No Lietuvas atgūti 90.gadu beigās nozagtie Tirzas luterāņu baznīcas svečturi 0
No Lietuvas atgūti ’90.gadu beigās nozagtie Tirzas luterāņu baznīcas svečturi, aģentūru BNS informēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciāliste Alma Kaurāte-Java.
Viņa pastāstīja, ka februārī Traķu vēstures muzeja direktors Virgīlijs Poviļūns informējis, ka Lietuvā publiskā tirdzniecībā parādījušies divi mākslas priekšmeti – sudraba svečturi, kas spriežot pēc meistara un pilsētas zīmēm, varētu būt piederīgi Latvijai.
Inspekcijas speciālisti konstatēja, ka tie ir Tirzas luterāņu baznīcas svečturi, kas kopā ar griestu lustru, 1997.gadā nozagti no baznīcas. Toreiz par zādzību ierosināts kriminālprocess, ko līdz ar noilguma iestāšanos izbeidza.
“Šis gadījums, tāpat kā gadījums ar atgūto deviņdesmitajos gados nozagto Siguldas Jaunās pils vāzi pierāda, ka zagti mākslas priekšmeti pēc noilguma iestāšanās agrāk vai vēlāk parādās apgrozībā publiskā vidē un tāpēc nepieciešama mākslas un antikvāro priekšmetu tirgus uzraudzība, kā arī starptautiska sadarbība,” uzsver inspekcijas pārstāve.
Tirzas luterāņu baznīcas svečturi izgatavoti pazīstamā Rīgas meistara Johana Didriha Rēvalda (1706-1781) darbnīcā, kurš bija ne tikai cunftes eltermanis, bet arī jaunāko kolēģu audzinātājs, caur kuru darbu Rīgas sudrabkaļu tradīcijas piedzīvojušas turpinājumu. Tirzas luterāņu baznīcas svečturi labi raksturo meistara personisko stilu un ir Rīgas vēsturisko sudrabkaļu darbnīcu mantojuma paraugs, kas apliecina 18.gs. mākslas tradīciju interpretāciju vietējo meistaru skatījumā. Lai arī svečturu veidojumā izmantota baroka laikā plaši pielietotā forma ar trīsskaldņu pamatni, kas balsta balustrveida kātu, te parādās rokoko laikmeta ieskaņas. Latvijas lietišķās mākslas vēsturē, īpaši baroka un vēlā baroka periodā, sudrabā darināto svečturu skaits nav liels.
