Krievijai kļūst arvien grūtāk sagremot savas armijas zaudējumus karā – jauniesaukto skaits ir mazāks nekā nogalināto 0
Krievija arvien grūtāk spēj kompensēt savas armijas zaudējumus Ukrainas frontē. Tie, pēc ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķu vērtējuma, jau pārsniedz tempu, kādā Maskavai izdodas piesaistīt jaunus karavīrus. Tas nozīmē, ka Kremlim nākas meklēt arvien jaunus papildspēku avotus – sākot ar studentiem un ārvalstniekiem, beidzot ar okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājiem.
ISW jaunākajā ziņojumā norāda, ka Krievijas Aizsardzības ministrijas vervēšanas programmas nespēj nosegt pieaugošos zaudējumus, ko Krievijas karaspēks cieš, turpinot uzbrukuma operācijas Ukrainā. Saskaņā ar Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta datiem līdz 2026. gada jūlija sākumam Krievijas Aizsardzības ministrija bija piesaistījusi aptuveni 195 tūkstošus līguma karavīru. Tas ir mazāk nekā puse no Krievijas gada mērķa – 409 tūkstošiem līgumkaravīru.
Turklāt vervēšanas temps esot krities. Ja 2024. gadā Krievijai izdevās piesaistīt aptuveni 1200 cilvēku dienā, tad 2026. gada vidū šis rādītājs samazinājies līdz apmēram 1090 jauniesauktajiem dienā.
Ar šādu tempu Maskavai nepietiek, lai sasniegtu gada mērķi.
Pieaugošie zaudējumi frontē likuši Krievijas Aizsardzības ministrijai vājināt medicīniskās un administratīvās prasības kandidātiem, kā arī pastiprināt centienus vervēt studentus, ārvalstniekus un okupētās Ukrainas teritorijās dzīvojošos cilvēkus. ISW vērtējumā tas liecina, ka Krievijas līdzšinējā sistēma karaspēka papildināšanai saskaras ar nopietnu spiedienu.
ISW ziņojumā pieminēts arī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka Oleksandra Sirska teiktais, ka Krievijas armija pašlaik cieš vairāk nekā 400 zaudējumu par katru ieņemto kvadrātkilometru Doneckas apgabalā. Analītiķi gan norāda, ka viņu aprēķinu metodoloģija atšķiras, jo ISW vērtē visu kara teātri, nevis tikai vienu apgabalu. Tomēr arī šie skaitļi, pēc institūta domām, labi parāda kopējo tendenci – Krievija maksā ļoti augstu cenu par nelieliem taktiskajiem ieguvumiem.
Iepriekš ISW lēsa, ka šā gada jūnijā Krievijas spēki zaudējuši aptuveni 1298 cilvēkus uz katru ieņemto kvadrātkilometru, salīdzinot ar vidēji 68 zaudējumiem uz kvadrātkilometru 2025. gada jūnijā. Analītiķi uzsver, ka neatkarīgi no precīzās aprēķinu metodes augstie zaudējumu rādītāji atspoguļo Ukrainas spēju traucēt Krievijas operācijas un nodarīt tai būtiskus personāla zaudējumus.
ISW secina, ka Krievijas zaudējumu līmenis 2026. gada martā pārsniedzis vervēšanas tempu. Visticamāk, Maskava turpinās meklēt iespējas papildināt armiju, cenšoties izvairīties no obligātas mobilizācijas, kas Krievijas iekšpolitikā varētu būt daudz jūtīgāks solis.
Ukrainas Ģenerālštābs 15. jūlijā paziņoja, ka Krievijas kopējie zaudējumi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma sasnieguši aptuveni 1 423 280 karavīru. Diennakts laikā, pēc Ukrainas datiem, Krievija zaudējusi vēl 1470 karavīrus. Šie ir Ukrainas aplēšu dati, kas ietver gan kritušos, gan ievainotos.
Rietumu analītiķi jau iepriekš vērtējuši, ka Krievijas armijas kopējie zaudējumi karā var pārsniegt 1,2 miljonus kritušo un ievainoto. Savukārt BBC un “Mediazona”, balstoties atklātajos avotos, ir identificējuši vairāk nekā 230 tūkstošus bojāgājušo Krievijas karavīru, vienlaikus uzsverot, ka tas ir tikai apstiprinātais minimums un reālais kritušo skaits, visticamāk, ir ievērojami lielāks.
Tādējādi Kremlis nonācis sarežģītā situācijā. Lai saglabātu spiedienu frontē, Krievijai vajadzīgi arvien jauni cilvēkresursi, taču pašreizējais vervēšanas temps vairs nespēj segt zaudējumus.
Tas var nozīmēt vēl agresīvākas vervēšanas kampaņas, lielāku spiedienu uz sociāli mazāk aizsargātām grupām un mēģinājumus piesaistīt karavīrus ārpus pašas Krievijas.
