Foto: PA/SCANPIX/LETA

Valsts valodas pamatnostādnēs atrodami tādi trūkumi, kas traucēs latviešu valodas attīstību 14

Vineta Poriņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ir tapušas Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, dokuments izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un nodots saskaņošanai ar citām ministrijām un iestādēm.

AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Abi zaudēja samaņu, bet pamodās tikai viens! Raitis karavīra formā uz motocikla notriec pensionāru, bet vainu neatzīst 88
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Internetā nopludināts video, kurā vairāki Latvijā pazīstami cilvēki redzami šņaucot baltu pulverīti 71
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Lietuvā bez sertifikāta veikalā nelaiž, vai Latvija varētu būt nākamā? Vanags par veikalu iespējamo bankrotu 59
6 stundas
Lasīt citas ziņas

Šīs pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas ir ar plašāku un mūsdienīgāku skatījumu valodniecībā un valodas politikā nekā iepriekšējos dokumentos.

Piemēram, raksturots, cik nepopulāra ir segregētā izglītība, kas ar Izglītības likuma grozījumiem (2018. g.) jau tiek mazināta. Liktas atsauces uz etniskā mantojuma valodas koncepciju un pieminēta ideja par tulkiem gadījumā, ja apmeklētājs, klients (droši vien arī pacients) u. tml. nespēj vai nevēlas latviski sazināties, kas liks aizdomāties un runāt latviski.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr pamatnostādnēs ir vairāki trūkumi, kuri, ja tos nenovērsīs, nākamajos 6–7 gados traucēs latviešu valodas attīstību.

Latvijā joprojām nav ilgtermiņa valodas politikas pamatnostādņu un programmas, kurām šādi vidēja termiņa dokumenti tiktu pieskaņoti. Tas, iespējams, arī izskaidro būtisku valodas politikas problēmjautājumu izpratnes trūkumu pamatnostādņu tekstā.

Divvalodības tēma plūstoši apieta

Dokumentā tiek runāts tikai par daudzvalodīgo sabiedrību, neminot to, ka Latvijas tautas, valsts un latviešu valodas pastāvēšanas pamatproblēma ir sabiedrības divvalodība – Latvijas publiskajā saziņā un vidē pastāv latviešu un krievu valoda.

Par šo sabiedrības bilingvismu dokumentā nav ne vārda – divvalodības tēma apieta ļoti plūstoši.

Ir tiesa, ka indivīda līmenī daudzvalodība valstī ir attīstīta, un īpaši jauniešu vidē ārkārtīgi spēcīgs ir angļu valodas lietojums, tomēr ne tik lielā mērā kā krievu valoda darba vidē un publiskajā telpā.

To apliecina arī pamatnostādnēs norādītais fakts, ka aptaujā 90% respondentu krievu valodu norādījuši kā otro izmantoto valodu Latvijā.

Valsts valodas politikas attīstības virsmērķis 2021.–2027. gadam ir “nodrošināt latviešu valodas ilgtspēju saliedētas Latvijas sabiedrības veicināšanai, latviešu valodas lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmēt latviešu valodas izpēti, valodas resursu, t. sk. digitālo, attīstību, stiprinot sabiedrības ieinteresētību un līdzdalību latviešu valodas izaugsmē, kā arī atbalstīt latviešu valodas reģionālo paveidu, latgaliešu rakstu valodas un lībiešu valodas saglabāšanu, izpēti un attīstību”.

Virsmērķī būtu nepieciešams ietvert arī apjomīgās divvalodības mazināšanu un acīmredzami zūdošās latviešu valodas kvalitātes uzlabošanu.

Bagātu latviešu valodu pašiem

Par valodas kvalitāti dokumentā runāts dzīves, kompetenču, valodas apguves u. tml. sakarā, bet maz domāts par bagātu latviešu valodu un tās apguves iespējām vispirms jau pašiem latviešu kā dzimtās valodas runātājiem.

Lielāka nekā iepriekš pievēršanās latviešu valodas kvalitātes un standartizācijas jautājumiem minēta pie nākotnes izaicinājumiem, bet ne pie pamatnostādņu mērķiem.

Pamatnostādnēs, tāpat kā valodas politikā kopumā, jau gadu desmitiem tiek uzsvērtas indivīda daudzvalodības priekšrocības, bet nav runāts par priekšrocībām, ko, pirmkārt, paver pilnvērtīga latviešu valodas prasme pašiem Latvijā dzīvojošajiem latviešiem.

Zīmīgi, ka, runājot par daudzvalodību un svešvalodu apguvi, šajā dokumentā nav izcelta tieši Eiropas Savienības valodu apguves vēlamība. Krievu valodai kā svešvalodai šajās Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ir ES valodām pilnīgi līdzvērtīgs statuss.

Iepriekš vairākos dokumentos, piemēram, “Nacionālajā attīstības plānā (NAP) 2020”, runājot par augstskolām, bija iekļauts, piemēram, šāds formulējums: “studiju programmas tiek nodrošinātas saskaņā ar Latvijas kā nacionālas valsts valodas politiku – galvenokārt latviešu valodā un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām”.

Kur ministrijas nostādnēs pazudusi doma par nacionālas valsts valodas politiku, runājot par svešvalodu apguvi valstī?

Svešvalodu prasmi raksturojošā attēlā minētas krievu, angļu, vācu u. c. valodas ar piezīmi, ka mazākumtautību valodas iekļautas nav. Taču krievu valoda ir arī viena no mazākumtautību valodām Latvijā.

Vai valodas politikā ir “ieinteresētās puses”?

Kopsavilkumā dīvaina ir atsaukšanās uz ieinteresētajām pusēm: “Publiskajā lingvistiskajā telpā, izglītībā un citās jomās ir izveidota efektīvi organizēta valodas pārvaldība gan mikrolīmenī (ģimene), gan makrolīmenī (valsts), līdzdarbojoties visām ieinteresētajām pusēm lokālā, reģionālā un nacionālā līmenī.

Tiek veikta pierādījumos balstīta nākotnes vajadzību un iespēju pro­gnozēšana, iesaistot dažādas puses valodas pārvaldībā un veidojot konstruktīvu komunikāciju un sadarbību ar sabiedrību, ņemot vērā sociālo, politisko, ekonomisko kontekstu.”

Vai Latvijas valodas politikā (ja neskaita mūsu austrumu kaimiņvalsts noturīgās intereses) ir ieinteresētās puses? Valodas politika parasti ir valsts un katra indivīda atbildība.

Līdz galam ticama nav arī nākotnes vajadzību un iespēju prognozēšana – laikam tāpēc, ka dokumentos nepastāv ilgtermiņa skatījums uz valodas politiku un latviešu valodas attīstības jautājumiem, turklāt IZM finansētajos valodas un izglītības situācijas pētījumos nezināmu iemeslu dēļ bieži vien tiek pētīti perifēri jautājumi.

Bilingvālās izglītības slavināšana

Neticību rada arī ilglaicīgā un neizskaidrojamā Latviešu valodas aģentūras bilingvālās izglītības mazākumtautību skolās slavināšana, piemēram, pētījumā par mazākumtautību izglītības reformas rezultātiem un augstāko izglītību: “Par mazākumtautību izglītības [..] veiksmīgu īstenošanu liecina respondentu atbildes, ka latviešu valoda vidusskolā apgūta pietiekami augstā līmenī, lai sekmīgi studētu augstskolā, jo 19% privāto augstskolu studentu un 25,8% valsts augstskolu studentu nav nekādu grūtību latviešu valodas lietošanā studiju procesā.”

Jāteic, ka šādi dati rietumvalstīs radītu trauksmi par izglītības kvalitāti, no atbildīgajām institūcijām prasītu nekavējošu rīcību, kamēr Latvijā tos iztulko kā Latvijas veiksmes stāstu. (Mazākumtautību skolās diemžēl joprojām strādā skolotāji, kuri latviešu valodu augstākajā pakāpē neprot, līdz ar to nespēj valodu iemācīt skolēniem, kas uzturas krievu valodas vidē.)

Līdzīgi ar atziņu aģentūras pētījumā par valodas situāciju Latvijā 2010.–2015. gadā – referendumu par otro valsts valodu Latvijā, ko uzskata par kaimiņvalsts specdienestu izraisītu, patiesībā esot sekmējusi parakstu vākšana par izglītību latviešu valodā.

Tāpēc nav pārsteidzoši, ka LR Tiesībsarga biroja 2014. gadā veiktais mazākumtautību izglītības pētījums “Bilingvālā izglītība” atsedza mazākumtautību skolu pedagogu latviešu valodas neprasmi, kā arī citus aspektus skolās, kuras darbojas kā monolingvālas izglītības iestādes krievu valodā. Šis pētījums arī bija pamatā Izglītības likuma grozījumiem 2018. gadā par mazākumtautību izglītības pāreju uz mācībām valsts valodā.

Krievu valoda darba tirgū

Nopietnas iebildes ir pret īpaši izcelto “aktuālo izaicinājumu” un nākamajā septiņgadē risināmo jautājumu “negatīvo lingvistisko attieksmi pret cilvēkiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā”.

Latvijas sabiedrībā kopumā šādas attieksmes nav. Varbūt atsevišķos gadījumos, kas izpētīti anketēto 333 skolēnu un 65 skolotāju pētījumā “Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu”.

Šajā pētījumā gūtās atziņas pamatnostādnēs ir minētas bieži, bet, atverot norādītās saites, var aplūkot tikai ieteikumus krāsainu attēlu formā.

Kā liecina daudzi citi valodas situācijas pētījumi, Latvijas sabiedrība ir ļoti atbalstoša un pretimnākoša cilvēkiem, kuri vēlas runāt un runā latviski.

Savukārt tas, ka Latvijā pret valsts valodu neprotošajiem vai tajā nerunājošajiem cilvēkiem ir lielāka tolerance nekā pret krieviski neprotošajiem cilvēkiem, pamatnostādnēs nav pieminēts.

Uzkrītoši vairāk runāts par cittautiešu iespējām, kas prot latviešu valodu, bet ne par latviešu iespējām vai, tieši otrādi, iespēju trūkumu, ja viņi Latvijā nespēj sazināties, piemēram, krievu valodā.

Nav minēta darba tirgū neatrisinātā situācija, kad daudzvalodīgs, ES oficiālās valodas protošs cilvēks (visbiežāk – latvietis) nonāk situācijās, kad nevar iegūt darbu krievu valodas neprasmes dēļ.

Kuram tas ir pietiekami augsts?

Valodas situācijas 2016.–2020. gadā pētījuma infografikās (pētījums un pilnīgāki dati norādītajās interneta saitēs diemžēl nav pieejami) redzams, ka runa ir par cittautiešiem, bet nav latviešu grupas, jo citādi netiktu iekļauta sadaļa “Valodas izvēle saziņā ar latviešiem”.

Latviešu grupa ir kopā ar cittautiešiem, līdz ar to daudzviet rezultāti par latviešu valodas lietojumu nav zemi, bet tie nav korekti. Nav saprotams, no kurienes ņemti dati par to, ka 98% Latvijas iedzīvotāju prot krievu valodu, bet latviešu valodu – 94% (krievi) un 76% (citi).

Centrālās statistikas pārvaldes dati (20 000 respondentu pētījuma rezultātos) liecina to, ka 78% respondentu, kuru dzimtā valoda ir latviešu, prot krievu valodu, savukārt latviešu valodu – 74,5% to respondentu, kuru dzimtā valoda ir krievu. No visiem Latvijas iedzīvotājiem latviešu valodu prot 89,6% respondentu, bet krievu – 86%.

Visbeidzot pamatnostādnēs apgalvots, ka “sabiedrībā kopā latviešu valodas lietojums publiskajā vidē ir pietiekami augsts”. Nav skaidrs, kuram tas ir pietiekami augsts un kas izmantots par atskaites punktu šim apgalvojumam. Varbūt baltkrievu valoda Baltkrievijā?

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Abi zaudēja samaņu, bet pamodās tikai viens! Raitis karavīra formā uz motocikla notriec pensionāru, bet vainu neatzīst 88
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Internetā nopludināts video, kurā vairāki Latvijā pazīstami cilvēki redzami šņaucot baltu pulverīti 71
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Lietuvā bez sertifikāta veikalā nelaiž, vai Latvija varētu būt nākamā? Vanags par veikalu iespējamo bankrotu 59
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Man tā arī pateica – par ministru parasti izvēlas “savējo”!” Šuplinska atklāti par atstādināšanu no amata 65
1 diena
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Jūrkalnē jūras krastā atrasts auto ar mirušu cilvēku 37
19 stundas
Lasīt citas ziņas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Abi zaudēja samaņu, bet pamodās tikai viens! Raitis karavīra formā uz motocikla notriec pensionāru, bet vainu neatzīst 88
5 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Vai tūļājamies ar revakcināciju? Francijā trešā deva senoriem, Lietuvā – ārstiem, Austrijā “Astra/Zeneca” vakcinētajiem 69
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja valdība nepieņem šādu lēmumu, to izdarīs uzņēmumi.” Latkovskis par to, cik reāla ir nevakcinēto cilvēku atlaišana no darba
5 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Esplanādē par 800 000 eiro mainīs celiņu segumu 10
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Būšu kļūdījies. Tā bija kļūda, protams…” – vides aktīvists, deputāts Māris Olte komentē internetā izplatīto video, kurā šņauc balto pulverīti
13:06
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja valdība nepieņem šādu lēmumu, to izdarīs uzņēmumi.” Latkovskis par to, cik reāla ir nevakcinēto cilvēku atlaišana no darba
13:05
EV
Edgars Vimba
Praktiski
Milzu baltmietenes – raganu apļu veidotājas parādījušās daudzos dārzos. Ko ar tām iesākt?
12:45
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Būšu kļūdījies. Tā bija kļūda, protams…” – vides aktīvists, deputāts Māris Olte komentē internetā izplatīto video, kurā šņauc balto pulverīti
3 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Lietuvā bez sertifikāta veikalā nelaiž, vai Latvija varētu būt nākamā? Vanags par veikalu iespējamo bankrotu 59
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Pāragri mūžībā devies kulta seriāla “Sekss un lielpilsēta” aktieris 1
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Es draudēju Urbanoviča kungam!” atklāj Švecova 18
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Latvijas Bankas ekonomists: Inflācija ir kā eļļa dzinējā, kas palīdz ekonomikai kustēties uz priekšu 7
59 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Mani ļoti var aizvainot, ja redzu, ka mani bērni pārdzīvo otra vecāka dēļ”: Madara Kiviča pirmo reizi publiski komentē skandālu ar šķirto vīru Andri Kiviču
1 stunda
IS
Ilmārs Stūriška
Stāsti
“Vienu laiku biju Latvijas partiju zelta sponsors.” Saruna ar Urmasu Sorumā 7
Intervija 6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ņujorkas metro staciju satricina sprādziens pēc vilciena sadursmes ar uz sliedēm pamestu velosipēdu 2
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Tarifu kāpums “Getliņos” varētu ietekmēt arī maksu par nešķiroto atkritumu izvešanu 8
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mūžībā devies uzņēmējs un ekonomists Edvīns Samulis
2 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
“Attīstīt nākamajā līmenī, piesaistot mākslīgo intelektu!” VID Muitas pārvalde par cīņu pret kontrabandu 8
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš drošs, ka valdībai izdosies atsevišķu profesiju pārstāvjiem uzlikt pienākumu obligāti vakcinēties pret Covid-19 59
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Padarīsim galu šim murgam!”: princis Harijs un Megana paziņo, ka aktīvi pievērsīsies darbam ar Covid-19 vakcīnām
36 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Valsts prezidents: Covid-19 uzskatāmi apliecināja, cik mūsu sabiedrība ir nepasargāta no dezinformācijas ietekmes 50
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Politiķis Gobzems pārliecināts, ka varētu strādāt citā sfērā: “Mīksti varētu pelnīt naudu kā influenceris …”
26 minūtes
LE
LETA
Ziņas
“Esam pazaudējuši vasaru.” Bordāns par Saeimas “rupjo kļūdu” vakcinācijas veicināšanā 96
21 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Jūrkalnē jūras krastā atrasts auto ar mirušu cilvēku 37
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Man tā arī pateica – par ministru parasti izvēlas “savējo”!” Šuplinska atklāti par atstādināšanu no amata 65
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Rīgā plāno iecelt nakts mēru. Kā šādu iniciatīvu skaidro tās ierosinātāji? 20
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Internetā nopludināts video, kurā vairāki Latvijā pazīstami cilvēki redzami šņaucot baltu pulverīti 71
1 diena
KK
Kamita Kalniņa
Ziņas
VIDEO. Neparasts skats! Lava piepilda peldbaseinu, turpinoties vulkāna izvirdumam Kanāriju salās 2
16 stundas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Nepieradinātais skaistums no dabas: idejas un ieteikumi – kā izgatavot interjera priekšmetus no jūras izskalota koka?
22 stundas
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Kotletītes bez gaļas: ar mocarella sieru
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Māris, Maigurs un Mārica
1 stunda