Aizdomīgs bumbulis kaklā? Endokrinoloģe iesaka pārbaudīties, kamēr nav par vēlu 0
Vairogdziedzeris ir mazs, taču nozīmīgs dziedzeris mūsu ķermenī, kas spēlē būtisku lomu vielmaiņas, sirds darbības un vispārējās pašsajūtas nodrošināšanā. Tomēr tā saslimšanas bieži attīstās nemanāmi, bez acīmredzamiem simptomiem, līdz brīdim, kad sekas kļūst nopietnas un pat prasa ķirurģisku iejaukšanos. Nopietno problēmu raidījumā “Dr. Apinis” skaidro Una Gailiša, endokrinoloģe, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas virsārste.
Pēc palīdzības visbiežāk vēršas cilvēki, kuri pamanījuši pārmaiņas kakla apvidū — iespējams, kādu izaugumu vai nelielu bumbuli. Kā skaidro endokrinoloģe, vairogdziedzera mezglu attīstība katram pacientam norit atšķirīgi, taču šīm izmaiņām noteikti jāpievērš uzmanību, lai laikus novērstu nopietnākas sekas.
“Mēs vispirms izrunājam, cik sen ir parādījušies šie mezgli, kad cilvēks ir pamanījis šos mezglus. Kādreiz mēdz būt arī, ka tie mezgli strauji aug aizvien lielāki, un tā var nebūt tā labākā pazīme.”
Ļoti svarīgi ir rūpīgi sekot līdzi savai veselībai, jo vairogdziedzera slimību simptomi nereti sākotnēji paliek nepamanīti. Tomēr, ja parādās jebkāds jūtams diskomforts, endokrinoloģe Una Gailīte aicina to nepalaist garām un savlaicīgi veikt pārbaudes – pretējā gadījumā slimība var ilgstoši palikt neatklāta un vēlāk radīt nopietnas veselības problēmas.
“Bet visbiežāk mezgli palēnām, gadiem ejot, kļūst nedaudz lielāki, ir situācijas, kad arī traucē. Ko es gribētu teikt- ja cilvēks jau ir pamanījis, ka viņam kaklā kaut kas traucē, ir kaut kāds bumbulis, noteikti to vajag izmeklēt, jo reizēm pie mums slimnīcā nonāk arī tādi pacienti, kuriem tas vairogdziedzeris ir izaudzis tik liels, ka viņš jau traucē elpošanai un arī rīšanai.”
Ilgstoši neatklātas un nepietiekami uzraudzītas vairogdziedzera saslimšanas var novest līdz nepieciešamībai iejaukties ķirurģiski. Taču, kā skaidro endokrinoloģe, laikus nepamanīta slimība var ievērojami sarežģīt nepieciešamo operāciju un atveseļošanās procesu.
“Ķirurgam tik lielu un mezglainu strumu – palielinātu vairogdziedzeri – ir daudz grūtāk izoperēt, nekā tad, ja tas būtu darīts savlaicīgi. Jo lielāks vairogdzideris, jo lielākas komplikāciju risks var būt pēc operācijas. ”
Lai atklātu slimību vai noteiktu tās attīstības stadiju, tiek veikti standarta izmeklējumi, kas palīdz novērtēt pacienta veselības stāvokli. Nopietnākos gadījumos ārsti izmanto arī specifiskas analīzes, lai precīzāk diagnosticētu problēmu un izvēlētos atbilstošu ārstēšanu.
“Mēs sūtām uz sonogrāfiju, tas ir viens pamatizmeklējums, sūtām uz analīzēm, un pie mezgliem mēs taisām arī specifiskas analīzes, kas ir onkoloģijas marķieri.”
Ja kāds organisma process notiek pārāk lēni vai pārāk ātri, iespējams, tas ir vairogdziedzera slimības signāls.
Par pārāk ātru vairogdziedzera darbību liecina:
- bezmiegs, trauksme, raudulība, emocionāla nestabilitāte, asa reakcija uz situācijām;
- ātri sirdspuksti, izteiktas sirdsklauves, tahikardija;
- svara zaudēšana;
- biežāka un šķidrāka vēdera izeja;
- strauja matu izkrišana;
- paaugstināts arteriālais asinsspiediens.
Par pārāk lēnu vairogdziedzera darbību liecina:
- nosliece uz depresiju;
- lēnīgums, nogurums, enerģijas trūkums;
- atmiņas traucējumi;
- palēnināta sirdsdarbība;
- aizcietējumi, diskomforts vēderā;
- mati kļūst rupji, taukaini, izkrīt;
- paaugstināts arteriālais asinsspiediens.
