Vija Beinerte: Garīgās imunitātes deficīta sindroms jeb daži jautājumi pirms vēlēšanām 0
Savulaik Ronalds Reigans, jautāts par to, kas atšķir komunistus no antikomunistiem, atbildēja: komunisti lasa Marksa un Ļeņina rakstus, antikomunisti tos izprot.
Markss, lūgts noformulēt savas idejas būtību, atbildēja īsi: “Komunisms sākas ar ateismu.” Tikpat skaidri un nepārprotami viņa manifestā ir noformulēts komunisma tuvākais mērķis: privātīpašuma atcelšana, ģimenes likvidēšana, bērnu nodošana valsts audzināšanā, mantošanas tiesību atcelšana, robežu un nacionālu valstu izzušana. Galamērķis – globāla varas centralizācija. Sociālisms ir pārejas stadija ceļā uz komunismu.
Ka sociālisms ir neefektīvs, jo tas sagrauj tirgu, iedragā ekonomiku un demoralizē sabiedrību, liecina vēsture.
Lai noturētu varu, valsts pārvaldei ir nepieciešama plaši izvērsta propaganda, cenzūra, ierēdņu armija un masīvs represīvais aparāts neapmierināto apklusināšanai.
Latvija to visu pieredzēja PSRS okupācijas gados.
Taču ir vēl kāda svarīga lieta. Reigana laikā bija skaidrs: ir brīvie Rietumi, un ir ļaunuma impērija PSRS. Tagad viss ir savijies ellišķīgā musturā. Putina Krievija, lai gan vairs nesaucas par sociālistisku republiku, joprojām pielūdz mironi galvaspilsētas sirdī, attaisno komunistu režīma noziegumus, “iesvētī” ieročus, sēj melus, iznīcību un naidu. Tās vadonis PSRS sabrukumu vērtē kā “20. gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu”, bet par savu galveno ienaidnieku sauc “kolektīvos Rietumus”.
Savukārt Rietumos globālistu proponētais kreisais liberālisms politkorektuma aizsegā soli pa solim iznīcina vārda un apziņas brīvību, nosakot atļautos viedokļus, apklusinot citādi domājošos, metot cietumā disidentus. Tikmēr eirobirokrāti ar nebeidzamām regulām pakļauj uzņēmējus Briseles diktātam, bet ar postīgo migrācijas programmu uztiepj eiropiešiem islamizāciju, lai gan Robērs Šūmanis, viens no Eiropas Savienības idejas tēviem, savulaik skaidri postulēja, ka “tautu kopiena var tikt veidota tikai uz vienas un tās pašas civilizācijas pamata”, uzsverot, ka “Eiropas valstis ir radījusi kristīgā civilizācija, kas ir Eiropas dvēsele”.
Tie, kam būtu jāpārstāv un jāaizstāv Rietumu vērtības, ir pieņēmuši bīstamu ideoloģiju, kas nenovēršami ved uz sociālismu un attiecīgi uz nabadzību un sabrukumu.
Kopš neomarksistiem ir izdevies pārņemt humanitārās universitātes, globālistu organizācijas un medijus, Rietumu pasaules veselais saprāts ir sagūstīts.
Arī Latvijā pašreizējās varas partijas tīšām un mērķtiecīgi grauj nacionālās identitātes un valsts suverenitātes pamatus, īstenojot Marksa manifestā formulētās idejas, tikai ne vairs sarkanā, bet seškrāsu “varavīksnes” un “zaļā kursa” iepakojumā. Bet Latvijas Sabiedriskais medijs, kas ēd šiem politiķiem no rokas, izvairīgi klusē par to, ka 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas ir noticis valsts apvērsums, kā rezultātā varu ir uzurpējis agresīvs mazākums, kas nepauž nācijas vairuma gribu un intereses.
Tas ir kā lēni lienoša slimība, kas tiecas izraisīt tādu garīgās imunitātes deficīta sindromu, lai tauta vairs nepretotos pati savai bojāejai.
Tāpēc visiem, kam nav vienaldzīgs mūsu tautas un valsts liktenis, rīt ir jādodas uz savu vēlēšanu iecirkni. Bet pirms tam ir vērts padomāt par kādu vienkāršu lietu: ko aizstāv tie 800 000 profesionāļu un brīvprātīgo, kas patlaban riskē ar savu dzīvību Ukrainas ierakumos? Korupcijas saēsto valdību un uzblīdušo ierēdniecības aparātu? LGBT idejas par “iekļāvīgo dažādību”? Globālistu proponēto “zaļo kursu”? Eiropas islamizāciju? Nē.
Šie cilvēki riskē ar dzīvību, aizsargājot savu ģimeni, zemi un valsti.
Viņi aizsargā tās vērtības, kas globālistiem, kleptokrātiem un visu zemju “progresīvajiem” aktīvistiem pēc definīcijas ir svešas.
No mums ir atkarīgs, ar ko šajā jūnijā leposimies – ar stiprām ģimenēm vai seškrāsu “varavīksnēm”.
