Baiļu smaids 0
Viens pavediens nāk no mūsu tuvākajiem brālēniem. Patiesībā, kaut arī mūsdienas jūtu izraisīts smaids var likties pašsaprotams, daži zinātnieki uzskata, ka tas ir attīstījies no izteiksmes ar pavisam citu nozīmi. Kad Bonobo šimpanzes baidās, tās atklāj zobus un atvelk lūpas tā, ka ir redzamas smaganas.
“Klusā un atklātā zobu atrādīšana” izskatās kā smaids, kas tik bieži attēlots uz dzimšanas dienas atklātnītēm, bet šimpanzēm tas ir padevības žests, kuru izmanto zema statusa indivīdi, lai pielabinātos grupas dominējošajiem biedriem. Un, kaut arī mēs nemēdzam asociēt smaidīšanu ar bailēm cilvēkos, ir vairākas zīmīgas norādes, ka baiļu smaids vēl ir palicis.
Mazuļiem plašs smaids nozīmē vai nu to, ka tie ir priecīgi, vai arī uztraukti, un pētījumi liecina, ka vīrieši mēdz vairāk smaidīt, atrodoties starp tiem, kurus uzskata par status augstākiem.
Darvins uzskatīja, ka sejas grimases ir instinktīvas, un tās sākotnēji attīstījušās, lai kalpotu praktiskiem mērķiem.
Piemēram, uzacu pacelšana pārsteigumā palielina redzes lauku, kas mūsu priekštečiem varēja palīdzēt izbēgt no plēsoņu uzbrukumiem un slēpņiem. Šimpanzes baiļu smaidus rāda ar cieši sakostiem zbiem – it kā parādot, ka negrasās kost.
Lai pierādītu teikto, Darvins savās mājās, mazā pilsētiņā netālu no Londonas, sarīkoja improvizētu eksperimentu. Viņš izvēlējās 11 fotogrāfus – divi no tiem bija parasti fotokorespondenti – un palūdza 20 viesiem uzminēt, kuras emocijas viņi attēlo. Viņi vienbalsīgi piekrita priekam, bailēm, bēdām un pārsteigumam, un Darvins secināja, ka šīs izteiksmes ir universālas.
