Piejūras kāpas apdraudētas: vai vietā, kur kādreiz smaržoja priežu meži, drīz smaržos svaigs betons? 0
Vai pēc dažiem gadiem mežaino kāpu vietā jūras piekrastē sliesies māju rindas? To varētu nozīmēt jauni Aizsargjoslu likuma grozījumi, kas ļautu būvēt ēkas piejūras ciemos – vietās, kur neskartā daba cilvēkiem līdz šim bijusi ļoti svarīga. Plašāk skaidro 360 Ziņas.
Aizsargjoslu likums ir spēkā jau kopš 2002. gada, un katru gadu sabiedrībā uzvirmo diskusijas par tā maiņu. Kā beigsies šī viedokļu apmaiņa, vērosim līdz ar likuma virzību valdībā un Saeimā.
Ekonomikas ministrija izstrādājusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas ļautu jaunu ēku izbūvi krasta kāpu aizsargjoslā ne tikai pilsētās, bet arī ciemos. Dabas aizstāvji uztraucas, ka skaistās piejūras kāpas nonāktu būvnieku rokās un iemīļotās pastaigu vietas tiktu izcirstas. Aktuāli tas ir visos lielākajos piejūras ciemos.
Likumā norādīts, ka kāpu zonā un pludmalē ir aizliegts celt jaunas ēkas un paplašināt esošās, izņemot, ja tās ir iekļautas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Ko īsti tas nozīmē piejūras dabai?
Skaidro Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis: “Ja arī likumā ir paredzētas tādas izmaiņas, ka ciema statusu pielīdzina pilsētas statusam attiecībā uz aizsargjoslu likumu, tad Saulkrastos tas neko nemainīs. Es varu garantēt un ar pilnu atbildību teikt, ka mēs visus iepriekšējos gadus un arī turpmākos izturēsimies ārkārtīgi atbildīgi pret krasta kāpu aizsargjoslu.”
Kā viens no iemesliem likuma grozījumiem ir minēta birokrātijas mazināšana būvniecības saskaņošanas procesā. Taču vai mazāka birokrātija zemes īpašniekiem ir patiesais mērķis?
Latvijas Dabas fonda ekspert un botāniķe Lelde Eņģele tā nedomā: “Izlasot rūpīgi tos grozījumus, neviens punkts nerunā par kaut kādu saskaņošanas vienkāršošanu vai mana kaut kāda esošā procesa kārtībā, bet vienkārši paver apbūvei jaunas platības. Nu labi, viens ieguvējs būs konkrētā zemesgabala īpašnieks, bet konkrētā vieta un sabiedrība kopumā – tas anotācijā arī nav vērtēts. Šī ietekme var nest līdzi daudz un dažādas sekas. Plus vēl jārēķinās ar krasta erozijas procesiem, ar klimata pārmaiņām.”
Kāpu apbūve gan nav tik vienkārša. Likumā noteikts, ka jebkurai būvniecībai krasta kāpu aizsargjoslā ir jāvērtē ietekme uz vidi, arī gadījumos, kad nav paredzama būtiska ietekme. Pašvaldībām ir arī pienākums rūpīgi pārskatīt, vai viņu plānojumos potenciālā būvniecība atbilst visām likuma prasībām. Pagaidām šķiet, ka Jūrkalnes, Tūjas un citu ciemu iedzīvotāji var atviegloti uzelpot. Taču aktuāli paliek šobrīd neatbildēti jautājumi.
Vai nekustamo īpašumu attīstība un tūrisma piesaiste Latvijā ir tā vērta, lai nākotnē vēl vairāk apdraudētu jau tā klimata pārmaiņu skartās kāpas? Un vai piejūras ciemi nākotnē kļūs par otro Jūrmalu, kur slejas privātmāju un viesnīcu rindas pludmales tuvumā? Tas būs atkarīgs no atšķirīgajiem pašvaldību lēmumiem.
VIDEO:
