Foto: PA/SCANPIX/LETA

Valsts valodas pamatnostādnēs atrodami tādi trūkumi, kas traucēs latviešu valodas attīstību 14

Vineta Poriņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ir tapušas Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, dokuments izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un nodots saskaņošanai ar citām ministrijām un iestādēm.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Aktieris Jānis Jarāns ieraksta īpašu sveicienu sievietēm: video zibens ātrumā “izplatās” sociālajos tīklos 47
16 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
“Diemžēl, bet tā ir gadījies!” Ārsts Tirāns izskaidro, kam, kāpēc un kādas blaknes izraisa vakcīna pret Covid-19 78
1 diena
Ieva Ēvalde
Ziņas
Aizliegumu sekas: uz frizieri jāgaida vismaz nedēļa, cenas dārgas, ūdeni padzerties nedrīkst 41
19 stundas
Lasīt citas ziņas

Šīs pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas ir ar plašāku un mūsdienīgāku skatījumu valodniecībā un valodas politikā nekā iepriekšējos dokumentos.

Piemēram, raksturots, cik nepopulāra ir segregētā izglītība, kas ar Izglītības likuma grozījumiem (2018. g.) jau tiek mazināta. Liktas atsauces uz etniskā mantojuma valodas koncepciju un pieminēta ideja par tulkiem gadījumā, ja apmeklētājs, klients (droši vien arī pacients) u. tml. nespēj vai nevēlas latviski sazināties, kas liks aizdomāties un runāt latviski.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr pamatnostādnēs ir vairāki trūkumi, kuri, ja tos nenovērsīs, nākamajos 6–7 gados traucēs latviešu valodas attīstību.

Latvijā joprojām nav ilgtermiņa valodas politikas pamatnostādņu un programmas, kurām šādi vidēja termiņa dokumenti tiktu pieskaņoti. Tas, iespējams, arī izskaidro būtisku valodas politikas problēmjautājumu izpratnes trūkumu pamatnostādņu tekstā.

Divvalodības tēma plūstoši apieta

Dokumentā tiek runāts tikai par daudzvalodīgo sabiedrību, neminot to, ka Latvijas tautas, valsts un latviešu valodas pastāvēšanas pamatproblēma ir sabiedrības divvalodība – Latvijas publiskajā saziņā un vidē pastāv latviešu un krievu valoda.

Par šo sabiedrības bilingvismu dokumentā nav ne vārda – divvalodības tēma apieta ļoti plūstoši.

Ir tiesa, ka indivīda līmenī daudzvalodība valstī ir attīstīta, un īpaši jauniešu vidē ārkārtīgi spēcīgs ir angļu valodas lietojums, tomēr ne tik lielā mērā kā krievu valoda darba vidē un publiskajā telpā.

To apliecina arī pamatnostādnēs norādītais fakts, ka aptaujā 90% respondentu krievu valodu norādījuši kā otro izmantoto valodu Latvijā.

Valsts valodas politikas attīstības virsmērķis 2021.–2027. gadam ir “nodrošināt latviešu valodas ilgtspēju saliedētas Latvijas sabiedrības veicināšanai, latviešu valodas lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmēt latviešu valodas izpēti, valodas resursu, t. sk. digitālo, attīstību, stiprinot sabiedrības ieinteresētību un līdzdalību latviešu valodas izaugsmē, kā arī atbalstīt latviešu valodas reģionālo paveidu, latgaliešu rakstu valodas un lībiešu valodas saglabāšanu, izpēti un attīstību”.

Virsmērķī būtu nepieciešams ietvert arī apjomīgās divvalodības mazināšanu un acīmredzami zūdošās latviešu valodas kvalitātes uzlabošanu.

Bagātu latviešu valodu pašiem

Par valodas kvalitāti dokumentā runāts dzīves, kompetenču, valodas apguves u. tml. sakarā, bet maz domāts par bagātu latviešu valodu un tās apguves iespējām vispirms jau pašiem latviešu kā dzimtās valodas runātājiem.

Lielāka nekā iepriekš pievēršanās latviešu valodas kvalitātes un standartizācijas jautājumiem minēta pie nākotnes izaicinājumiem, bet ne pie pamatnostādņu mērķiem.

Pamatnostādnēs, tāpat kā valodas politikā kopumā, jau gadu desmitiem tiek uzsvērtas indivīda daudzvalodības priekšrocības, bet nav runāts par priekšrocībām, ko, pirmkārt, paver pilnvērtīga latviešu valodas prasme pašiem Latvijā dzīvojošajiem latviešiem.

Zīmīgi, ka, runājot par daudzvalodību un svešvalodu apguvi, šajā dokumentā nav izcelta tieši Eiropas Savienības valodu apguves vēlamība. Krievu valodai kā svešvalodai šajās Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ir ES valodām pilnīgi līdzvērtīgs statuss.

Iepriekš vairākos dokumentos, piemēram, “Nacionālajā attīstības plānā (NAP) 2020”, runājot par augstskolām, bija iekļauts, piemēram, šāds formulējums: “studiju programmas tiek nodrošinātas saskaņā ar Latvijas kā nacionālas valsts valodas politiku – galvenokārt latviešu valodā un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām”.

Kur ministrijas nostādnēs pazudusi doma par nacionālas valsts valodas politiku, runājot par svešvalodu apguvi valstī?

Svešvalodu prasmi raksturojošā attēlā minētas krievu, angļu, vācu u. c. valodas ar piezīmi, ka mazākumtautību valodas iekļautas nav. Taču krievu valoda ir arī viena no mazākumtautību valodām Latvijā.

Vai valodas politikā ir “ieinteresētās puses”?

Kopsavilkumā dīvaina ir atsaukšanās uz ieinteresētajām pusēm: “Publiskajā lingvistiskajā telpā, izglītībā un citās jomās ir izveidota efektīvi organizēta valodas pārvaldība gan mikrolīmenī (ģimene), gan makrolīmenī (valsts), līdzdarbojoties visām ieinteresētajām pusēm lokālā, reģionālā un nacionālā līmenī.

Tiek veikta pierādījumos balstīta nākotnes vajadzību un iespēju pro­gnozēšana, iesaistot dažādas puses valodas pārvaldībā un veidojot konstruktīvu komunikāciju un sadarbību ar sabiedrību, ņemot vērā sociālo, politisko, ekonomisko kontekstu.”

Vai Latvijas valodas politikā (ja neskaita mūsu austrumu kaimiņvalsts noturīgās intereses) ir ieinteresētās puses? Valodas politika parasti ir valsts un katra indivīda atbildība.

Līdz galam ticama nav arī nākotnes vajadzību un iespēju prognozēšana – laikam tāpēc, ka dokumentos nepastāv ilgtermiņa skatījums uz valodas politiku un latviešu valodas attīstības jautājumiem, turklāt IZM finansētajos valodas un izglītības situācijas pētījumos nezināmu iemeslu dēļ bieži vien tiek pētīti perifēri jautājumi.

Bilingvālās izglītības slavināšana

Neticību rada arī ilglaicīgā un neizskaidrojamā Latviešu valodas aģentūras bilingvālās izglītības mazākumtautību skolās slavināšana, piemēram, pētījumā par mazākumtautību izglītības reformas rezultātiem un augstāko izglītību: “Par mazākumtautību izglītības [..] veiksmīgu īstenošanu liecina respondentu atbildes, ka latviešu valoda vidusskolā apgūta pietiekami augstā līmenī, lai sekmīgi studētu augstskolā, jo 19% privāto augstskolu studentu un 25,8% valsts augstskolu studentu nav nekādu grūtību latviešu valodas lietošanā studiju procesā.”

Jāteic, ka šādi dati rietumvalstīs radītu trauksmi par izglītības kvalitāti, no atbildīgajām institūcijām prasītu nekavējošu rīcību, kamēr Latvijā tos iztulko kā Latvijas veiksmes stāstu. (Mazākumtautību skolās diemžēl joprojām strādā skolotāji, kuri latviešu valodu augstākajā pakāpē neprot, līdz ar to nespēj valodu iemācīt skolēniem, kas uzturas krievu valodas vidē.)

Līdzīgi ar atziņu aģentūras pētījumā par valodas situāciju Latvijā 2010.–2015. gadā – referendumu par otro valsts valodu Latvijā, ko uzskata par kaimiņvalsts specdienestu izraisītu, patiesībā esot sekmējusi parakstu vākšana par izglītību latviešu valodā.

Tāpēc nav pārsteidzoši, ka LR Tiesībsarga biroja 2014. gadā veiktais mazākumtautību izglītības pētījums “Bilingvālā izglītība” atsedza mazākumtautību skolu pedagogu latviešu valodas neprasmi, kā arī citus aspektus skolās, kuras darbojas kā monolingvālas izglītības iestādes krievu valodā. Šis pētījums arī bija pamatā Izglītības likuma grozījumiem 2018. gadā par mazākumtautību izglītības pāreju uz mācībām valsts valodā.

Krievu valoda darba tirgū

Nopietnas iebildes ir pret īpaši izcelto “aktuālo izaicinājumu” un nākamajā septiņgadē risināmo jautājumu “negatīvo lingvistisko attieksmi pret cilvēkiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā”.

Latvijas sabiedrībā kopumā šādas attieksmes nav. Varbūt atsevišķos gadījumos, kas izpētīti anketēto 333 skolēnu un 65 skolotāju pētījumā “Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu”.

Šajā pētījumā gūtās atziņas pamatnostādnēs ir minētas bieži, bet, atverot norādītās saites, var aplūkot tikai ieteikumus krāsainu attēlu formā.

Kā liecina daudzi citi valodas situācijas pētījumi, Latvijas sabiedrība ir ļoti atbalstoša un pretimnākoša cilvēkiem, kuri vēlas runāt un runā latviski.

Savukārt tas, ka Latvijā pret valsts valodu neprotošajiem vai tajā nerunājošajiem cilvēkiem ir lielāka tolerance nekā pret krieviski neprotošajiem cilvēkiem, pamatnostādnēs nav pieminēts.

Uzkrītoši vairāk runāts par cittautiešu iespējām, kas prot latviešu valodu, bet ne par latviešu iespējām vai, tieši otrādi, iespēju trūkumu, ja viņi Latvijā nespēj sazināties, piemēram, krievu valodā.

Nav minēta darba tirgū neatrisinātā situācija, kad daudzvalodīgs, ES oficiālās valodas protošs cilvēks (visbiežāk – latvietis) nonāk situācijās, kad nevar iegūt darbu krievu valodas neprasmes dēļ.

Kuram tas ir pietiekami augsts?

Valodas situācijas 2016.–2020. gadā pētījuma infografikās (pētījums un pilnīgāki dati norādītajās interneta saitēs diemžēl nav pieejami) redzams, ka runa ir par cittautiešiem, bet nav latviešu grupas, jo citādi netiktu iekļauta sadaļa “Valodas izvēle saziņā ar latviešiem”.

Latviešu grupa ir kopā ar cittautiešiem, līdz ar to daudzviet rezultāti par latviešu valodas lietojumu nav zemi, bet tie nav korekti. Nav saprotams, no kurienes ņemti dati par to, ka 98% Latvijas iedzīvotāju prot krievu valodu, bet latviešu valodu – 94% (krievi) un 76% (citi).

Centrālās statistikas pārvaldes dati (20 000 respondentu pētījuma rezultātos) liecina to, ka 78% respondentu, kuru dzimtā valoda ir latviešu, prot krievu valodu, savukārt latviešu valodu – 74,5% to respondentu, kuru dzimtā valoda ir krievu. No visiem Latvijas iedzīvotājiem latviešu valodu prot 89,6% respondentu, bet krievu – 86%.

Visbeidzot pamatnostādnēs apgalvots, ka “sabiedrībā kopā latviešu valodas lietojums publiskajā vidē ir pietiekami augsts”. Nav skaidrs, kuram tas ir pietiekami augsts un kas izmantots par atskaites punktu šim apgalvojumam. Varbūt baltkrievu valoda Baltkrievijā?

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Aktieris Jānis Jarāns ieraksta īpašu sveicienu sievietēm: video zibens ātrumā “izplatās” sociālajos tīklos 47
16 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
“Diemžēl, bet tā ir gadījies!” Ārsts Tirāns izskaidro, kam, kāpēc un kādas blaknes izraisa vakcīna pret Covid-19 78
1 diena
Ieva Ēvalde
Ziņas
Aizliegumu sekas: uz frizieri jāgaida vismaz nedēļa, cenas dārgas, ūdeni padzerties nedrīkst 41
19 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Gaiteņos norit neformālas sarunas. Vai sāk skaitīt Kariņa valdības dienas? 124
19 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Nodokļu maksātājiem uz kamiešiem būs vēl viens izdevumu slogs – jaunavas mums mācīs, kā pareizi pieņemt saules vannas. Egila Līcīša feļetons 2
8 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
SPKC izsaka prognozi, kad Latvijā varētu uzlaboties epidemioloģiskā situācija 13
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Mēs esam izlēmuši slēgt valsti.” Igaunija no ceturtdienas ievieš stingru karantīnas režīmu 3
3 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Nodokļu maksātājiem uz kamiešiem būs vēl viens izdevumu slogs – jaunavas mums mācīs, kā pareizi pieņemt saules vannas. Egila Līcīša feļetons 2
8 stundas
LE
LETA
Veselam
Vakcīnas pret Covid-19 saņēmuši cilvēki, kuri nav nevienā no prioritāri vakcinējamām grupām. Veic izmeklēšanu 3
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Mēs esam izlēmuši slēgt valsti.” Igaunija no ceturtdienas ievieš stingru karantīnas režīmu 3
22:45
LE
LETA
Ziņas
“Pēdējās divās nedēļās valdība iet pareizā virzienā.” Levits par valdības darbu 1
22:34
SK
Skaties.lv
Ziņas
Iecavā atrastas pirms vairākiem mēnešiem pazuduša cilvēka mirstīgās atliekas
21:36
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Aktieris Jānis Jarāns ieraksta īpašu sveicienu sievietēm: video zibens ātrumā “izplatās” sociālajos tīklos 47
16 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Iecavā atrastas pirms vairākiem mēnešiem pazuduša cilvēka mirstīgās atliekas
4 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Gaiteņos norit neformālas sarunas. Vai sāk skaitīt Kariņa valdības dienas? 124
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Jūras krastā atrastā uzņēmēja nāve: policija sākusi kriminālprocesu 1
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Noskaidrota senākā līdz mūsdienām saglabājusies koka ēka Latvijas pilsētās
5 stundas
VK
Vita Krauja
Ziņas
“Nu, dziedi, Ieva…” Bērnu vokālā studija “Knīpas un knauķi” šogad svin 50 gadu jubileju
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgas jūras līča piekrastē manīti pirmie ronēni
10 stundas
LE
LETA
Veselam
Mērķis ir izvirzīts! Pavļuts atklāj, cik cilvēku šonedēļ gribētu vakcinēt 45
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Gaidāma ļoti auksta nakts. Laika prognoze otrdienai
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Jēkabpils lielgabals, iespējams, iemests Daugavas dibenā 48
12 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Ziņas
Gājputni noēd ziemājus. Šaut vai gaidīt kompensāciju? 12
11 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Kremlis atraisa rokas separātistiem: bažījas par konflikta atsākšanos Donbasā 7
7 stundas
Ieva Ēvalde
Ziņas
Aizliegumu sekas: uz frizieri jāgaida vismaz nedēļa, cenas dārgas, ūdeni padzerties nedrīkst 41
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nelaimes gadījums Cēsīs: būvlaukumā no sastatnēm nokritis vīrietis 1
10 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Palutini mīļoto 8.martā ar gardām vakariņām: pildīti šampinjoni ar Mozarella sieru un ķiršu tomātiņiem
13 stundas
KS
Kārlis Streips
Stāsti
Kārlis Streips: Apgalvojums, ka es neesmu dzīvojis Padomju Savienībā, ir nepatiess 76
1 diena
DA
Dr. Apinis
Veselam
“Diemžēl, bet tā ir gadījies!” Ārsts Tirāns izskaidro, kam, kāpēc un kādas blaknes izraisa vakcīna pret Covid-19 78
1 diena
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
“Rail Baltica” projektam Eiropas aizkulišu cīņās iezīmējies nopietns konkurents 23
1 diena
IA
Ieva Alberte
Ziņas
Trešais Covid-19 vilnis būs dubultvilnis. Kā organizēt savu ikdienu, dzīvojot mājās? 50
1 diena
RV
Rihards Vītols
Ziņas
Viņš saļima Rīgā uz Operas skatuves un pēc divām dienām mira 46 gadu vecumā. Ģeniālais komiķis Mironovs svinētu 80 gadu jubileju 25
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Klauss: Mums šobrīd ir jāstrādā uz to, ka 6.aprīlī “mēs veramies vaļā”!!! 11
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārzeņu sējas un stādīšanas kalendārs 2021.gadam: iesaka agronoms 1
14 stundas
VK
Vita Krauja
Ziņas
Rubiķis: Vācijā ir krietni dāsnāki atbalsta mehānismi. Diemžēl mūsu godātie varas kungi ir gājuši citu ceļu 20
1 diena
AD
Artis Drēziņš
Stāsti
Dzimteni lika atstāt sieviešu ordinēšana un homoseksuālo laulību atzīšana. Intervija ar Latvijā dzīvojošu zviedru mācītāju Magnusu Bengtsonu 35
1 diena