“Nevar atļauties maksāt…” Darba devējs liek meistaram palīdzēt stendā būvniecības izstādē, taču maksāt par to netaisās
0
Kādas vien situācijas nenotiek darba attiecībās! Radošuma nedrūkst abām pusēm.
Redakcijā saņēmām ziņu no kāda būvnieka, kurš ir apjucis, saskaroties ar darba devēja attieksmi. Kaut kas tajā viņam nešķiet pareizi. Un ne bez pamata.
Vīrietis stāsta: “Kādā nedēļas nogalē darba devējs palūdza strādāt izstādes stendā. (Strādāju ar būvniecību saistītā uzņēmumā, esmu meistars, taču izņēmuma kārtā piekritu būt kā konsultants izstādē.) Vienmēr par šādu darbu ir bijusi piemaksa, man bija aktuāli šomēnes nopelnīt vairāk, tāpēc piekritu atteikties no laika ar ģimeni un strādāt. Viss kārtībā, nostrādāju, protams, pat vairāk nekā astoņas stundas. Taču nākamajā algas dienā kontā nekādu piemaksu nav. Jautāju priekšniekam, kāpēc tā? Viņš paskaidroja, ka izstāde uzņēmumam izmaksājusi ļoti dārgi, tāpēc nevar vēl atļauties maksāt par virsstundām. Lūdza, lai to uzskatām par darbinieku ieguldījumu uzņēmuma nākotnē. Esmu nepatīkami pārsteigts. Kāpēc man, ja neesmu uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs, kaut kas jāiegulda nākotnē? Vai tādus nosacījumus vispār drīkst izvirzīt? Kā man rīkoties?”
Padomu jautājām pieedzējušam juristam Edijam Liepiņam, jo situācija patiešām neizklausās likumam atbilstoša un pieņamama.
Jurists skaidro, ka virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. Atbilstoši Darba likuma 136.panta otrajai daļai virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā.
Izņēmuma gadījums, kad Darba devējam ir tiesības nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas, ir šādos gadījumos:
1) ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;
2) lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;
3) steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.
Atbilstoši Darba likuma 68.pantam “Darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.”.
Savukārt minētā panta trešā daļa nosaka, ka ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši Darba likumam un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par šā panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, turklāt, ja ir nolīgta akorda alga, — ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
Atbildot uz jautājumu kā tālāk rīkoties darbiniekam, nenoliedzami darbiniekam ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā, tomēr iespējams, ka var vienoties ar darba devēju par apmaksātu atpūtas dienu (Darba likuma 136.panta devītā daļa: “Vienlaikus ar vienošanos par virsstundu darbu vai norīkošanu to veikt darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību.”.).
