Virza nelegālos migrantus un bojā žogu? Sāk kriminālprocesu par Baltkrievijas robežsargu darbībām 0
Ģenerālprokuratūra trešdien sākusi kriminālprocesu par Baltkrievijas robežsardzes amatpersonu darbībām, organizējot nelegālo migrāciju uz Latviju, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.
Kriminālprocess patlaban sākts par faktu, nevis pret konkrētām amatpersonām. Kriminālprocesu izmeklēs Ģenerālprokuratūras Valsts drošības aizsardzības departaments. Šī ir pirmā reize, kad Latvija kriminālprocesā vērtēs Baltkrievijas amatpersonu darbības.
Prokuratūrā norādīja, ka 13. jūlijā saņemts Valsts robežsardzes iesniegums, kurā norādīts, ka kopš 2021. gada augusta robežsardze saskaras ar ilgstošu un sistemātisku migrācijas spiedienu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kas vērtējams nevis kā atsevišķu trešo valstu valstspiederīgo nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu kopums, bet kā noziedzīgas organizācijas, kuras sastāvā ir Baltkrievijas robežsardzes struktūru amatpersonas, apzināta un sistemātiska prettiesiska darbība, norādīja prokuratūrā.
Iesniegumā un tā pielikumos norādītās ziņas dod pamatu uzskatīt, ka ir izveidota noziedzīga organizācija, ko veido vismaz piecas personas un kas ir izdarījusi sevišķi smagu noziegumu pret Latviju. Šāda kaitniecība izpaudusies kā sistemātiska Latvijas robežsardzes darbības graušana, bojājot robežas apsargāšanas infrastruktūru, tādā veidā kavējot robežsardzes uzdevumu izpildi un vājinot tās efektivitāti, norādīja prokuratūrā.
Noziedzīga organizācija ir arī koordinējusi un veicinājusi personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, norādīja prokuratūrā.
Kriminālprocesa sākšana ir nozīmīgs solis, jo tas apliecina, ka šādas darbības tiek vērtētas nevis kā atsevišķi robežpārkāpumi, bet gan kā iespējams mērķtiecīgs noziegums pret Latvijas valsti un tās drošību, uzsvēra prokuratūrā.
Kriminālprocess nodrošina iespēju sistemātiski vākt, pārbaudīt un nostiprināt pierādījumus par visu iesaistīto personu rīcību un atbildību. Tas nozīmē, ka tiek dokumentētas ne tikai konkrētas epizodes, bet arī iespējamā organizētā rīcība un katras personas loma. Šie pierādījumi saglabās savu nozīmi arī ilgtermiņā un var tikt izmantoti, lai sauktu vainīgās personas pie atbildības, tiklīdz radīsies juridiskas iespējas, skaidroja prokuratūrā.
Vienlaikus prokuratūra uzskata, ka tas ir visas valsts drošības jautājums. Tāpēc efektīvai izmeklēšanai ir nepieciešama cieša sadarbība starp visām kompetentajām valsts institūcijām. Tikai koordinēta rīcība ļauj pilnvērtīgi noskaidrot notikušā apstākļus, identificēt iesaistītās personas un nodrošināt valsts interešu aizsardzību, norādīja prokuratūrā.
Ģenerālprokurors Armīns Meisters jau jūnijā intervijā aģentūrai LETA teica, ka nevienam nav šaubu, ka nelegālā migrācija tiek organizēta arī no Baltkrievijas varas iestāžu puses.
Meisters apliecināja, ka tiek apkopota informācija un tiek vērtēta kriminālprocesa sākšana pret Baltkrievijas varas iestāžu amatpersonām par nelegālās migrācijas faktisko organizēšanu un uzturēšanu.
Arī prokuratūras pagājušajā nedēļā izplatītajā paziņojumā teikts, ka pagājušajā nedēļā Meisters tikās ar iekšlietu ministru Jāni Dombravu (NA), lai pārrunātu aktuālos nelegālās imigrācijas ierobežošanas jautājumus.
Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja iekšlietu dienestu izmeklēšanas darba problemātiskos jautājumus nelegālās imigrācijas ierobežošanā, nepieciešamos turpmākos soļus krimināltiesiskā regulējuma pilnveidošanā, kā arī citus jautājumus, kas veicinātu efektīvāku cīņu pret nelegālo imigrāciju un valsts drošības stiprināšanu.
Iekšlietu ministrs apliecinājis “gatavību stiprināt sadarbību starp iekšlietu dienestiem un Ģenerālprokuratūru, lai veicinātu efektīvāku kriminālvajāšanu pret personām, kuras organizē nelegālo imigrāciju un nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu”.
Jau ziņots, ka kopumā šogad no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 8070 cilvēki.
Valdība līdz šī gada beigām pagarinājusi pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā. Tas noteikts Baltkrievijas radītās paaugstinātās nelegālo migrantu plūsmas dēļ. Pastiprinātās kontroles režīms noteikts Ludzā un Ludzas novada pagastos, Krāslavā un novada pagastos, Augšdaugavas novadā, Daugavpilī un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Pērn kopumā Valsts robežsardze novērsusi 12 046 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas-Latvijas robežu. Humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana pērn nav liegta 31 nelegālajam migrantam. 2024. gadā no Baltkrievijas-Latvijas robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturēti 5388 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ valstī tika uzņemti 26 cilvēki.
