“Ar likumu jānosaka, ka mobilie sakari jānodrošina vismaz vēl 24 stundas pēc pārrāvuma!” Jurēvics pēc vētras iesaka 0
Spēcīgā vētra parādījusi, ka īslaicīgi elektroapgādes pārtraukumi ir realitāte, ar kuru jārēķinās arī turpmāk, taču daudz satraucošāka esot mobilo sakaru pazušana jau dažas stundas pēc elektrības atslēgšanās. Saeimas deputāts, frakcijas “Jaunā Vienotība” priekšsēdētājs un 15. Saeimas deputāta amata kandidāts Edmunds Jurēvics TV24 raidījumā “Ziņu top” iesaka, ka šajā jomā varētu būt nepieciešamas pat likuma izmaiņas.
“Man no šīs vētras ir divi secinājumi. Tas, ka elektrības kādu laiku var nebūt, ir realitāte visā pasaulē. Mēs redzam, ka arī Lietuvā problēmas saglabājas ilgāk. Bet tas, kas, manuprāt, ir nepieņemami un kur būs jāvērtē arī likumdošanas izmaiņas, ir mobilo sakaru nepārtrauktība,” saka Jurēvics.
Viņš rosina noteikt mobilo sakaru operatoriem pienākumu nodrošināt bāzes staciju darbību ar akumulatoriem vai citiem rezerves elektroapgādes risinājumiem vismaz 24 stundas pēc elektrības padeves pārtraukuma.
“Es uzskatu, ka telefonu operatoriem ar likumu būtu jāuzliek pienākums ar baterijām vai akumulatoriem nodrošināt nepārtrauktību vismaz 24 stundas,” viņš norāda.
Pēc Jurēvica vērtējuma, vētras laikā kļuva redzams, cik ātri atsevišķās vietās pēc elektrības pazušanas pārstāja darboties arī mobilie sakari un internets.
“Šobrīd tie knapi nodrošina divas, trīs stundas. Es teiktu, ka minimums, kas ar likumu būtu jānosaka, ir 24 stundas. Tas ir iespējams – tas vienkārši ir izmaksu jautājums,” saka politiķis.
Viņš pieļauj, ka vispirms šādu risinājumu varētu ieviest paši mobilo sakaru uzņēmumi. Taču, ja operatori par nepieciešamo drošības standartu nevienotos brīvprātīgi, valstij būtu jāiejaucas.
“Ja trīs lielās kompānijas vai visi operatori paši nevienosies to darīt, tad tas būs jānosaka ar likuma spēku,” uzskata Jurēvics.
Viņaprāt, tieši sakaru pieejamība ir viens no svarīgākajiem jautājumiem krīzes situācijā. Ja cilvēkam vienlaikus pazūd elektrība, mobilais tīkls un internets, viņš var palikt praktiski izolēts no informācijas.
“Ja cilvēks ir vietā, kur atslēdzas elektrība, nav mobilo sakaru un nav interneta, tad vienīgais informācijas avots var palikt radio – vai nu automašīnā, ja tāda ir, vai radioaparāts ar baterijām,” saka Jurēvics.
Taču arī radio informācijas pieejamība šīs vētras laikā, viņaprāt, izgaismojusi problēmas. “Mēs paši labi redzējām, ka diemžēl arī ar radio šoreiz bija problēmas, ko paši mediji ir atzinuši,” viņš norāda.
Vienlaikus Jurēvics pozitīvi vērtē operatīvo dienestu darbu pēc vētras. Viņš pats, dodoties uz savu dzimto pusi, esot redzējis ugunsdzēsēju un brīvprātīgo gatavību novērst vētras radītos šķēršļus.
“Es teiktu, ka pārējie dienesti reaģēja ļoti labi. Ugunsdzēsēji bija gatavībā, arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības bija gatavas atbrīvot ceļus no kokiem un tiešām strādāja. Iesaistījās arī zemessargi,” stāsta deputāts.
Tāpēc kopumā operatīvo dienestu reakciju viņš vērtē atzinīgi, bet par vētras galveno mācību uzskata tieši sakaru infrastruktūras ievainojamību.
Jurēvica ieskatā elektrības trūkums jau pats par sevi rada lielas neērtības, taču situācija kļūst daudz bīstamāka, ja vienlaikus cilvēks zaudē arī iespēju sazvanīties, izmantot internetu un saņemt informāciju par notiekošo. Tādēļ, viņaprāt, pēc vētras būtu nopietni jāvērtē, vai mobilo sakaru darbības nodrošināšanai elektrības pārrāvumu laikā nav nepieciešams noteikt daudz stingrākas prasības – tostarp obligātu vismaz 24 stundu rezerves elektroapgādi.
