Foto: Linda Dombrovska

Par zosu un citu gājputnu postījumiem ziemājos pieejamas kompensācijas 0

Gājputni pavasara un rudens migrācijas laikā nereti nodara kaitējumu dažādām lauksaimniecības kultūrām un lai tos segtu, lauksaimniekiem ir iespēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) pieteikties kompensācijām par nemedījamo sugu, piemēram zosu, dzērvju, kormorānu nodarītajiem postījumiem, informē DAP pārstāvji.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
Krimināls
Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8
Lasīt citas ziņas

Pārvalde šopavasar jau saņēmusi pirmos pieteikumus un atgādina, ka kompensācijām jāpiesakās iespējami ātri pēc postījumu konstatēšanas, lai eksperti varētu situāciju izvērtēt un lemt par zaudējumu apmēru un kompensācijas piešķiršanu.

“Pagājušajā gadā visbiežāk postītā kultūra lauksaimniecībā bija ziemas kvieši – 47% no pieteiktajiem gadījumiem un lauka pupas – 27%. Postīti tika arī zirņi, auzas, vasaras mieži un rapsis. Savukārt lielāko daļu no kaitējuma nodarījušas zosis (82% no pieteiktajiem gadījumiem), kā arī gulbji un dzērves,” norādīja DAP Kompensāciju administrēšanas nodaļas vadītājs Ģirts Baranovskis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus viņš norādīja – lai saņemtu kompensāciju, postījumu vietā ir jābūt īstenotiem aizsardzības pasākumiem postījumu novēršanai, piemēram, jābūt uzstādītiem vizuālajiem vai akustiskajiem atbaidītājiem.

Augkopībai nodarīto zaudējumu apmēru nosaka atbilstoši SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” aprēķinātajām bruto seguma izmaksām, izmantojot šādu formulu: Z = C × A, kur Z – zaudējumu apmērs (eiro); C – attiecīgā kultūrauga (intensīvi vai bioloģiski audzēta) sējumu vai stādījumu ierīkošanas un uzturēšanas bruto seguma izmaksas par iepriekšējo gadu; A – postījumu platība (ha).

Kompensācijām var pieteikties arī zivsaimnieki, kuriem zaudējumus radījušas zivjēdāju putnu sugas un ūdri. Tāpat arī atlīdzību par postījumiem var saņemt biškopji, kuru bišu druvās viesojušies un nedarbus sastrādājuši lāči.

Dabas pētnieki skaidro, ka zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc šādas regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Lauksaimniecības zemēs, migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.

Plašāks skaidrojums par kompensāciju piešķiršanas kārtību un aprēķiniem, kā arī iesnieguma forma lejupielādei pieejama DAP mājaslapā: https://www.daba.gov.lv/public/lat/pakalpojumi/#kompensacijas/.

Pieteikumu iespējams iesniegt, atsūtot to pa pastu, klātienē, kā arī pa e-pastu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu. Papildus informācija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldē zvanot uz tālruni: 67509766 vai rakstot uz e-pastu: [email protected].

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.