Saeimā sāk ķidāt valsts maku: mākslinieki protestē, pašvaldībām citi iebildumi 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Finanšu ministrs Jānis Reirs vakar Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei iesniedza 2021. gada valsts budžeta likumprojektu. Saeima rīt ārkārtas sēdē varētu budžeta projektu nodot izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars lēsa, ka līdz ar to komisija darbu pie dokumenta varētu sākt 20. oktobrī, cerot, ka jau 28. oktobrī budžets Saeimā varētu tikt skatīts pirmajā lasījumā.
Galīgajā lasījumā to varētu pieņemt pēc valsts svētkiem.
Budžeta likumprojekts pirmo reizi valsts vēsturē tiks izskatīts attālināti. Valsts budžeta pieņemšanas procedūra e-Saeimas sistēmā nebūs no vieglākajām, vakar atzina parlamenta priekšsēdētāja I. Mūrniece.
J. Reirs vakar intervijā LTV atzina, ka valsts budžeta veidošanas sarunas bijušas smagas un ne visu vēlmes ir iespējams uzklausīt un atbalstīt. Bet neviens budžeta izstrādes process neesot viegls, turklāt – jo vairāk iesaistīto budžeta izstrādē, jo sarežģītāk budžetu veidot.
Tikmēr daudzi pret budžeta projektu un plānotajām nodokļu izmaiņām turpina iebilst. Apmēram pārsimts cilvēku pulcējās laukumā pie Saeimas ēkas zibakcijā “Nesaprašanas siena”, iebilstot pret plānotajām izmaiņām autoratlīdzību režīmā.
Doma laukumā pasākuma dalībnieki no līdzi atnestajiem ķieģeļiem veidoja sienu, kas simbolizējot politiķu nespēju un nevēlēšanos saprast radošajās profesijās strādājošo cilvēku vajadzības. Siena tapusi ap 30 ķieģeļu garumā un dažādā augstumā no dažiem līdz apmēram desmit ķieģeļiem.
Skaidrojumu piedāvātajām izmaiņām pasākumā sniedza kultūras ministrs Nauris Puntulis. Vaicāts, vai plānots mēģināt Saeimā vēl veikt izmaiņas piedāvātajā regulējumā, Puntulis norādīja, ka turpinās šo jautājumu aktualizēt koalīcijā, lai veiktu uzlabojumus.
Ja viņam neizdosies kolēģus pārliecināt, tad ministrs uzsvēra, ka strādās pie kompensējošā mehānisma izveidošanas. Ministrs J. Reirs gan norādīja, ka arī kultūras darbiniekiem nepieciešams sociālais nodrošinājums un ka izmaiņas stāsies spēkā nevis uzreiz, bet no 2021. gada 1. jūlija.
Arī pašvaldībām ir iebildumi – Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) atklātā vēstulē aicina Saeimu, skatot valsts budžetu, rast risinājumu, viņuprāt, būtiskā līdzekļu samazinājuma kompensēšanai pašvaldībām.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu daļas samazināšana 5% apmērā samazinot pašvaldību pamatbudžetu ieņēmumus par 90,9 miljoniem eiro, tāpēc LPS aicina Saeimu valsts budžetā paredzēt papildu 9,2 miljonu eiro mērķdotāciju tieši tām pašvaldībām, kurām nākamgad pēc izlīdzināšanas ieņēmumu samazinājums būs lielāks par 4%. “Tās kopumā ir 77 pašvaldības visā Latvijā, kas saņems vissāpīgāko sitienu turpmākajai attīstībai,” uzsver LPS.
Savukārt tiesībsargs Juris Jansons vakar nosūtījis Saeimai vēstuli, kurā pauž bažas, ka valdības sagatavotais budžets nākamajam gadam atsevišķās sadaļās norāda uz to, ka valdība neuzskata Latviju par sociāli atbildīgu valsti un nerespektē Satversmes tiesas (ST) spriedumos lemto, kam ir likuma spēks.
Nopietnas bažas Jansonam radot 30. septembra valdības sēdē nolemtais bez objektīva pamatojuma likumos noteikt konkrētu pabalsta (pensijas) apmēru – 109 eiro, nevis minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas principu. Tāpat bažas radot iecere atteikties no minimālo ienākumu sliekšņu ikgadējas pārskatīšanas, nosakot, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata ne retāk kā reizi trijos gados, ņemot vērā valsts finanšu situāciju.
“Šāds valdības lēmums ir ST sprieduma klaja nepildīšana, jo tiesa ir uzsvērusi, ka likumdevēja pienākums ir definēt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodes pamatprincipus, kas ietver minimālo ienākumu sliekšņu pietiekamību un to periodisku pārskatīšanu,” skaidroja Tiesībsarga birojā.
Kā norādīja Jansons, izraudzītajai metodei ir jābūt tādai, kas šo minimālo apmēru padarītu atkarīgu no ekonomiskajiem rādītājiem un nevis politiskā tirgus vienošanās, tādējādi atspoguļojot sociālo realitāti un patieso ekonomisko situāciju valstī.
