Biedējošs pētījums: planētu apdraud dzīvībai svarīgu resursu izsīkums, kas var izpostīt miljardiem cilvēku dzīves 0
Jauns pētījums liecina, ka globālās temperatūras paaugstināšanās var izraisīt neatgriezeniskas pārmaiņas nokrišņu režīmā, apdraudot gandrīz divu miljardu cilvēku piekļuvi dzeramajam ūdenim.
Zinātnieki jau gadiem brīdina par pieaugošajiem klimata krīzes draudiem.
Jaunākajā pētījumā, kas publicēts žurnālā “Earth’s Future”, izklāstītas satraucošas prognozes par ūdens pieejamību nākotnē.
Šobrīd planētas vidējā virsmas temperatūra ir par aptuveni 1,2 °C augstāka nekā pirmsindustriālajā laikmetā. Pagājušais gads bija siltākais novērojumu vēsturē, un nākotnes prognozes nesola neko iepriecinošu.
Jaunā pētījuma ietvaros zinātnieki analizēja, kas notiks, ja globālā temperatūra paaugstināsies līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, pat ja šāda sasilšana ilgs vien dažus gadu desmitus.
Viņu secinājums ir skarbs: šāda temperatūras paaugstināšanās var neatgriezeniski ietekmēt Intertropu konverģences zonu (ITKZ) — ekvatoriālu joslu, kur satiekas ziemeļu un dienvidu puslodes pasāti un kurai ir izšķiroša nozīme globālajā nokrišņu sadalījumā.
Pētījuma vadošais autors Normans Štainerts no Norvēģijas Starptautiskā klimata pētījumu centra uzsver, ka šādas izmaiņas atstātu ilgtermiņa sekas, jo ITKZ pārbīde uz dienvidiem var mainīt mitro un sauso sezonu ilgumu un intensitāti.
Dati liecina, ka Centrālā un Rietumāfrika, kā arī daļa Dienvidaustrumāzijas nākotnē var saskarties ar būtisku nokrišņu samazināšanos, kamēr Brazīlijas ziemeļaustrumus varētu piemeklēt plūdi.
Šādas laikapstākļu maiņas — gan pēc to ilguma, gan intensitātes — varētu izpostīt miljardiem cilvēku dzīves un būtiski ietekmēt lauksaimniecību, kas ir atkarīga no stabiliem klimatiskajiem apstākļiem.
Kopumā šīs pārmaiņas varētu skart 23% pasaules iedzīvotāju un vairāk nekā 12% planētas sauszemes platības.
Gan pārāk liels, gan pārāk mazs nokrišņu daudzums rada nopietnus draudus lauksaimniecībai, dabiskajām ekosistēmām un, galvenokārt, piekļuvei ūdenim, kas jau tagad ir kritisks resurss daudzviet pasaulē.
Lai gan pētījuma autori uzsver, ka šāds notikumu attīstības scenārijs pagaidām tiek uzskatīts par maz ticamu, tas tomēr nav izslēgts — īpaši, ja globālā sasilšana netiks ierobežota tuvākajās desmitgadēs.
