Nāvējoša slimība izplatās rekordlielā ātrumā: cilvēki inficējas ar pārtiku, attīstās asiņaina caureja 0
Eiropā ir reģistrēts rekordliels esšerihijas un listeriozes gadījumu skaits, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) ziņojumi.
Šiga toksīnu producējošo Escherichia coli (E. coli) un Listeria baktēriju izraisīto infekciju skaits 2023. gadā bija augstākais kopš 2007. gada, kad visā Eiropas Savienībā (ES) tika uzsākta uzraudzība.
Caureja ar asinīm
Jaunākā statistika liecina par rekordlielu saslimstības līmeni. 2023. gadā 30 ES un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs kopumā tika ziņots par 10 901 Escherichia coli gadījumu, kas ir par 22 % vairāk nekā 2022. gadā.
Kā norāda ECDC, saslimstības pieaugumu vismaz daļēji var izskaidrot ar uzlabotu laboratorisko diagnostiku.
E. coli baktērijas galvenokārt izplatās ar piesārņotu pārtiku, ūdeni vai tiešu saskari ar inficētiem cilvēkiem vai dzīvniekiem. Infekcija var izraisīt smagu gastroenterītu, enterokolītu un asiņainu caureju, un dažos gadījumos hemolītiski urēmisko sindromu (HUS) — nopietnu stāvokli, kas izraisa progresējošu nieru mazspēju.
Visvairāk cieš bērni, kas jaunāki par pieciem gadiem. Tiesa, saskaņā ar ECDC ziņojumu Lietuva izceļas ar to, ka mūsu valstī gandrīz nekad netiek reģistrētas Šiga toksīnu producējošo E. coli izraisītas infekcijas . Laikā no 2019. līdz 2022. gadam Lietuvā vispār nebija šādu gadījumu, bet 2023. gadā tika reģistrēti tikai 2 gadījumi. Salīdzinājumam, tajā pašā gadā Latvijā saslima 31 cilvēks, bet Igaunijā – 21 cilvēks. Īrija izceļas ar augstu saslimstības līmeni – 2023. gadā reģistrēti 833 slimības gadījumi.
Tendence: Cilvēki kļūst slimāki
Saskaņā ar ECDC ziņojumu 2023. gadā kopumā tika reģistrēti 2993 apstiprināti listeriozes gadījumi un 340 nāves gadījumi, kas ir lielākais skaits monitoringa vēsturē. Diemžēl listeriozes gadījumu pieaugums nav apgājis arī Lietuvu. 2019. gadā tika reģistrēti 6 gadījumi, 2020. un 2021. gadā – pa 7 gadījumiem katrā. Savukārt 2022. gadā Lietuvā tika reģistrēti 13 listeriozes gadījumi, bet 2023. gadā – pat 20. Relatīvi visaugstākā listeriozes izplatība 2023. gadā tika reģistrēta Somijā (92 gadījumi) un Zviedrijā (131 gadījums).
Listerioze visbiežāk skar gados vecākus cilvēkus, grūtnieces, jaundzimušos un cilvēkus ar novājinātu imūnsistēmu. Slimība ir saistīta ar nopietnām komplikācijām, tostarp meningītu, dzīvībai bīstamu smadzeņu un asiņu infekciju. Tāpēc to uzskata par vienu no nopietnākajām ar pārtiku saistītām slimībām.
ECDC savā ziņojumā norāda, ka pieaugošais gados vecāku cilvēku skaits un mainīgie uztura paradumi, piemēram, gatavās pārtikas patēriņa pieaugums, var veicināt listeriozes gadījumu pieaugumu. Turklāt ir manāma tendence, ka cilvēki ar šīm slimībām slimo arvien smagāk. Lai gan hemolītiski urēmiskā sindroma gadījumu skaits 2023. gadā stabilizējās pie 500 gadījumiem, liela nozīme jāpiešķir augsti patogēnu E. coli variantu uzraudzībai, uzsver ECDC pārstāvji. Lielākajai daļai veselīgu pieaugušo, kas ir pakļauti listerijas baktērijām, nav nekādu simptomu, taču slimības invazīvā forma var radīt nopietnas sekas neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Grūtniecēm ieteicams izvairīties no augsta riska pārtikas produktiem, jo infekcija var ietekmēt grūtniecības iznākumu.
Escherihiozes un listeriozes profilakses un kontroles pasākumi
Lai mazinātu infekciju un uzliesmojumu risku, ECDC uzsver, cik svarīgi ir:
– Laba higiēnas prakse pārtikas ražošanā un apstrādē, īpaši attiecībā uz dzīvniekiem; – Pareiza ēdiena gatavošana, tostarp dārzeņu mazgāšana un mizošana, pareiza gaļas sagatavošana un pasterizētu piena produktu izmantošana;
– Sabiedrības izpratnes veicināšana par roku higiēnu, īpaši bērnu vidū, kas apmeklē fermas un zooloģiskos dārzus;
– Palielināt neaizsargātu iedzīvotāju grupu informētību par listeriozi un riskantiem pārtikas produktiem, piemēram, lietošanai pārtikā gatavām zivīm un gaļu;
– Turpināt izolēt PCR pozitīvus pacientu paraugus un regulāri sniegt pilna genoma sekvencēšanas datus uzraudzības un sabiedrības veselības pārvaldības nolūkos. ECDC turpina uzraudzīt šīs tendences un mudina veselības aizsardzības iestādes stiprināt uzraudzības, profilakses un reaģēšanas pasākumus, lai ierobežotu ar pārtiku saistītas slimības visā ES/EEZ.
