Ieva Jaunzeme
Ieva Jaunzeme
Foto: Evija Trifanova/LETA

Nepagarinās VID ģenerāldirektores Jaunzemes pilnvaru termiņu 7

Valdība otrdien nolēma nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 12
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 133
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Lasīt citas ziņas

Pēc otrdienas valdības lēmuma Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts kanceleju sāks jauna VID ģenerāldirektora atlases procesu. FM pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka iespējams ir gan atklāts konkurss uz šo amatu, gan kāda ierēdņa rotācija valsts civildienesta ietvaros.

FM ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

CITI ŠOBRĪD LASA
Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

“PricewaterhouseCoopers” (“PwC”) ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Tāpat secināts, ka sabiedrības uzticēšanās VID, kas veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, ir samazinājusies no 51,2% 2018.gadā līdz 41,7% 2022.gadā, kamēr plānotais līmenis bija 60%.

Arī klientu apmierinātības līmenis ar VID darbinieku apkalpošanas kvalitāti par VID iedzīvotājiem sniegtiem pakalpojumiem ir samazinājies, proti, no 74% 2019.gadā līdz 67,1% 2022.gadā.

FM norāda, ka finanšu ministrs vairākkārt ar rezolūcijām VID ģenerāldirektorei Jaunzemei bija noteicis konkrētu uzdevumu izpildi, jo tika konstatēts, ka uzdevumi netiek pildīti, kā arī tika ierosināta dienesta pārbaude par audita ieteikumu neieviešanu, kuras rezultātā izteikts aizrādījums.

Uz nepilnībām un nepieciešamiem uzlabojumiem VID darbībā ir norādījusi arī Valsts kontrole, veicot revīziju “Par Latvijas Republikas 2021.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” un ir izteikusi VID ieteikumus, lai novērstu VID kļūdas VID administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu uzskaitē, VID nepieciešamību uzlabot Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (MAIS) grāmatvedības funkcionalitāti.

Valsts kontrole ziņojumā norādīja, ka MAIS nepilnības būtiski ierobežoja revidentu darbu un liedza veikt savlaicīgas pārbaudes un iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par VID ikgadējā nodokļu pārskatā par 2021.gadu sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu.

Reklāma
Reklāma

VID attīstības stratēģija 2023.- 2026.gadam paredz, ka pašreizējā ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā situācijā VID uzdevumu efektīvai izpildei nepieciešami inovatīvi risinājumi un ciešāka sadarbība ar klientiem, sadarbības partneriem, iestādē nodarbinātajiem un citām iesaistītajām pusēm. Jaunajā darbības ciklā VID izvirzīti vērienīgi mērķi un vīzija – kļūt par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, līderi sniedzamo pakalpojumu attīstībā, kas kalpo sabiedrības interesēm.

Lai sasniegtu jaunajā VID attīstības stratēģijā 2023.- 2026.gadam noteiktos mērķus, VID ģenerāldirektoram jāspēj nodefinēt un sasniegt ambiciozus mērķus ne tikai sev kā vadītājam, bet arī savai komandai, īpaši ņemot vērā redzējumu par VID iespējamo reorganizāciju, kuras mērķis ir panākt nodokļu un muitas administrācijas darbības, kā arī un noziedzīgu nodarījumu nodokļu un muitas jomā un amata noziegumu izmeklēšanas darbības uzlabošanu valstī un izveidotu efektīvu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu nodokļu un muitas administrāciju, norāda ministrijā.

FM uzsver, ka būtiski ir veidot un nostiprināt iestādes tēlu, kas gatava pārmaiņām un, kas ilgtermiņā var dot pozitīvāku novērtējumu, mainīt iestādes kultūru, kas balstās uz savstarpējo uzticēšanos gan iestādē, gan ar klientiem, kam būtiskas ir iestādes vērtības. Viens no iestādes izaicinājumiem, kā norāda “PwC”, ir veidot “modernu nodokļu administrāciju, kas lielā mērā balstīta uz datiem, pietiekami efektīvi izmantot uzkrāto informāciju VID sistēmās, īstenojot nodokļu maksātāju uzraudzību, virzīt tehnoloģiski sarežģītus projektus un administrēt jau ieviestas sistēmas, kas balstītas uz jaunajām tehnoloģijām”.

FM atzīst, ka Jaunzemei ir pieredze komandas vadīšanā, iestādei noteikto operatīvo uzdevumu izpildes nodrošināšanā un tomēr, lai nodrošinātu tādu iestādes attīstību, lai tā kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, līderi sniedzamo pakalpojumu attīstībā, kas kalpo sabiedrības interesēm vadītājam nepieciešamas izteiktas līderības prasmes.

Lai arī kompetenču vērtējumā stratēģiskais redzējums vērtēts “teicami”, vienlaicīgi norādīts, ka ambiciozākos mērķus nav izdevies sasniegt, bet ir sasniegti citi, kā arī nav izdevies pilnībā mainīt veco iestādes kultūru.

Komandas vadīšana vairāk balstās uz atbalsta sniegšanu, nevis mērķtiecīgu darbu ar komandas attīstību un attīstības mērķu uzstādīšanu.

Arī “PwC” ziņojumā ir norādīts, ka pašreizējai stratēģijas uzraudzības sistēmai ir konstatēta vāja saikne starp darbinieku ikdienas aktivitātēm, izvirzītajiem mērķiem/iniciatīvām un izvirzītajiem rezultatīvajiem rādītājiem, neļaujot pilnībā identificēt, cik lielā mērā katrs darbinieks tiek iesaistīts ikgadējā VID darba izpildes plāna un stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē.

Lai arī VID ir izstrādāta kārtība un tiek veikti pasākumi, kādā VID nodrošina un veic risku pārvaldību korupcijas un interešu konflikta novēršanas jomā, tomēr atklātie korupcijas gadījumi joprojām grauj VID reputāciju un sabiedrība sagaida VID vadības aktīvu rīcību un komunikāciju, norāda FM.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pieņemts lēmums par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu ar Jaunzemi saistībā ar termiņa izbeigšanos no 2024.gada 12.februāra.

Ministru kabineta rīkojuma “Par Ievu Jaunzemi” projekta izstrādes mērķis ir atbilstoši likumam “Par Valsts ieņēmumu dienestu” pieņemt lēmumu par Jaunzemes dienesta termiņa nepagarināšanu un atbrīvošanu no amata saistībā ar termiņa izbeigšanos.

Jaunzeme atbilstoši FM 2019.gada 7.februāra rīkojumam ir iecelta amatā uz noteiktu laiku – pieciem gadiem, proti, līdz 2024.gada 10.februārim, ieskaitot.

Sešus mēnešus pirms termiņa beigām Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai lēmumu par atbrīvošanu no VID ģenerāldirektora amata.

Jaunzeme aģentūrai LETA pavēstīja, ka jau šī gada pavasarī publiski darīja zināmu, ka savus amata pienākumus plāno pildīt ne ilgāk kā līdz 2024.gada februārim.

Neraugoties uz milzīgo papildu darba apjomu saistībā ar Covid-19 pabalstu izmaksām un Latvijas pasargāšanu no iekļūšanas Finanšu darījumu darba grupas (FATF) pelēkajā sarakstā, VID pēdējie pieci ir bijuši reformu gadi, uzsver Jaunzeme, norādot, ka tie prasījuši daudz gan no viņas kā vadītājas, gan viņas komandas, un tagad, atskatoties uz padarīto, ir skaidrs, ka tāda apjoma pārmaiņu vadība ir ne tikai prasījusi, bet arī devusi – gan Latvijas nodokļu ieņēmumu ziņā, gan pieejamākos un klientiem saprotamākos pakalpojumos.

VID vadītāja norāda, ka turpmāko pusgadu līdz pilnvaru termiņa beigām koncentrēsies uz pabeidzamajiem darbiem.

Jaunzeme kā būtiskāko paveikto izceļ to, ka vairs nav iespējams, ka VID nejaušības kārtā traucētu godprātīgos uzņēmumus, kas nomaksā nodokļus, kā tas bijis vēsturiski. VID ir veikta nodokļu maksātāju segmentācija, kas ļauj operatīvi izskaitļot tā dēvētos riskantos uzņēmumus, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība. Rezultātā VID strādā ar tiem, kuriem ir grūtības ievērot pienākumu pret valsti un izmanto “konsultē vispirms” pieeju.

Ar nākamo gadu VID ievieš publisku uzņēmumu reitingu sistēmu. Detalizētajā skatā tas ļaus uzņēmumam vieglāk sekot līdzi tam, kāda ir viņa kā nodokļu maksātāja pozīcija un ar ko viņam jārēķinās attiecībās ar valsti. Tikmēr vispārīgā līmenī ar uzņēmumu reitingiem būs iespēja iepazīties ikvienam – uzņēmuma klientiem, sadarbības partneriem, medijiem un citiem.

Tāpat Jaunzeme uzsver, ka šovasar īstenota nodokļu pārbaužu veidu reforma, līdz minimumam samazinot birokrātiju un ar to saistītos savstarpējo attiecību pārpratumus. Līdz šim četrus dažādos nodokļu pārbaužu veidi aizstāti ar vienu – nodokļu kontroli. Vienkāršāks veikto pārbaužu process uzņēmējiem un iedzīvotājiem atvieglos situācijas izpratni un komunikāciju ar VID.

Tāpat Jaunzeme uzsver, ka viņas pilnvaru laikā izveidota rezultātus nesoša sistēma iekšējās korupcijas mazināšanai un sistēmas attīrīšanai no pat 10-15 gadu vecām shēmām. Ir veiktas vērienīgas negodprātīgo amatpersonu aizturēšanas, kas jau saņēmušas notiesājošos spriedumus. VID Iekšējais drošības dienests ir uzrādījis iestādes vēsturē augstākos rezultatīvos rādītājus.

Pateicoties VID darbam, šajos gados Latvija no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) karuseļu lielvalsts ir kļuvusi starp Eiropas veiksmīgākajām valstīm, kas līdz minimumam samazinājušas PVN izkrāpšanu, uzsver Jaunzeme, norādot, ka ir sasniegta visu laiku mazākā PVN plaisa Latvijas vēsturē, kura 2019.gadā bija 29,8%, bet tagad ir 4,9%.

Jaunzeme arī norāda, ka sasniegta visu laiku mazākā nelegālo cigarešu aprite – no 37,7% līdz 15,8%.

VID ģenerāldirektore piebilst, ka ir panākts VID darbības atklātums un tiek publicēta informācija par pieņemtajiem lēmumiem – katrs nodokļu maksātājs to var redzēt. Līdz ar to arī uzņēmumu publiskas sūdzības ir samazinājušās līdz dažām gadā, jo nav iespējams vairs manipulēt ar nepatiesu informāciju par ar viņiem saistītajiem lēmumiem.

Kā savu pilnvaru laikā panākto Jaunzeme min arī samazinātu birokrātiju, ieviestu Vienoto kontu un Saimnieciskās darbības kontu.

Jau ziņots, ka Jaunzeme jau šogad aprīlī Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” pavēstīja, ka neizskata iespēju atkārtoti kandidēt uz amatu.

Iepriekš viena no koalīcijas partijām – “Apvienotais saraksts” (AS) – ir aicinājusi finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) nomainīt VID vadītāju Jaunzemi un sākt darbu pie VID reformas.

Šogad janvārī Ašeradens, pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, pieņēma lēmumu izteikt aizrādījumu no amata atstādinātajai Jaunzemei par novēlotu finanšu ministra doto uzdevumu izpildi.

Līdz ar to Jaunzeme varēs turpināt veikt darba pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, tomēr kā nosacījumi darba turpināšanai tiks uzdoti vairāki uzdevumi, kas būs jāizpilda noteiktā termiņā un par kuru izpildes gaitu būs regulāri jāziņo ministram. Šo uzdevumu izpildes kontrole būs jāveic FM.

Iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pērn 15.septembrī ierosināja disciplinārlietu un VID ģenerāldirektori Jaunzemi atstādināja no amata. Rīkojums ticis izdots gan uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata, gan reaģējot uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes veiktajām vairāku VID darbinieku aizturēšanām, tostarp Nodokļu un muitas policijā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.