Ekonomika
Darbs un nauda

Galvenais instruments būs pātaga. Enerģētikas un klimata plāna pirmie vērtējumi5

Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas valdība atbalstījusi Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas paredz līdz 2030. gadam būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju tautsaimniecībā. Paredzamās izmaksas plāna īstenošanai tiek vērtētas ap 10 miljardiem eiro.

 

Pārmaiņu mehānisms – nauda un nodokļi

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
Foto: Edijs Pālens/LETA

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Jau četrpadsmit gadus strādāju Kokrūpniecības federācijā, un šajā laikā ir būtiski mainījies ES direktīvu, politiku un citu dokumentu skaits, kas regulē meža nozares darbu. Tieši izsakoties – to skaits ir pieaudzis trīs līdz četras reizes.

Jau vairāk nekā pirms desmit gadiem vieni dokumenti un politikas bija pretrunā ar citiem dokumentiem un politikām – visus vienlaikus tos izpildīt nevarēja.

Prioritāšu izvēle

Šobrīd šādu konfliktu skaits ir pieaudzis vairākkārt. Tas nozīmē, ka ļoti svarīga ir prioritāšu izvēle – kuras politikas pildīsim ļoti apņēmīgi, bet kuras uzskatīsim par mazāk prioritārām.

Situāciju sarežģī arī tas, ka pēc 2030.gada, visticamāk, tiks izvērtēti sasniegtie starprezultāti un pilnīgi iespējama ir situācija, ka politika, kuru būsim uzskatījuši par prioritāru, pēkšņi izrādīsies vairs ne tik prioritāra.

Tādēļ ir jāvēro, ko dara mūsu kaimiņi, jāizprot algoritmu mehānismi, pēc kādiem vērtēs sasniegumus, un jāizvēlas savas prioritātes. Un meža nozare ir tikai viena maza daļiņa no kopējā Nacionālā enerģijas un klimata plāna.

Ir labi un pareizi, ka šāds dokuments ir tapis

Runājot par plānu kopumā, uzskatu, ka taisnība ir vecajam teicienam: “Slikts ir tas ģenerālis, kuram nav plāna, bet vēl sliktāks – tas, kurš domā, ka viss notiks pēc plāna.” Ir labi un pareizi, ka šāds dokuments ir tapis – mums tādu vajadzēja. Gan ārpolitiski, gan iekšpolitiski.

Tomēr, ja kāds iedomājas, ka tas ir pilnīgi precīzs rīcības plāns, tad es šādu pārliecību vērtēju skeptiski.

Gan Rietumeiropa, gan Latvija ir pārvērtušās par patēriņa sabiedrībām. Šādu sabiedrību raksturīga iezīme ir tas, ka gan motivēšana uz pozitīvu rīcību, gan atturēšana no negatīvas noris ar naudas palīdzību.

naudas pozitīvai motivācijai ir maz un nepietiekami

Mēs vairs neesam sabiedrība, kas mainīsies tāpēc, ka to izglītos, vai tāpēc, ka parādīsies kāds ideoloģisks mērķis. Tieši tādēļ arī klimata mērķu izpildes galvenais mehānisms būs nauda, investīcijas un nodokļu politika.

Tomēr, izvērtējot pieejamos resursus, jau šobrīd ir skaidrs, ka naudas pozitīvai motivācijai ir maz un nepietiekami. Tādēļ vajag skaidri apzināties, ka klimata politikas galvenais instruments vismaz tuvākajā nākotnē būs nevis “burkāna”, bet gan “pātagas” politika.

Īstermiņā sabiedrības labklājība pasliktināsies

Nākotnē sabiedrības labklājība, iespējams, pieaugs, taču īstermiņā – pasliktināsies. No acīmredzamākajiem mehānismiem, kas tādu izraisīs, ir krasi nelabvēlīgi noteikumi dīzeļdegvielas izmantošanai, tāpat arī akcīzes nodokļa piemērošana aviācijas degvielai, kas, visticamāk, paaugstinās aviobiļešu cenas par 40–50%.

Tie būs pirmie pārmaiņu mehānismi procesā, kas būs visnozīmīgākais ekonomikas un transformācijas process XXI gadsimtā.

 

Atbalstu plānu

Foto: Timurs Subhankulovs

Juris Ozoliņš, enerģētikas eksperts

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns (NEKP) ir juridiski saistošs dokuments. Tā struktūru un izpildes termiņus nosaka ES regula.

Tā nav radusies tukšā vietā – tā balstīta uz Latvijas valdības un Eiropas Komisijas komunikāciju par šiem jautājumiem kopš 2014. gada.

Kopumā – mūsu plāns seko globālajām un Eiropas tendencēm šajā jomā un tas ir pozitīvi.

Eksperti vienmēr mīl plānus kritizēt, jautājot, kā to visu izpildīs. Negribu pievienoties šiem viedokļiem.

Galu galā komunikācija par šiem jautājumiem notiek jau vairākus gadus, kuru laikā Latvija savas, jāsaka, gandrīz bezkaunīgi mazās saistības atjaunojamās enerģijas izmantošanā primārās enerģijas bilancē palielinājusi no 45% 2030. gadā līdz 50%.

Jāpiebilst, ka jau šobrīd atjaunojamās enerģijas īpatsvars Latvijā ir ap 40%. Šobrīd plāns aptver attīstības virzienus un vēlamos rezultātus, pagaidām vēl neiedziļinoties īstenošanas mehānismos.

esam “apdedzinājušies” ar atjaunojamās enerģijas atbalstīšanu

Nepieciešamās izmaiņas likumdošanā un citos dokumentos tam sekos, tās lielā mērā atkarīgas no ES budžeta 2021.gadam. Ir definētas arī vairākas citas lietas, piemēram, tas, ka esam “apdedzinājušies” ar atjaunojamās enerģijas atbalstīšanu. Šī frāze tiks daudziem izbrīnā pacelt uzacis, jo parasti tādas lietas neatklāj.

Plāns arī definē prioritāros virzienus, kuros jāstrādā, – transportu un lauksaimniecību, kā arī uzsver mežu kā emisiju uztveršanas mehānisma nozīmi.

Darbs ar sabiedrību un izglītošana

Darbs ar sabiedrību un izglītības sistēmu būs viena no svarīgākajām nacionālā klimata un enerģētikas plāna sastāvdaļām, jo Latvijas sabiedrība pagaidām klimata pārmaiņas neredz, tādēļ nav noskaņota uz nepieciešamo pārmaiņu atbalstu.

Tā kā Latvijas sabiedrībā valda viedoklis, ka viss, kas saistīts ar atjaunojamo enerģētiku, ir dažu cilvēku personiskās iedzīvošanās projekts, tad šobrīd esam nokļuvuši psiholoģiskās lamatās – mums ir negatīva attieksme pret procesu, kas nesīs milzīgas pārmaiņas gan ekonomikā, gan sabiedrībā.

Šo situāciju iespējams mainīt tikai ar informēšanu un izglītošanu.

Dzīve uzreiz labāka nekļūs

Sabiedrībai būs jāpiedzīvo dažādas grūtības

Svarīgi būtu arī nestāstīt pasakas sabiedrībai par to, ka NEKP īstenošanas ziņā dzīve uzreiz kļūs labāka. Tā nebūs – tad, kad notiek industriālā revolūcija un notiek radikālas tehnoloģiskas pārmaiņas, kāds iegūst, bet kāds zaudē.

Ilgtermiņā dzīve uzlabosies, taču īstermiņā sabiedrībai būs jāpiedzīvo dažādas grūtības. Tomēr jāapzinās, ka pārmaiņu situācijā Latvija nevar ieņemt kādu īpašu pozīciju un ignorēt tās.

 

Saistītie raksti

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

IP
Ilze Pētersone
Dabā
Nāvējošie lauki: dzīvot to tuvumā nozīmētu pakļaut sevi un bērnus lēnai nāvei. Sāk cīņu pret pesticīdu lietošanu 5
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Sašķaidījuši galvu, spīdzinājuši, lejot virsū verdošu ūdeni.” Rebenoka draugs atklāj baisas detaļas par notikušo 6
3 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Pasaulē
Sašūpo ASV politiku. Tiesneses nāve var ietekmēt vēlētāju izvēli
2 stundas
VK
Vita Krauja
Kultūra
“Pauls izvilka gaisa pistoli un izšāva tā, ka likās, sabruks visa Radio māja.” Ar Maestro piekrišanu top izrāde par Bumbieri un Lapčenoku
1 stunda
SK
Skaties.lv
Dabā
VIDEO. Latgales mežos atkal iemūžināts pasaulē reti sastopamais alnis albīns
54 minūtes