Nevar mainīt dabas likumus: tikai vīrieša un sievietes savienība spēj nodrošināt cilvēces pastāvēšanu un tās turpinājumu 36
Dace Baltruma, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Paldies Vijai Beinertei par avīzes rakstu 27. novembra “Latvijas Avīzes” numurā! Paldies par drosmi paņemt rokā “karsto kartupeli” un aplūkot to no visām pusēm. Saprātīgi aplūkot, jo šī brīža situācijā, kad ir aurojošs mazākums, apjucis klusējošs vairākums un daudz demagoģijas, saprāta balss paliek aiz kadra.
Jebkuram cilvēkam ir sava vieta sabiedrībā. Tomēr visā šajā juceklī vajadzētu paturēt prātā, ka cilvēks ir dabas sastāvdaļa. Var pieņemt un mainīt juridiskus likumus, bet nevar mainīt dabas likumus. Daba ir radījusi vīrieti un sievieti, un tikai vīrieša un sievietes savienība spēj nodrošināt cilvēces pastāvēšanu un tās turpinājumu. Tā ir dabas diktēta aksioma. Cilvēces turpinājums ir bērni.
Cīniņā par viendzimuma pāru nākotnes tiesībām bērni ir tie, kuriem ir visas iespējas tikt apdalītiem. Un tas ir tas baisākais. Bērniem būtu jāaug pilnvērtīgā ģimenē, kurā ir gan tēvs, gan māte. Var jau demagoģiski runāt par to, ka mums ir ģimenes ar mainīgiem patēviem un pamātēm, ka ir dažādas formas nepilnas ģimenes, ka tajās arī aug bērni un viss ir kārtībā.
Ļoti bieži gan nekas nav kārtībā, jo bērniem ir nepieciešams kā mātes maigums, tā tēva spēks. Šīs abas puses kā obligātu priekšnosacījumu bērna pilnvērtīgai attīstībai nevar nodrošināt ne divas sievietes, ne divi vīrieši. Lai cik mīloši arī būtu divi viendzimuma it kā vecāki, viņu savienība būs tikai mākslīgs, pret dabas pamatnosacījumiem stāvošs veidojums.
Var jau kliegt: “Mēs arī gribam!” Var, bet vai vajadzētu? Bērns nav rotaļlieta. Bērns ir nākotne. Un, ja tiek minētas arī adopcijas iespējas, tad manā saprašanā tas jau ir noziegums pret bērniem. Līdz ar to arī pret nākotni.
Satversmes tiesas lēmums tādā interpretācijā, kādā tas tagad tiek pasniegts, ir Trojas zirgs Latvijas sabiedrībai. Es piekrītu, ka jaunai māmiņai pēc bērna piedzimšanas vienai tikt galā ir grūti. Apmaksāts desmit dienu atvaļinājums vēl kādam cilvēkam tiešām būtu liels atspaids, ja bērna tēvs kaut kādu iemeslu dēļ tas nevar būt.
Tā varētu būt māte, vecmāmiņa, tuva draudzene vai pat kaimiņiene. Galvenais ir palīdzīga roka, kas nepieciešama jebkurai māmiņai. Satversmes tiesas lēmums ir bumba vienos vārtos, kad otras puses vārti tiek aizvākti – tas piešķir privilēģijas viendzimuma pāriem. Vismaz tā to tulko tie, kas lēmumu uzņem ar sajūsmu.
