Pabriks: Eiropai ir daudz ko mācīties no Ukrainas – īpaši pretgaisa aizsardzībā un dronu karā 0
Ukrainas pieredze karā pret Krieviju kļuvusi par ļoti svarīgu mācību pārējai Eiropai. Tā, komentējot sadarbības iniciatīvas aizsardzības tehnoloģiju un dronu jomā, TV24 raidījumā “Preses Klubs” norāda domnīcas “Ziemeļeiropas politikas centrs” direktors, Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs Artis Pabriks.
Viņš uzskata, ka šādas iniciatīvas ir apsveicamas, un uzsver, ka to šobrīd ir gana daudz. Tas, pēc Pabrika domām, parāda vienu būtisku lietu – Eiropai ir ļoti daudz, ko mācīties no Ukrainas.
Pabriks norāda, ka Ukraina kara apstākļos ir spējusi izveidot, iespējams, vienu no veiksmīgākajām pretgaisa aizsardzības sistēmām, kāda šobrīd pieejama jebkurai valstij.
Tā nav radusies ideālos laboratorijas apstākļos, bet gan reālā karā, kur risinājumi jāmeklē ātri, praktiski un ar ierobežotiem resursiem.
Īpaši svarīgi, pēc viņa teiktā, ir tas, ka Ukraina spējusi integrēt dažādas sistēmas vienotā aizsardzības mehānismā. Tas nozīmē, ka dažādu valstu piegādātās tehnoloģijas, ieroči, sensori un pretgaisa aizsardzības elementi tiek savienoti tā, lai tie reāli strādātu kaujas laukā.
Savukārt Eiropas valstīm ir cita būtiska priekšrocība – augsti attīstītas tehnoloģijas un lieli uzņēmumi ar nopietnu pieredzi. Daudzās Eiropas valstīs ir kvalitatīva aizsardzības industrija, inženieri, ražotāji un tehnoloģiskās iespējas, kuru Ukrainai kara apstākļos ne vienmēr pietiek.
Tomēr Eiropas uzņēmumiem un valstīm bieži trūkst tiešas kara pieredzes. Pabriks norāda, ka Ukrainai ir reāla izpratne par to, kas strādā frontē un kas nestrādā, jo tā ikdienā izjūt kara realitāti. Eiropai savukārt ir tehnoloģijas, rūpnieciskā jauda un zināšanas, kuras var dot būtisku pienesumu.
Apvienojot šīs abas puses – Ukrainas kaujas pieredzi un Eiropas tehnoloģisko kapacitāti –, iespējams panākt daudz lielāku atbalstu Ukrainai. Tas var nozīmēt labākas kvalitātes risinājumus, zemākas izmaksas un efektīvāku koordināciju NATO un Eiropas Savienības ietvaros.
Pabriks uzsver, ka šāda sadarbība nav svarīga tikai Ukrainai. Tā dod ieguvumus arī pašām Eiropas valstīm, tostarp Latvijai. Ja Eiropa mācās no Ukrainas pieredzes un vienlaikus attīsta savas militārās tehnoloģijas, tas stiprina arī kopējo aizsardzību.
Viņš atgādina, ka Latvija un Igaunija jau noslēgušas dronu koalīcijas sadarbības līgumu ar Ukrainu. Šāda sadarbība var palīdzēt ne tikai Ukrainai karā, bet arī pašām Baltijas valstīm labāk sagatavot savus bruņotos spēkus nākotnes drošības izaicinājumiem.
Pabrika vērtējumā droni, robotika un pretgaisa aizsardzība kļūst par vienām no centrālajām modernās karadarbības jomām. Tāpēc valstīm, kas vēlas būt gatavas nākotnes konfliktiem, jāiegulda ne tikai tradicionālajos bruņojuma veidos, bet arī jaunās tehnoloģijās un sadarbībā ar tiem, kuriem jau ir reāla kara pieredze.
Viņš norāda, ka īpaši aktuāli tas ir pēc NATO samita Ankarā, kad aizsardzības spēju stiprināšana un praktiska sadarbība kļūst vēl nozīmīgāka. Pabrika ieskatā Ukrainas un Eiropas sadarbība šajā jomā var palīdzēt ne tikai noturēt Ukrainu, bet arī padarīt spēcīgāku visu reģiona drošību.
