Norvinda lieta: Krievija sola atbildi parādā nepalikt, Latvijas drošības iestādes klusē 50
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas pilsoņa, organizācijas “Republikāniskā veterānu biedrība” un slāvu kultūras biedrības “Harmonika” priekšsēdētāja Vladimira Norvinda izraidīšana no Latvijas mūsu informatīvajā telpā palika gandrīz nepamanīta, toties Krievija uz to reaģējusi ļoti aktīvi.
Reakcija propagandas medijos bijusi dažāda – no žēlabām, kā Latvija izrēķinās ar 75 gadus vecu pensionāru, līdz solījumiem, ka “tas nepaliks bez atbildes”.
Sestdien, 10. oktobrī, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, par notikušo gan ziņoja aģentūra LETA, norādot, ka lēmumu par Norvinda iekļaušanu tā sauktajā melnajā sarakstā 6. oktobrī pieņēmis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”), tomēr ministrija to oficiāli nekomentējot.
Tobrīd gan vēl tika rakstīts, ka Norvindam it kā pasliktinājusies veselība un viņš ārstējoties kādā Latvijas medicīnas iestādē, tomēr jau tajā pašā dienā noskaidrojās, ka krievu organizāciju aktīvists nogādāts Krievijā.
Kā zināms, Krievija aktīvi izmanto Otrā pasaules kara tematiku gan Putina režīma stiprināšanai, gan savu ģeopolitisko interešu realizācijai ārpus tās, un veterānu organizācijas ir viena no skrūvītēm šajā mehānismā.
Tiesa, Norvinda uzvārds līdz šim Latvijas medijos bija izskanējis reti, jo šajā vidē netrūkst daudz skaļāku un skandalozāku personāžu. “Latvijas Avīzē” 2016. gadā Norvinds komentējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojumu, ka turpmāk visi sarkanās armijas pusē karojušie Otrā pasaules kara veterāni arī ārpus Krievijas saņems “ģeopolitisku aizstāvību”.
“Katrai valstij – vai tā būtu Krievija vai ASV – ir pilsoņi arī citās valstīs, un viņiem nepieciešama aizsardzība,” tolaik sacīja Norvinds, gan mierinot, ka to nevajagot uztvert kā apdraudējumu Latvijai.
Kā var saprast, Norvinds uzturējis ļoti ciešus kontaktus ar Krievijas vēstniecību Rīgā un, kā norāda LETA, tajā skaitā, iespējams, kontaktējies ar Krievijas militārā atašeja biroja darbiniekiem, kuri esot identificēti kā Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes virsnieki.
Norvinda vadītā “Republikāniskā veterānu biedrība” apvieno Latvijā dzīvojošos PSRS un Krievijas bruņoto spēku militāros veterānus un viņu ģimenes locekļus, bet tās aktivitātes tiek finansētas no Maskavas.
Turklāt Norvinds esot pilnvarots Latvijā oficiāli pārstāvēt Krievijas militāro veterānu organizāciju, Krievijas Federācijas bruņoto spēku veterānu Viskrievijas sabiedrisko organizāciju, kas cieši saistīta ar Krievijas Aizsardzības ministriju un bruņoto spēku struktūrām.
Jāpiebilst, ka arī pats Norvinds Latvijā nonācis kā PSRS militārpersona, un pulkvežleitnanta pakāpē no dienesta atvaļinājās tikai 1993. gadā. Latvijā viņam bija iespēja palikt, pateicoties 1994. gada līgumam par Krievijas karaspēka izvešanu – šajā punktā Latvijas sarunvedēji bija spiesti piekāpties Krievijai un bijušie militāristi varēja palikt Latvijā.
Ir ziņas, ka tolaik Latvijā palika ap 20 000 atvaļināto militārpersonu, bet kopā ar ģimenēm šis skaitlis sasniedza 50 000, kas tolaik raisīja neizpratni un bažas sabiedrībā. Norvinds kādu laiku esot bijis nepilsoņa statusā, bet 2012. gadā pieņēmis Krievijas pilsonību.
Latvijas drošības iestādes notikušo īpaši “nereklamēja”, bet Krievijas reakcija bija skaļa un agresīva. “Šī provokatīvā akcija pret vienu no (Krievijas) tautiešu kustības pārstāvjiem ir uzskatāmi parādījusi latviešu nacionālisma necilvēcīgo nežēlību.
Rīga var būt droša, ka šis incidents nepaliks bez sekām,” aģentūra TASS citē Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas teikto.
Tāpat viņa paziņojusi, ka “Latvijas vara ir ieciklējusies uz rusofobiju, tāpēc galēji neobjektīvi izturas pret krievvalodīgās diasporas mēģinājumiem aizstāvēt savas tiesības uz vēsturiskās atmiņas saglabāšanu un ir gatava izmantot jebkurus līdzekļus, lai apspiestu citādi domājošos”.
Krievijas medijos par Norvindu tagad netrūkst publikāciju, kuras nosacīti var iedalīt divās daļās. Pirmās – iežēlinošas, kur bijušais militārists tiek pasniegts kā vārgs, slims cilvēks, kuru Latvijas vara izvilkusi no savas dzīvesvietas, aizvedusi un pametusi bezpalīdzīgu uz Krievijas robežas Pleskavas apgabalā.
Krievijas medijiem ir pat video, kurā redzams, kā Norvindu, guļošu uz nestuvēm, Krievijas mediķi ievieto ātrās palīdzības mašīnā.
Tomēr var atrast arī citu video, kur Norvinds tīri mundrs stāv pie tās pašas mašīnas un sniedz interviju žurnālistiem vai arī pozē pie Krievijas robežstaba.
Citas publikācijas – slavinošas, kur Norvinds jau tiek rādīts pavisam citā gaismā – tur viņš ir padomju armijas uniformā, kas apkārta ar daudzām medaļām un ordeņiem, tiek stāstīts par viņa izcilo karjeru PSRS laikos un vēlāk aktīvu sabiedrisko dzīvi, vadot veterānu organizāciju.
Norvinda izraidīšanu no Latvijas aktīvi komentējuši viņa domubiedri, piemēram, Aleksandrs Gapoņenko interneta vietnē “Edaily” nācis klajā ar ļoti dīvainiem secinājumiem: “Pamudinājums pieņemt lēmumu par deportāciju acīmredzot bija Krievijas lēmums izsludināt starptautiskā meklēšanā [Baltkrievijas opozīcijas līderi] Svetlanu Tihanovsku par mēģinājumu sagraut Baltkrievijas valstiskumu un nomērdēt tautu nāvē.
Latvijas vara nolēma spert simetriskus atbildes soļus un izraidīt 75 gadus veco pensionāru, tādā veidā atbalstot Tihanovsku.”
Pleskavas informācijas aģentūra intervējusi arī pašu Norvindu, kurš sacījis: “Viņiem vajadzēja izvēlēties kādu upuri, lai parādītu attieksmi pret Krieviju un arī pret mums. Iepriekš nekādu pretenziju nebija.” Kopumā savos izteikumos viņš gan bijis diezgan piesardzīgs un vairāk taisnojas, ka neko pretvalstisku Latvijā neesot darījis.
Interneta soctīklos šī Krievijas propagandas kampaņa gan pagaidām nav guvusi plašu atsaucību. Kāds no tvitera lietotājiem komentē: “Mums valsts televīzija visu laiku stāsta, cik pretīga ir Latvija un cik Krievijā viss brīnišķīgi. Bet te cilvēks nokļuvis brīnišķīgajā Krievijā. Kur problēma?”
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
