No pensiju 2.līmeņa līdzekļiem puse ieguldīta Latvijā 0
Šā gada pirmā ceturkšņa beigās gandrīz puse jeb 49,6% no visiem valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2.līmenī esošajiem līdzekļiem bija ieguldīti Latvijā.
Naudas izteiksmē tie ir 460 miljoni latu, šodien žurnālistus informēja Latvijas Komercbanku asociācijas Ieguldījumu sabiedrību komitejas eksperts, “Citadele Asset Management” Portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.
Latvijā ieguldītā līdzekļu daļa svārstās pa ceturkšņiem, bet vidēji turas aptuveni 60% apmērā no kopējās vērtības, informēja Vaikulis.
Pēc viņa teiktā, Latvija bija un būs galvenā vieta, kur tiek ieguldīti valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļi.
Igaunijā pensiju fondi savā valstī iegulda 20%, Lietuvā – virs 30%. Latvijā šis rādītājs ir lielāks, jo ir daudz valsts obligāciju, informēja Komercbanku asociācijas Ieguldījumu sabiedrību komitejas vadītājs, “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs.
Viņš skaidroja, ka patlaban pensiju fondiem saskaņā ar Latvijas likumiem nav iespējams pensiju 2.līmeņa līdzekļus ieguldīt, piemēram, Latvijas mežos vai lauksaimniecības zemēs. Naudu drīkstētu ieguldīt, piemēram, fondos, kas iegulda mežos, taču šādu fondu mūsu valstī patlaban nav. Kā atzina Švarcs, par šīm lietām tiek runāts ar amatpersonām, jo, piemēram, valsts varētu veidot šādu fondu.
Komercbanku asociācijas padomnieks Teodors Tverijons pauda cerību, ka valsts varētu izveidot attīstības institūciju, kas šos jautājumus risinātu.
Tverijons arī atzīmēja, ka patlaban pensiju fondiem ir grūti ieguldīt tieši Latvijas tautsaimniecībā, jo “uz pirkstiem var saskaitīt” biržā kotētas akciju sabiedrības, kurās pensiju fondi varētu ieguldīt līdzekļus. “Kāpēc tādas akciju sabiedrības netiek veidotas, nav jautājums, uz ko var atbildēt pensiju pārvaldītāji,” teica Tverijons.
Vērtējot pēc ģeogrāfiskā kritērija, aiz Latvijas otra lielākā 2.līmeņa pensiju fondu ieguldījumu daļa – 16% – tiek veikta Luksemburgā. Tajā reģistrēta lielākā daļa no ārvalstu pārvaldītajiem ieguldījumu fondiem, tātad šie ir ieguldījumi pasaules finanšu tirgos, ne Luksemburgā, skaidroja Vaikulis.
Komercbanku asociācijas apkopotā informācija rāda, ka šā gada sākumā valsts fondēto pensiju shēmas plānu portfeļu instrumentu struktūrā vairāk nekā pusi jeb 55% veidoja obligācijas un to fondi, no kurām lielu daļu veido Latvijas valdības obligācijas. Salīdzinājumā ar 2011.gada sākumu šī ieguldījuma daļa augusi – pērn gada sākumā obligācijās un to fondos bija ieguldīti 37%.
Vaikulis skaidroja, ka šī daļa augusi uz banku depozītu samazināšanās rēķina. Ieguldītāji vēro tirgu un izvēlas labākās un ienesīgākās stratēģijas, teica Vaikulis, atzīmējot, ka banku depozītu likmes patlaban nav tik izdevīgas, tās turpina samazināties un patlaban ir sasniegušas vēsturiski zemākos līmeņus gan latos, gan arī eiro.
Ja pērn gada sākumā banku termiņdepozītos bija ieguldīti 30% no 2.pensiju plānu portfeļa, tad šā gada sākumā šis rādītājs bija 16%.
No pensiju 2.līmeņa līdzekļiem šā gada sākumā 19% bija ieguldīti akcijās un to fondos, 8% – naudas līdzekļos, 2% – citos ieguldījumu fondos.
“Plāni ir ļoti diversificēti, riski ir sadalīti. Visas olas netiek turētas vienā groziņā,” valsts fondēto pensiju sistēmas plānu ieguldījumu struktūru vērtēja Vaikulis.
