“Kādreiz tik populārā sēne tagad indīga?” Viens jautājums saceļ kājās sēņotājus 0
Sēņošana latviešiem ir kaut kas ļoti īpašs – tiklīdz mežos parādās pirmās gailenes, tūkstošiem cilvēku ar nažiem un groziem rokās dodas “medībās”. Šis azarts ir ierakstīts teju katra otrā latvieša gēnos. Tomēr līdzās gailenēm un baravikām daudzu sēņotāju grozos gadu desmitiem goda vietu ieņēmusi vēl kāda populāra sēne – cūcene. Taču vai tā ir indīga?
Šodien “Facebook” grupas “Latvijas daba” dalībnieks Gaidars uzdevis jautājumu, kas raisījis pamatīgas diskusijas sēņotāju vidū: “Kādreiz tik populārā sēne, tagad indīga?”
Lielākā daļa komentētāju ziņu par cūcenes bīstamību uztver ar neizpratni, ironiju vai pat atklātu sašutumu. Daudziem šī sēne saistās ar bērnības atmiņām un vecmāmiņu receptēm. Pieredzējuši sēņotāji norāda, ka cūcenes lasījuši un ēduši gadu desmitiem. Kā asprātīgi piebilst kāds komentētājs – ja tās patiešām būtu nāvējošas, viņu jau pirms laba laika tārpiņi būtu noņammājuši.
Tāpat diskusijas dalībnieki uzsver, ka cūcene nekad nav bijusi “no pannas mutē” liekama sēne. Tā ir pareizi jāapstrādā – sēnes vairākkārt tiekot novārītas, mērcētas aukstā ūdenī (bieži 24 stundas vai ilgāk) un tikai tad sālītas ar dillēm, ķiplokiem vai skābētas. Daudzi ir pārliecināti, ka problēmas un saindēšanās rodas vienīgi no nepacietības un nepareizas pagatavošanas.
Daļa komentētāju šādos brīdinājumos saskata pārspīlētu gudrību un nepamatotu baiļu sēšanu.
Jāatzīst, ka diskusijā izskan arī racionālāki skaidrojumi, piemēram, ka pati sēne gadu gaitā nav mainījusies, mainījušās ir mūsu zināšanas par to.
Šis jautājums sabiedrībā nav jauns. Pirms pāris gadiem, kad ar līdzīgām bažām – vai cūcenes tiešām ir kancerogēnas un vai tās vispār drīkst ēst – pie Latvijas Televīzijas raidījuma “4. studija” vērsās kāds skatītājs. Situāciju skaidroja Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele.
Eksperte norādīja, ka aptuveni pirms 10 gadiem parādījās pirmie pētījumi, kuros cūceņu sastāvā tika konstatēta kancerogēna viela — nekatorīns —, kas var veicināt vēža šūnu attīstību. Lai gan vēlāk citi zinātnieki šos secinājumus ir centušies apstrīdēt vai mīkstināt, simtprocentīgas skaidrības un pārliecības zinātnes pasaulē joprojām nav.
Tieši tāpēc mikoloģe aicina ievērot piesardzību un būtiski ierobežot šo sēņu patēriņu uzturā: “Mēs pieturamies pie tā stingrākā viedokļa – ja ir kaut kādas šaubas, ja ir bijuši gadījumi, kas tomēr liecina par to, ka nevajag aizrauties, tad arī nevajag aizrauties.”
