Par godu valsts simtgadei igauņi uzpoš pieminekļus valsts karoga krāsu cepurēs un šallēs 0
Tuvojoties Igaunijas valsts simtajai gadadienai, vairāk nekā divdesmit slaveni pieminekļi un iemīļotas skulptūras visā Igaunijā šonedēļ tiek īpaši uzpostas valsts karoga krāsu cepurēs un šallēs.
Milzīgu zilmelnbaltu adītu cepuri ar pušķi trešdien jau saņēma izcilā igauņu diriģenta, Valsts Akadēmiskā vīru kora dibinātāja Gustava Ernesaksa piemineklis Tallinas Dziesmusvētku estrādē.
Pasākumā, ko rīkoja Igaunijas Vīru koru biedrība sadarbībā ar Igaunijas sabiedrisko raidorganizāciju ERR, Ernesaksam dziedāja Igaunijas Nacionālās operas zēnu koris, bet diriģents Hirvo Surva atgādināja, ka maestro visgrūtākajos laikos palīdzējis igauņu tautai saglabāt ticību sev.
Ceturtdien rīta agrumā siltas trīskrāsu cepures un šalles saņems arī igauņu deviņpadsmitā gadsimta atmodas dzejniece Lidija Koidula Pērnavā, pirmais Igaunijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Johans Laidoners Viljandi, igauņu literatūras pamatlicējs dzejnieks Kristiāns Jāks Petersons Tartu, eposa “Kalevipoegs” izveidotājs Frīdrihs Reinholds Kreicvalds Viru un citu izcilu Igaunijas personību pieminekļi.
Simtgades cepurēs un šallēs tiks uzpostas arī vairākas pazīstamas skulptūras, tostarp pats Kalevipoegs Tartu, Linda Tallinā, “Stopētājs” Paidē, iemīļotais Augusta Gailīša grāmatas varonis Toms Nipernādijs Valgā, “Skūpstošies studenti” Tartu, komponistam Arvo Pertam veltītā skulptūra “Zēns ar divriteni klausās mūziku” Rakverē, “Darbam slava” Kohtla-Jervē un “Mierlaika atoms” Sillamē.
Igaunijas Republika tika proklamēta 1918.gada 24.februārī. Sagaidot valsts simtgadi, šonedēļ plaši svētku pasākumi tiek rīkoti Tallinā, Hāpsalu, Narvā, Viljandi, Pērnavā, Paidē un Tartu.
