Reti, bet izdodas arī noķert 7
Biškopis Valters Brusbārdis zina teikt, ka pagājušajā vasarā Talsu pusē zagli noķēris biškopis Jānis Indriksons. Viņš pats par notikušo pastāstīt man nevar, jo devies viņsaulē. Bet stāsts palicis. Zaglis Indriksona kungu bija apciemojis jau vairākas reizes, tāpēc viņš uzlicis kameru, kādu parasti izmanto mednieki. Liels bijis viņa pārsteigums, ieraugot, ka stropus ar bitēm projām stiepj kolēģis biškopis… Nav precīzi zināms, kā pēc tam risinājušās sarunas, bet iztikts bez policijas un stropi nolikti atpakaļ.
Kamera nav slikta, bet tā var nepalīdzēt, ja to atrod un neitralizē vai cilvēks ir sejas maskā. Turklāt lētākās kameras signālus uz mobilo tālruni nesūta, savukārt par tām, kas sūta, jautājums, vai cilvēks var vienmēr reaģēt un cik daudz ir viltus signāli.
“Laba lieta ir navigācijas raidītājs, kas pēc izkustēšanās sūta savas atrašanās vietas koordinātas. Tas ir neliels, un to labi var noslēpt stropā, pat tā sienā neredzami iemontēt. Maksā nedaudz virs 100 eiro, baterija tur pusgadu. Protams, tas nav lēts prieks un visos stropos, ja to ir daudz, neieliksi. Tad jāiemontē pēc izvēles, tādos vilinošos stropos, kurus noteikti garnadzis ņems,” iesaka V. Brusbārdis.
Zagļu oāze – Ādažu poligons
Izskatās, ka zagļu iecienīta vieta ir Ādažu militārais poligons, kur uz kādu mēnesi no jūlija beigām līdz septembra sākumam, kad zied virši, bitenieki saved stropus, lai iegūtu specifisko viršu medu.
“Bijām jau sākuši vest stropus mājās, palikusi tikai pēdējā krava un pēdējā nakts. Pēdējās divas nedēļas, kad kāres jau pildījās, ar kolēģi uz maiņām dežurējām, jo par zagļu interesi zinājām, tieši šajā vietā pirms diviem gadiem mūs apzaga. Kādos pusdesmitos, jau krēslā, vakarā pēkšņi padzirdēju skaņu, kas rodas, kad cilā stropu jumtus. Gāju skatīties un redzēju, ka viens cilvēks pie ceļa stāv uz vakts, bet otrs biškopja kombinezonā, sejsargā un ar kalpiņu – speciālu lauznīti kāru atlaušanai – ņemas gar stropiem. Skaidrs, ka biškopis! Aizmuka. Jauni cilvēki bija, spriežot pēc soļiem. Es savos gados tik ātri paskriet nevaru. Nākamreiz būšu gudrāks – ar ieroci,” savu piedzīvojumu atstāsta bitenieks Pēteris no Rīgas.
Ap šo pašu laiku Ādažos krietni cieta arī Jelgavas biškopja Zigmāra Briģa rūpals. Zinātājs bija pārlūkojis visus viņa 32 stropus, izņēmis pilnākās kāres, tukšākās smuki salicis atpakaļ. Zādzība pamanīta tikai tad, kad stropi vesti projām. Pēc saimnieka aplēsēm, paņemt 150 – 200 kilogrami medus 1500 – 2000 eiro vērtībā. Z. Briģis ar biškopību nodarbojas septiņus gadus, apzagts pirmo reizi.
“Uz Ādažiem vairs nebraukšu. Man ir laba vieta Ķemeru purvā, kur nolieku sievastēvu par sargu. Tad vēl ir aizaugušas meža pļavas, kur speciāli stropus noslēpju zālē, neatstājot pēdas. Tur nevienam nav ko meklēt, sēnes, ogas neaug. Zaglis neatradīs. Stropam burtiski virsū jāuzskrien, lai pamanītu. Varbūt mednieki ierauga, bet, cik zinu, medniekus medus neinteresē un viņi nav zagļi,” pieredzē dalās Z. Briģis.
Pirms dažiem gadiem Ādažos divus stropus aizstiepa Burtnieku novada biškopim Viesturam Karlivānam. Viņš apsver izmantot navigācijas iekārtas. Esot arī dzirdējis par iekārtu ar grūti pamanāmu stiepli, ja tādu pārrauj, saimniekam uz mobilo telefonu atnāk signāls.
