“Būtu jāatbalsta ne tikai cūku ciltsdarba saimniecības, bet arī visas pārējās. Arī mums ir izmaksas un saistības, kuras japilda,” spriež Gailīšu pagasta “Jaunsenču” saimnieks Edgars Krastiņš.
“Būtu jāatbalsta ne tikai cūku ciltsdarba saimniecības, bet arī visas pārējās. Arī mums ir izmaksas un saistības, kuras japilda,” spriež Gailīšu pagasta “Jaunsenču” saimnieks Edgars Krastiņš.
Foto no personīgā arhīva

Saimnieko pa nullēm: Drīz var pienākt brīdis, kad pircējiem vairs nebūs iespējas iegādāties pašu valstī audzētu cūkgaļu 70

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties 64
Ķīnieši ir sašutuši, jo Putina sabiedrotais sola “pakļaut” Krievijas kaimiņus
TV24
Ķīna paziņo, ka kopā ar Krieviju ir gatava aizstāvēt “taisnīgumu” pasaulē. Vai Ķīna nostāsies uz frontes līnijas?
Lasīt citas ziņas

“Ja tā vēl ilgi turpināsies, drīz var pienākt brīdis, kad pircējiem vairs nebūs iespējas iegādāties pašu valstī audzētu cūkgaļu,” tā Bauskas novada Gailīšu pagasta “Jaunsenču” jaunais saimnieks Edgars Krastiņš.

Saimnieko pa nullēm

Saimniecībā ar cūkkopību un graudu audzēšanu nodarbojas jau no 1992. gada – sākumā vecāki, tagad lietas pārņēmis dēls. Cūkkopība attīstīta pakāpeniski, pārbūvējot īpašumā esošu padomjlaiku lopu novietni. Sivēnmātes netur, bet iepērk mazos sivēnus un tos nobaro – gadā ar 2500 rukšiem, tā ka saimniecība nav no lielajām. Tomēr ir pašiem sava kautuve, gaļas pārstrādes telpas, kā arī trīs tirdzniecības vietas Bauskā, Rīgā un Jūrmalā. Ieguldīti lieli līdzekļi, lai to visu attīstītu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Bet nu pienākuši grūti laiki, jo tāpat kā visiem aug elektrības, degvielas, lopbarības, minerālmēslu izmaksas, bet gaļas iepirkuma cena kāpumam netiek līdzi.

Saimniekošana notiek pa nullēm, un ir bažas, ka drīz aizies mīnusos.

“Pēdējos pāris gadus novietne nav pilnībā piepildīta, jo nevaram atļauties izaudzētos dzīvniekus pārdot dzīvsvarā zem pašizmaksas. Tādēļ audzējam tik daudz, cik spējam nokaut un paši realizēt. Arī kautķermeņu cena būtiski kritusies. Daudzi sadarbības partneri sākuši strādāt ar krietni lētāko ievesto gaļu,” stāsta Edgars.

Labs glābiņš būtu valsts atbalsts, līdzīgi kā pērn un aizpērn. Toreiz 40 eiro par cūku bijis labs atspaids, lai kaut cik stabilizētu naudas plūsmu.

Arī šogad saimnieks rēķinājies ar atbalstu, un tāds arī būšot, taču – tikai pilna cikla saimniecībām, proti, tādām, kur nodarbojas ar ciltsdarbu un paši audzē sivēnmātes.

Latvijā no vairāk nekā 600 cūku audzēšanas saimniecībām tādas ir tikai ap 70 (lielākoties lielfermas ar ārzemju kapitālu), tādēļ mazajiem zemniekiem nedaudz kremt. Nav īsti taisnīgi vieniem dot, bet citiem – ne.

“Ne gada beigās, ne šā gada sākumā nozarē situācija neuzlabojās. Uzskatām, ka būtu jāatbalsta visas ražojošās saimniecības, ne tikai pilna cikla. Arī mums ir dažādas izmaksas un saistības, kuras jāpilda,” spriež Edgars.

Konkurence augs

Raksturojot šo situāciju, Latvijas Cūku audzētāju asociācijas izpilddirektore Dzintra Lejniece atzīst, ka līdz šim nozare saņēmusi ievērojamu – astoņu miljonu eiro lielu atbalstu tieši ciltsdarbam.

“Galvenais priekšnoteikums atbalsta saņemšanai ir cūku pārraudzība ganāmpulkā, kā arī virkne kvalitatīvu rādītāju, līdz ar to pēc būtības tas ir subsidēts ciltsdarba pakalpojums. Protams, šajā nozarei smagajā situācijā cūku audzētāji ir pateicīgi par jebkādu finansiālu atbalstu, kas palīdz noturēties virs ūdens. Bet piekrītu, ka tas nepalīdz visām nozarē komerciāli strādājošajām saimniecībām.

Tāds visaptverošs atbalsta instruments bija Covid-19 seku pārvarēšanai piešķirtais atbalsts, kas Latvijas cūkkopības uzņēmumiem diemžēl šogad vairs nav pieejams.

Ko nevarētu teikt par citu ES dalībvalstu cūkaudzētājiem. Piemēram, Francija savu nozari atbalsta ar 270 miljoniem, Polija – ar 88 miljoniem. Šāds fons tikai pasliktina mūsu izredzes šajā skarbajā tirgus konkurences cīņā,” uzskata asociācijas vadītāja.

Reklāma
Reklāma

Viņa arī atgādina, ka, salīdzinot ar decembra beigām, cūkgaļas iepirkuma cena Latvijā janvārī pazeminājās par 14,7%, un arī februārī turpinās kritums. Paš­izmaksa cūkgaļai patlaban par dzīvsvara kilogramu ir 1,40 eiro, kamēr pārdošanas cena svārstās no 0,65 līdz 1,10 eiro kilogramā. Turklāt vietējo tirgu turpina pārplūdināt lētākā ES valstu cūkgaļa, kā arī situāciju negatīvi ietekmē Polijā ieviestie nodokļu atvieglojumi.

Nākšot palīgā

Jāpiezīmē, ka cūkkopība ir viena no retajām nozarēm, kas visās krīzēs iztikusi lielākoties pašu spēkiem. Nacionālais atbalsts ciltsdarbam gan piešķirts regulāri, taču tāds ES atbalsts kā citām lopkopības nozarēm nav bijis. Tādēļ jaunā zemnieka un asociācijas vadītājas pieminētais atbalsts kovidsērgas seku pārvarēšanai patiešām bijis kā svaiga gaisa malks.

Arī šogad Zemkopības ministrija risina sarunas ar Eiropas Komisiju par iespēju palīdzēt nozarei. Nesenākā tikšanās noslēdzās pirmdien, kad Latviju ES Lauksaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē pārstāvēja ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs. Viņš norādīja, ka Latvijā turpinās kritiskā situācija cūkgaļas nozarē, nepieciešams ES līmeņa risinājums, un Latvija atkārtoti aicina EK bez kavēšanās īstenot nepieciešamos finansiālā atbalsta pasākumus.

Kāda būs tālākā lietu virzība? Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts “Latvijas Avīzei” apliecina, ka paveroties izredzes gan uz ES, gan valsts atbalstu.

“Ministram Kasparam Gerhardam jau iepriekš Briselē bija vairākas tikšanās aci pret aci ar lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski, un nupat sarunas bija arī Dubaijas izstādē “Golfood” . Spiediens bija liels, rezultātā EK apņēmusies veikt situācijas izvērtējumu. Tas ir liels panākums, ka esam sadzirdēti un, lai gan nedaudz novēloti, tomēr pēc tirgus novērtēšanas varētu sekot attiecīgi lēmumi. Kāds laiciņš vēl būs jāpagaida. Turklāt pēc ministra rīkojuma maksimāli ātri tiek izstrādāti ciltsdarba atbalsta noteikumi, kas ļaus sektoram saņemt gandrīz deviņus miljonus eiro,” tā J. Eglīts.

Bet jautāts, vai topošais ciltsdarba atbalsts atkal tiks novirzīts tikai daļai saimniecību, viņš apelē pie ES prasībām.

“Jāatgādina, ka kopējā Eiropas politika virzās uz to, ka jānodrošina pēc iespējas augstāki pārraudzības mehānismi, dzīvnieku izsekojamība, un mūsu uzdevums ir maksimāli atbalstīt šādas saimniecības. Tomēr arī pārējās neaizmirsīsim. Pārskatām iekšējos resursus papildu finansējuma meklējumos, jo skaidrs, ka šāda situācija ilgi nevar turpināties, vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka pie vainas ir ārējie ap­stākļi,” rezumē ministrijas pārstāvis.

Atbalsts cūkkopībai

* Atbalsts cūkkopībā Covid-19 ietekmes dēļ 2020. gadā (aprīlis–oktobris)

• Nobarojamās cūkas: 44.30 eiro

• Par sivēnmāti: 80 eiro

• Kopā izmaksāts: 2 507 197,30 eiro

* Atbalsts cūkkopībā Covid-19 ietekmes dēļ 2021. gadā

• 1. un 2. kārtā (1.11.2020.–30.04 2021.) izmaksāts: 1 681 838,96 eiro

• 3. kārtā (1.05.2021.–31.07.2021.) nav izmaksāts, nosūtīts pieprasījums FM

• 4. kārtā (1.08.2021.–30.09.2021.) notiek pieteikšanās atbalstam, beigu termiņš – 2. decembris), provizoriskās likmes:

• Kaušanai realizētas cūkas: 29,52 eiro.

• Realizēti atšķirti sivēni: 11,23 eiro.

Dati: LAD

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.