“Iepriekš domāju, ka esam labākā situācijā, nekā šī vētra parādīja!” Pabriks pēc vētras skarbi par Latvijas gatavību krīzei 0
Nesenā vētra Latvijā izgaismojusi daudz nopietnākas problēmas, nekā varētu šķist pēc nolauzto koku un elektrības pārrāvumu statistikas vien. Domnīcas “Ziemeļeiropas politikas centrs” direktors un Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs Artis Pabriks TV24 raidījumā “Preses Klubs” atzīst – redzētais viņu negatīvi pārsteidzis, jo līdz šim licies, ka valsts krīzes situācijām ir sagatavota daudz labāk.
“Es tiešām biju negatīvi pārsteigts. Es biju domājis, ka mēs esam labākā situācijā, nekā šī vētra parādīja,” saka Pabriks.
Viņš uzsver, ka pats nav piedalījies krīzes vadības sēdēs un nezina visas detaļas, tomēr redz vairākas jomas, kurās problēmas bijušas zināmas jau iepriekš un kurām teorētiski vajadzēja būt sagatavotiem risinājumiem.
Kā vienu no piemēriem Pabriks min medikamentu pieejamību situācijā, kad nedarbojas internets un elektroniskās sistēmas. Viņš stāsta, ka jau 2024. gadā Latvijas pašvaldībām un kritiskās infrastruktūras pārstāvjiem organizēti semināri, kuros analizēta Ukrainas pieredze kara apstākļos, tostarp aptieku darbība laikā, kad nav pieejami ierastie elektroniskie risinājumi.
“Ko mēs darīsim kara apstākļos, ja divas vai trīs dienas nebūs interneta, recepti nevarēs izrakstīt un cilvēku nevarēs sazvanīt?” jautā Pabriks.
Viņa ieskatā valstij jau iepriekš jābūt skaidram ārkārtas rīcības mehānismam, lai tehniskas sistēmas darbības pārtraukums neatstātu cilvēkus bez viņiem nepieciešamās palīdzības.
Kā vēl vienu piemēru viņš min ūdensapgādi un kanalizāciju. Pabriks atgādina, ka Ukrainas speciālisti Latvijai esot īpaši vērsuši uzmanību uz to, ka krīzes laikā nepietiek vien nodrošināt iedzīvotājiem ūdeni – nepieciešama elektrība un risinājumi arī kanalizācijas sistēmas darbībai.
“Ir labi, ja jūs varat apgādāt pilsētu, pagastu vai novadu ar ūdeni, bet kanalizācija ir arī jāatsūknē. Par šo Ukrainas speciālisti mums stāstīja,” norāda Pabriks.
Tādēļ viņam neesot saprotams, kādēļ vairākus gadus vēlāk līdzīgas problēmas Latvijai joprojām kļūst par pārsteigumu.
“Katrā pašvaldībā ir krīzes komisijas. Katrā pašvaldībā ir krīzes plāni. Šī vētra bija jāuztver kā mācību stunda,” uzskata viņš.
Pabriks uzsver, ka pēc vētras nevajadzētu vienkārši radīt jaunus pienākumus uzņēmumiem, piemēram, ar valdības lēmumu noteikt, ka katram veikalam obligāti jābūt ģeneratoram vai pie katra bankomāta jāatrodas rezerves elektroapgādes avotam.
“Nē, mīļie draugi. Ja jūs gribat uzlikt lielāku atbildību pilsoniskajai sabiedrībai un privātajiem uzņēmējiem, jums ir jādod arī kaut kas pretī. Jums ir jāveido šīs mācības,” saka Pabriks.
Viņaprāt, valstij jāiesaista uzņēmēji un sabiedrība praktiskās krīzes mācībās, iepriekš skaidri nosakot, ko no katra sagaida brīdī, kad elektrība, mobilie sakari, internets vai cita infrastruktūra uz ilgāku laiku pārstāj darboties.
“Šai vētrai ir jābūt pēdējai mācībai visām šīm komisijām un vadītājiem, lai viņi beidzot saprastu – nākamreiz tas nedrīkst atkārtoties,” viņš uzsver.
Īpaši kritiski Pabriks vērtē arī informācijas apriti. Viņaprāt, krīzes laikā cilvēkam nepieciešama praktiska informācija par to, kas notiek viņa apkārtnē, kur iespējams saņemt palīdzību, kur ir bloķēti ceļi, kad varētu atjaunot elektrību un ko darīt konkrētajā situācijā.
Viņš kritizē arī vētras raksturošanu kā pēdējo daudzu desmitgažu spēcīgāko, uzsverot, ka daudz būtiskāks bijis tās plašais skartās teritorijas mērogs. Tas, pēc Pabrika domām, ir īpaši svarīgi, domājot par iespējamu militāru apdraudējumu.
“Atšķirība bija tā, ka šī vētra vienkārši bija plašāka. Ja Krievija mums uzbruktu ar droniem vai raķetēm, arī šāds uzbrukums varētu būt plašs,” saka Pabriks.
Tāpēc viņš aicina valsti daudz vairāk paļauties arī uz iedzīvotāju pašiniciatīvu un pilsonisko sabiedrību. Taču tam, viņaprāt, nepieciešams mazināt arī birokrātiskos šķēršļus.
Pabriks min situāciju, kad vētras laikā cilvēkam uz mājas uzkritis koks. Viņa ieskatā nebūtu saprātīgi prasīt, lai cilvēks nedēļu gaida atbildīgo dienestu, ja viņš pats var droši novērst apdraudējumu, bet pēc tam viņam jāsatraucas par iespējamiem pārmetumiem, kam piederējuši sazāģētie kokmateriāli vai vai ievērotas visas procedūras.
“Nesodiet mani par to, ka es negaidu nedēļu, kamēr man koks stāv uz jumta, un pats viņu nozāģēju,” saka Pabriks.
Viņaprāt, tieši reālas krīzes parāda, cik labi darbojas gadiem rakstītie plāni, procedūras un instrukcijas.
“Mēs esam apkrauti ar birokrātiju, papīriem un procedūrām, bet pārbaude ir šāda veida vētra. Un šo pārbaudi mūsu valsts, pašvaldības un uzņēmumi nav izturējuši,” secina Pabriks.
