Nozāģēts mežs, troksnis tāds, kā lidmašīnai paceļoties – Rīgā izplešas automazgātavu tīkls, kas būtiski traucē iedzīvotājiem. Lieta nešķiet “tīra”
0
Manāmas neērtības, maigi izsakoties, pēdējā laikā nākas piedzīvot Bieriņu iedzīvotājiem, kuri savās mājās vairs īsti nevar baudīt mieru un klusumu un atpūsties pēc darba dienas. Kāpēc tā? Stāsts ir visai garš un sarežģīts, taču iedzīvotāji ir apņēmības pilni censties situāciju mainīt.
Ar portālu LA.LV sazinājās Bieriņu apkaimes attīstības biedrības biedri, kuri nu jau neskaitāmus mēnešus ir veltījuši, lai par šo situāciju informētu visas atbildīgās iestādes, kā arī censtos situāciju vērst par labu. Pagaidām gan tas viss nesekmīgi. Ielūkojamies iedzīvotāju stāstītajā!
Kas ir Bieriņi, un kas te notiek?
Bieriņi jau vairāk nekā 100 gadus ir savrupmāju apbūves teritorija. 2016. gadā pēc sabiedriskās apspriešanas arī tika noteikts, ka tā ir savrupmāju apbūves teritorija. 2021. gada 15.decembrī Rīgas dome apstiprināja Rīgas teritoriālo plānojumu un izdeva saistošos noteikumus par to, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā kaut kas “nobuksēja”, pilsētas vēsturiskā centra dēļ notika aizkavēšanās un dokumentu apstiprināšanai bija nepieciešams vairāk laika.
Šo brīdi, kamēr Vides ministrija vilcinājās, savā labā izmantoja uzņēmums “Pro Bro”, saņemot būvatļauju slēgta tipa tuneļveida automazgātavas būvniecībai Bieriņos. Bez tam interesanti, ka minētais zemesgabals, uz kura šobrīd atrodas automazgātava, iepriekš nekad nav bijis apbūvēts un nevienam no līdzšinējiem īpašniekiem nebija izdevies realizēt savas būvniecības ieceres. Taču šim uzņēmumam viss operatīvi izdevās…
Zudušais mežs
Iedzīvotāji norāda arī uz 1,4 ha teritorijas izzāģēšanu: “Bieriņi un viss tas apvidus kādreiz bija ozoliem bagāts. Šajā zemesgabalā bija 7 milzīgi ozoli un ļoti daudz citu koku. Principā, tas bija mežs. Vēl joprojām, kadastrs.lv telpiskajos datos varam redzēt, ka tas ir mežs. Nekādas publiskās apspriešanas, nekas nenotika. Apkārtējo privātmāju iedzīvotāji attapās 2023. gada aprīlī, kad vienkārši sākās masveida ciršana, pilnīga kailcirte. Tika nocirsts arī Rīgas mēroga dižozols un dižbērzs. Mēs ar kaimiņiem visus celmus nofotografējām, izmērījām un fiksējām. Mēs saskaitījām gandrīz 200 celmus. Kāda daļa bija ābeles un bumbieris no senākiem laikiem, bet vairākums tur bija lieli, vareni koki. Atļaujām, kurām būtu jābūt publiski pieejamām, ir atrodamas tikai 3 atļaujas par 6 koku ciršanu.”
Kaimiņi toreiz, pamanījuši koku izciršanu, zvanījuši uz Rīgas domi, kur saņēmuši atbildi, ka viss ir likumīgi. Kam gan tāda sabiedriskā apspriešana kaut ko dodot? Koku izciršanas atļaujas esot nokārtotas. Kad lūgts tā uzrādīt, saņēmuši aicinājumu rakstīt iesniegumu. Tas uzrakstīts, tomēr atļaujas tā arī neesot redzējuši.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības kontroles pārvaldes Vides kontroles nodaļas vadītāja vietnieks Viesturs Freimanis rakstiskajā atbildē norādīja, ka komitejas vadītājs ir apsekojis objektu, viss esot likumīgi. Pēc iesniedzēju norādījuma tomēr ir atklājies, ka viens no atstātajiem kokiem ir Rīgas nozīmes dižkoks un tūliņ pat iekļāvis to dabas datu bāzē OZOLS.
Bieriņu iedzīvotāja stāsta vēl vairāk: “Paralēli tam visam Rīga ir pieņēmusi trokšņu apkarošanas plāns, izstrādātas trokšņu piesārņojuma kartes. Skaidrs, ka robeža gar Ulmaņa gatvi Bieriņos jau izsenis ir bijis smags jautājums, jo skaidrs, ka šajā vietā pieļaujamais trokšņu līmenis tiek pārsniegts.
Līdz šim mūs no lielā trokšņa sargāja milzīgā apzaļumotā teritorija. Pati Rīga rīcības plānos ir uzsvērusi, ka viens no trokšņu samazināšanas paņēmieniem ir biezi stādījumi. Un viņi tos apņemas uzturēt un izveidot sadarbībā ar “Rīgas valsts mežiem”. Mums šeit ir pretējā situācija. Ir problēma, bet mēs nogāžam kokus, lai problēmu pastiprinātu. Pēc tam tika būvēta šī automazgātavas būve.”
Rīgas dome gan problēmas nesaskata, norāda, ka visu koku ciršana bija saskaņota: “Šajā zemesgabalā nocirstie koki ir saskaņoti Apstādījumu saglabāšanas komisijā, būvniecības ietvaros. Vairāki koki bija augļu koki un koki, kuru celma caurmērs nav lielāks par 20 cm un nav nepieciešama saskaņošana. Koku ciršanas atļaujas būvniecības lietās netiek izsniegtas – pozitīvs Apstādījumu saglabāšanas komisijas lēmums kopā ar neapstrīdamu būvatļauju ir ciršanas atļauja.”
6 miljonu investīcija
Publiskajā telpā atrodama informācija, ka automazgātavas “Pro Bro” izbūve uzņēmumam izmaksājusi 6 miljonus eiro. Būvdarbu apjoms iespaidīgs, taču ar iedzīvotājiem neviens nerēķinājās. Martā būve nodota ekspluatācijā. Interesanti arī, ka būvprojektu Bieriņu mazgātavai iztrādāja SIA “ER3”, kas ir Elīnas Rožulapas uzņēmums, un viņa pati ir arhitekte, kura vada Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldi, kuras pakļautībā ir arī nodaļa, kas izvērtē būvniecības likumību.
“Mēs esam atraduši tehniskos noteikumus, kas bija iedoti jau projektēšanas sākumposmā. Šajos noteikumos ir norādīts, ka tai ir jābūt slēgta tipa automazgātavai un tā nedrīkst pārsniegt apkārtējās pieguļošajās teritorijās noteiktās trokšņu noteiktās robežlīnijas, bet tas neizpildās necik,” zina stāstīt iedzīvotāji.
Automazgātavas priekšrocības ir balstītas uz ātrumu – tas ir milzīgs tunelis, kurā 96 sekunžu laikā tiek nomazgāta automašīna. Līdz ar to tur nemitīgi notiek kustība – viens brauc ārā, kāds vēl iekšā mazgā auto, vēl cits ir žāvēšanas posmā.
2004.gada 20.aprīļa MK noteikumu Nr.380 “Vides prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu un automazgātavu izveidei un darbībai” 16.punktā noteikts: “Ja mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīca (autoservisa uzņēmums) atrodas tuvāk par 100 metriem no dzīvojamām ēkām vai atpūtas zonām, telpās, kurās veic mehānisko transportlīdzekļu virsbūves remontu, krāsošanu, apkopi, mazgāšanu un žāvēšanu, vārti, durvis un logi vienmēr ir aizvērti.”
Realitātē šie noteikumi neizpildās, aktīvas klientu plūsmas laikā vārti vairāk ir vaļā kā ciet. Vairāk nekā 20 putekļu sūcēji izvietoti bez jebkāda aizslietņa.
Lūgta raksturot, cik skaļi tas viss notiek, Bieriņu iedzīvotāja stāsta:
“Tas troksnis atgādina apmēram tādu – ja mēs stāvētu pie lidmašīnas uz iekāpšanu, kad tie propelleri jau griežas. Vai arī tad, kad ir kaut kādi gaisa trauksmes signāli.
Šāda skaņu amplitūda. Protams, mēs esam arī mērījuši ar savām neverificētajām aplikācijām, un. ja mūsu rajonā drīkstētu būt 50 decibeli, tad tur mums ir no 70-80.”
Protams, kad parādījās pirmo trokšņi, iedzīvotāji jau uzreiz vērsās Rīgas domē, taču atkal saņemta atbilde, ka viss ir normas robežās.
Tāpat ar pretenzijām iedzīvotāji vērsušies arī pie uzņēmēja. Iebildumi ir ne tikai par troksni, bet arī spožo apgaismojumu – lielie reklāmas stendi diennakts tumšajās stundās traucējot tuvāk esošo māju iedzīvotājiem. Un trešā problēma – migla no mazajiem ūdens pilieniem, kas nemitīgi ir ap šo ēku. Sarunā ar uzņēmuma pārstāvjiem toreiz izdevies daļēji vienoties, ka nakts stundās apgaismojums tiek samazināts. Tikmēr par trokšņa līmeņa samazināšanu neviens neesot gatavs neko dzirdēt, jo viss it kā atbilstot normatīviem.
Automazgātavas īpašnieki norāda, ka iedzīvotāju satraukumu saprot, taču viņi visu esot darījuši atbilstoši likumam: “Mēs saprotam situāciju un satraukumu no mūsu kaimiņu puses, tā kā esam veidojuši savu biznesu ar ilgtermiņa plānu un ar ievērojamām investīcijām, mēs vēlamies dzīvot saticīgi ar saviem kaimiņiem. Esam gatavi komunicēt, ko jau arī aktīvi darām, lai sadarbotos un spētu rast risinājumus. Esam jau raduši risinājumu spilgtajām gaismām – nakts stundās apgaismojums tiek samazināts. Runājot par troksni, mūsu automazgātava tika būvēta saskaņā ar noteikumiem un limitiem, ko saņēmām konkrētajā mirklī, būvējot automazgātavu. Kā arī nu jau 2 reizes esam veikuši trokšņu mērījumus, kuros skaņas līmeņi bija atbilstoši noteiktajiem normatīviem. Turklāt atskaitē par galveno trokšņa cēloni tiek minēta iela, kas atrodas mums blakus, jo tā ir ļoti noslogota, savukārt, to mums ir grūti iespaidot. Kopumā šī apkārtne aug un attīstās ar daudz jauniem uzņēmumiem, tāpēc tuvākajā nākotnē šī iela un apkārtne kļūs vēl noslogotāka.”
“Tur tiešām nav iespējams dzīvot tuvumā. Nav pat runa par īpašuma vērtības samazināšanos, tā ir cita lieta, bet, ja cilvēks ir izvēlējies tur dzīvot, tad tas ir apgrūtinoši. Tā skaņa turpinās. Kādam traucē vārtu skaņa, kādam traucē vesela rinda ar putekļsūcējiem. Automazgātavas darbalaiks ir katru dienu no plkst. 8.00 līdz 21.00,” stāsta iedzīvotāji.
Ne tikai Bieriņos
Interesanti, ka minētajam uzņēmumam šī nav vienīgā automazgātava Rīgā. Pirmā uzbūvēta pusgadu agrāk – iepretim veikalam “IKEA” – Dreiliņu apkaimē, kur apkārt ir ap 20 privātmājas. Dreiliņu apkaimes iedzīvotāji pat esot sazinājušies ar Bieriņu ļaudīm, sūdzoties par identisku situāciju un izrādot gatavību kopā meklē risinājumu.
LA.LV sazinājās ar Dreiliņu apkaimes iedzīvotāju Edvīnu Liepu, kurš īsi ieskicēja savus “piedzīvojumus”, cenšoties risināt šo sasāpējušo tēmu savā mikrorajonā.
“Līdz ar “Pro Bro” automazgātavas Juglas ielā 95, Rīgā atvēršanos 2023. gada nogalē mēs, Kaivas ielas privātapbūves iedzīvotāji, sapratām, ka ir radīts objekts, kas degradē iedzīvotāju dzīves telpu un, pretēji Eiropas Savienības centieniem mazināt piesārņojošo darbību pilsētās, rada papildu gaismas un trokšņa piesārņojumu blakus esošajās apdzīvojamās zonās.
Publiskās apspriešanas laikā automazgātavas jautājums netika īpaši izcelts, jo no projekta attīstītāju puses tika apgalvots, ka “papildizmantošanas veidi, kas var radīt troksni, ir atļauti tikai atbilstoši aprīkotajās iekštelpās un/vai slēgta tipa objektos”.
Realitāte izrādījās tāda, ka automazgātavas “modernā” tuneļveida darbības procesa beidzamā fāze ir automašīnas nožāvēšana, izmantojot mega-fēnu, kas rada būtisku troksni. Tā kā ērtāk un efektīvāk no automazgātavas īpašnieku puses ir neierobežot automašīnu plūsmu ar tuneļa galos esošo vārtu virināšanu, tad praksē vārti, fēnam darbojoties, ir vaļā – aukstajā sezonā iebraucamie vārti tiek atstāti vaļā retāk, bet izbraucamie vārti ir vaļā vienmēr, jo žāvēšanas fāze ir tieši pirms izbraukšanas.
Mēs vērsāmies pie attīstītāja “VPH Latvija” direktora Jura Barkāna, kurš noorganizēja četrpusēju tikšanos objektā, 14.03.2024. iedzīvotāju delegācija 5 cilvēku sastāvā tikās ar “VPH Latvija” direktoru Juri Barkānu, “Colliers” pārstāvi Vjaceslavu Novicki un “Pro Bro” automazgātavas vadītāju Mārtiņu Vētru. Izklāstījām savas raizes, ka automagātava rada troksni un nakts laikā neadekvāti izgaismo savrupmāju teritoriju un iekštelpas. Vērsām uzmanību, ka automazgātavai jānodrošina darba process ar slēgtiem vārtiem. Komunikācija attiecībā uz apgaismojumu bija cerīga, ko nevarētu teikt par troksni.
Pēc mēneša, 18.04.2024. “ProBro” vadītājs paziņoja, ka ir saregulējuši apgaismojumu – slēdz ārā logo uz Juglas ielas pusi un teritorijas apgaismojumu (laternas). Šis galīgi nebija tas, ko runājām un sagaidījām, jo teritorijas apgaismojums nav traucējošs, un bija runāts par logo un strīpu izslēgšanu uz Kaivas un Lubānas ielu pusi. Norādīju M. Vētram par kļūmi. Ar to arī komunikācija pārtrūka, līdz 05.11.2024. piezvanīju “Colliers” menedžerim Vjačeslavam Novickim. 07.11.2024. M. Vētra atsūtīja skaidrojumu, kurā klāstīja, ka Veselības inspekcija ir atzinusi visu par labu esam, kā arī “Pro Bro” ir veikuši uzlabojumus, kas par 20% samazina troksni.
Paralēli komunikācijai ar automazgātavas pārstāvjiem centāmies saņemt automazgātavas projekta dokumentāciju ar mērķi saprast, kā objektā tika paredzēts, ka blakus esošajā dzīvojamā apbūvē tiks nodrošināta atbilstoša aizsardzība pret troksni, smakām un cita veida piesārņojumu, Šajā sakarā, saprotot, ka visa projekta dokumentācija vienuviet ir apkopota Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā, es vērsos departamentā ar lūgumu piešķirt piekļuvi apstiprinātai projekta dokumentācijai, saskaņā ar kuru automazgātava ir nodota ekspluatācijā.
Uz pirmo pieprasījumu saņēmu atteikumu ne pēc būtības – nevarot piešķirt man BIS piekļuvi nodotam ekspluatācijā objektam. Apstrīdēju šo atteikumu, uz ko saņēmu apstiprinājumu tam, ka man ir izsniedzama vides ietekmes novērtējuma dokumentācija.
Saņēmu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Būvprojektu tiesiskuma izvērtēšanas nodaļas vadītājas D. Skalbes vīzētu, galvenās juriskonsultes – ekspertes Dz. Šilovas sagatavotu atbildi, ka man ir tiesības saņemt informāciju no BIS lietas.
Jāsaka, ka šie dokumenti nesatur nekādu informāciju, kas attiecas uz automazgātavas vides novērtējumu vai pasākumiem vides aizsardzībai.
2 vai 3 reizes telefoniski sazinājos ar Dz. Šilovu, lai skaidrotu situāciju. Virzības nebija nekādas. Sazvanījos ar Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieci administratīvajos jautājumos I. Zariņu, īsumā izklāstīju situāciju, uz ko I. Zariņa apliecināja, ka darīšot, ko varēšot. Pēc dažām dienām saņēmu Dz. Šilovas e-pastu, kurā tika skaidrots, ka Valsts vides dienestam nav bijušas pretenzijas pret objekta nodošanu ekspluatācijā, ko apliecina attiecīgs ziņojums un atzinums. Par to, ka Valsts vides dienests ir atļāvis nodot objektu ekspluatācijā, nav nekādu šaubu, tāpēc arī šī departamenta atbilde ir pilnīgi bezvērtīga. Neko vairāk kā Valsts vides dienesta izdoto tehnisko noteikumu, ziņojuma un atzinuma dokumentu numurus no Pilsētas attīstības deparamenta tā arī neizdevās dabūt.
No publiski pieejamiem Valsts vides dienesta Tehniskajiem noteikumiem Nr. AP22TN0134 redzams, ka automazgātavai, pretēji lokālplānojuma izstrādes gaitā izvirzītajiem uzstādījumiem, galu galā netiek prasīts pilnīgi nekas attiecībā uz vidi objekta funkcionēšanas laikā.”
Ir arī trešā mazgātava “Pro Bro”, kas atrodas Vienības gatvē. Iedzīvotājiem radies priekšstats, ka uzņēmums attīstīt biznesu visur “ielien” vietās, kurās tas īsti nesaskan ar teritorijas plānotāju un nerēķinās ar vietējo privātmāju īpašniekiem, jo arī Vienības gatvē sūdzības, cik zināms, esot līdzīgas.
Internetā atrodama informācija, ka pagājušajā gadā bija izsludināta publiskā apspriešana par šādas pašas automazgātavas būvniecību pie “Spices”, kur ir jauktas apbūves teritorija. Tur gan notika publiskā apspriešana, kuras ietvaros ticis runāts par trokšņa slāpējošas sienas izbūvi. Bieriņos gan šāda ideja nevienam neesot radusies.
Kā uzņēmums izvēlas vietas, kur būvēt jaunas automazgātavas? “Atrašanās vietas automazgātavām mēs izvēlamies pamatojoties uz konkrētiem parametriem, kas var tieši ietekmēt mūsu uzņēmējdarbību. Pirmkārt, mēs meklējam Rīgas noslogotākās ielas, kur automašīnu plūsma ir lielāka. Otrkārt, mums svarīgi ir izvēlēties vietas, kur ir ērti piekļūt automazgātavām, lai neapgrūtinātu klientus. Vēl viens svarīgs faktors mums ir lokācija, kur ir potenciāls konkrētās teritorijas attīstībai nākotnē, piemēram, Kārļa Ulmaņa gatves gadījums, kur mēs jau redzam, ka arvien vairāk uzņēmumu izvēlas šo lokāciju un ceļ jaunas ēkas,” skaidro “Pro Bro” pārstāvji.
Kas notiek šobrīd?
Lai gan iedzīvotāji daudzviet centušies pierādīt savu taisnību un tiesības, pagaidām tas nav izdevies.
“Esam nosūtījuši vēstuli Valsts vides dienestam un Veselības inspekcijai, jo šī būve ir C grupas piesārņojoša uzņēmējdarbība un viņus uzrauga Valsts vides dienests. Esam vēstulei pievienojuši Valsts vides dienesta pašu izdotos tehniskos noteikumus, kuros ir minēts, ka ēkai ir jābūt slēgta tipa un tā nedrīkst pārsniegt troksni,” par aktuālo situāciju stāsta iedzīvotāji.
Vienīgais, kas pašlaik glābj iedzīvotājus, ir mazgātavas salīdzinoši mazais klientu skaits. Protams, iedzīvotājiem ir skaidrs, ka ēka, kas uzbūvēta par 6 miljoniem, tik vienkārši neizgaisīs, taču viņi ir apņēmības pilni panākt vesela kvartāla iedzīvotāju interešu ievērošanu.
“Mūsu suns viendien atnāca mājās, pamatīgi smaržodams pēc automašīnu mazgāšanas putām, taču suns pat nebija izgājis no mūsu teritorijas.
Cilvēki te ir iegādājušies īpašumu ar domu dzīvot mierīgā un sakārtotā vidē, kā to paredz spēkā esošais Rīgas teritoriālais plānojums, bet šobrīd vasaras vakaros pat ir pagrūti pasēdēt uz terases, jo nemitīgi ir troksnis. Kam tas viss ir izdevīgi? Vai ierēdņi nebaidās, ka tā ir bumba ar laika degli?” situāciju emocionāli rezumē kaimiņi.
Bet kādi ir uzņēmuma “Pro Bro” tālākie plāni? “Mūsu plānos ir turpināt attīstīt mūsu biznesu Rīgā. Jau no uzņēmuma pirmsākumiem mūsu misija ir bijusi veidot tīrības kultūru, tāpēc cenšamies mainīt autovadītāju paradumus, pierādot, ka regulāra sava spēkrata mazgāšana pie mums ietaupīs ne tikai laiku un naudu, bet arī veicinās automašīnas vērtības saglabāšanu, un pasargās dabu no auto mazgāšanās pagalmos vai ūdenstilpju tuvumā. Kā arī mēs joprojām cītīgi strādājam pie zīmola atpazīstamības veicināšanas un tā, lai iepazīstinātu auto īpašniekus Rīgā ar mūsu pakalpojumiem, un esam novērojuši, ka tie, kuri mūsu pakalpojumus izmēģina, paliek par mūsu ilgtermiņa klientiem.”
Lūdzām situāciju kopumā komentēt arī Rīgas domei, kur atkal tiek uzsvērts, ka viss ir kārtībā, viss atbilst normām: “Būvniecības iecerei “Slēgta tipa automazgātava Kārļa Ulmaņa gatvē 71, Rīgā” 26.01.2023. ar reģistrācijas Nr. DA-22-193-abv, tika izdota būvatļauja ar projektēšanas nosacījumiem, 31.03.2023. ar reģistrācijas Nr. DA-23-238-abv, tika veikta atzīme būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi un 31.03.2023. ar reģistrācijas Nr. DA-23-831-abv tika veikta atzīme būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.
Pilsētas attīstības departaments norāda, ka būvniecības iecere izstrādāta atbilstoši Rīgas domes 20.12.2005. saistošajiem noteikumiem Nr. 34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, kur atļautā izmantošana bija slēgta tipa automazgātuve. Būvatļaujā tika izvirzīta prasība ēku novietot 15 m attālumā no Ulmaņa gatves sarkanās līnijas, taču, saņemot argumentētu lūgumu no būvprojekta vadītāja, izvietot ēku tuvāk Ulmaņa gatvei, lai mazinātu potenciālo ietekmi uz apkārt esošajām savrupmājām, Pilsētas attīstības departaments atbalstīja šādu ieceri, tādējādi pietuvinot pakalpojumu objektu ielas trokšņainai daļai.”
Ja arī tev ir kāds stāsts, kas satrauc vai varbūt iepriecina, raksti man uz [email protected]!
