiem brīdinājumiem ir par “neredzamo karu” — situāciju, kurā uzbrukumi tiek vērsti pret tehnoloģijām, informāciju un cilvēku spēju saprast, kas patiesībā notiek. Pēc viņa teiktā, valsti varot novājināt arī tad, ja tai liek “redzēt nepareizu realitāti”.
Šādā scenārijā runa būtu ne tikai par sakaru pārrāvumiem, bet arī par viltus militāro informāciju, traucējumiem aizsardzības sistēmās, sabiedrības maldināšanu un mākslīgā intelekta radītu propagandu.
“Tyla” raksta, ka Salomē prognozē arī dziļviltojumu jeb “deepfake” satura pieaugumu. Viņaprāt, mākslīgā intelekta radīti attēli, video un vēstījumi varētu tikt izmantoti, lai grautu sabiedrības uzticēšanos politiķiem, institūcijām un pat vienam otram.
Gaišreģis arī brīdina par kvantu datoru attīstību, kas nākotnē varētu radīt nopietnus izaicinājumus pašreizējām drošības sistēmām. Pēc viņa domām, pasaulei nāksies pārveidot digitālās drošības arhitektūru, jo banku sistēmas, paroles, diplomātiskā saziņa un militārie tīkli lielā mērā balstās uz matemātiskiem risinājumiem, kurus jaunas paaudzes tehnoloģijas varētu apdraudēt.
Salomē arī uzskata, ka valdības un lielie uzņēmumi arvien vairāk paļausies uz mākslīgo intelektu militāros, finanšu un pārvaldības lēmumos. Tas, pēc viņa prognozēm, varētu padarīt šīs sistēmas ievainojamākas pret kiberuzbrukumiem.
Šie brīdinājumi izskan laikā, kad par mākslīgā intelekta riskiem runā ne tikai ezotērikas pārstāvji, bet arī pasaules līderi, tehnoloģiju eksperti un reliģiskie līderi. Kā norāda “Tyla”, arī pāvests Leons ir izteicies, ka mākslīgais intelekts būtu “jāatbruņo”, vienlaikus brīdinot par “jaunām digitālām verdzībām”.
Jāatgādina, ka šādi pareģojumi nav uztverami kā pārbaudāmi fakti vai drošas prognozes. Tie drīzāk atspoguļo sabiedrības bailes un jautājumus laikā, kad tehnoloģijas attīstās straujāk nekā cilvēki paspēj saprast to sekas.
Tomēr viens Salomē brīdinājuma aspekts šķiet īpaši aktuāls arī bez mistikas pieskaņas — mūsdienu pasaule patiešām ir kļuvusi ļoti atkarīga no interneta, sakariem, datiem, banku sistēmām un mākslīgā intelekta. Ja šīs sistēmas tiktu traucētas, ikdienas dzīve varētu mainīties daudz ātrāk, nekā daudzi spēj iedomāties.
