“Mēs nedrīkstam teikt, kura kaimiņa dzīvoklis tas ir!” Daudzdzīvokļu mājā ir “čē pē” ar ūdensvadu, bet apsaimniekotājs reaģē kūtri
3
Nu jau visi daudz maz esam apraduši ar datu aizsardzības prasībām, sapratuši, cik nozīmīgas tās patiesībā ir, taču joprojām ir arī gadījumi, kad atsaukšanās uz datu aizsardzību tomēr ne līdz galam ir pamatota. Kā jums šķiet, ja kādā daudzdzīvokļu nama dzīvoklī ir kādas problēmas, vai kaimiņi par tām drīkst uzzināt? Jā, tas ir reāls jautājums no dzīves.
Kāds lasītājs raksta: “Manuprāt, joprojām reizēm ar datu aizsardzību tiek pārspīlēts. Dzīvoju daudzdzīvokļu namā, kurā nu jau pāris dienas ir noslēgts ūdens stāvvads, jo ir čē pē ar ūdensvadu. Taču, tā kā jau divas dienas dzīvojam bez ūdens, nolēmu sazināties ar namu pārvaldi, lai noskaidrotu, kā situācija virzās. Tur arī uzzināju, ka patiesībā problēma ir vienā no kaimiņu dzīvokļiem, taču šie cilvēki nelaižot pie sevis iekšā, vienkārši neverot vaļā durvis. Varu saprast, ka svešinieki ne vienmēr tiek ielaisti, tāpēc saku, ka labprāt iesaistīšos un aprunāšos ar konkrēto kaimiņu, lai tikai pasaka man, kurš tas ir. Un ko jūs domājat? Saņemu atbildi: “Mēs nedrīkstam teikt, kura kaimiņa dzīvoklis tas ir!” Tas esot datu aizsardzības pārkāpums.
Vai tiešām avārijas situācijā datu aizsardzība ir svarīgāka par apkārtējo elementārām ērtībām? Man tas šķiet pilnīgi garām.”
Lai noskaidrotu, cik adekvāta ir šāda atsauce uz datu aizsardzību, sazinājos ar Datu valsts inspekciju. Viņi norāda, ka šajā situācijā arguments par datu aizsardzību nešķiet pietiekami pamatots.
“Datu aizsardzība, raugoties no Datu regulas skatupunkta, nepauž viennozīmīgu aizliegumu vai atļauju veikt personas datu apstrādi. Tādēļ vispārināts apgalvojums, ka “datu aizsardzības dēļ” nav iespējama datu izpaušana, nav pietiekami pamatots.
Izvērtējot datu apstrādes likumību, būtiska nozīme ir plānotās apstrādes nolūkam un tam, vai, izpaužot konkrētus personas datus, šis nolūks tiek sasniegts. Apskatītajā gadījumā runa ir par dzīvokļa numura izpaušanu personai, kura, iespējams, pazīst attiecīgā dzīvokļa iemītnieku un vēlas novērst mājas stāvvada remonta kavēšanos.
Tā kā stāvvads ir dzīvojamās mājas kopīpašuma daļa, pārvaldniekam kā datu apstrādes pārzinim ir pienākums izvērtēt, vai konkrētās personas datu izpaušana (šajā gadījumā – dzīvokļa numura) ir samērīga un nepieciešama, lai sasniegtu konkrēto nolūku. Ja informāciju pieprasa viens no mājas dzīvokļu īpašniekiem, viņam kā kopīpašniekam ir leģitīmas tiesības to saņemt, ja tā attiecas uz citu īpašnieku rīcību vai bezdarbību, kas ietekmē kopīpašumu. Šāda informācija ir īpaši nozīmīga avārijas situācijās, kad konkrēta rīcība vai tās trūkums var radīt bojājumus vai apdraudējumu.
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta ceturto daļu pārvaldnieka pienākums ir “savlaicīgi informēt dzīvokļu īpašniekus par cita īpašnieka darbībām vai bezdarbību, kas var ietekmēt citu īpašnieku intereses, kā arī sniegt pilnīgu informāciju pēc pieprasījuma”.
Vispārinot, ja pārvaldnieks var identificēt personu, kas pieprasa informāciju, un datu izpaušana ir nepieciešama kopīpašuma interešu aizsardzībai, tad no personas datu aizsardzības viedokļa nav pamata šādu informāciju slēpt. Jo īpaši, ja konkrētajā gadījumā netiek atklāti tādi dati kā īpašnieka vārds vai uzvārds, bet gan tikai dzīvokļa numurs.”
