Jādiskutē, pirms jaunais “Transporta enerģijas” likums pieņemts 0
Skaidrs nu man viens – lakonisku un, kā saka, ierindas patērētājam skaidru deklarāciju par degvielas kvalitāti no LDTA (Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija) nesagaidīsim. Pārāk dažādi ir pat šajā organizācijā apvienoto (“Neste”, “Circle K”, “Latvijas Nafta”, “Astarte Nafta”, “Orlen”, “Viada”) tirgotāju produkcijas izcelsmes avoti un ceļi pie mums, pārāk atšķirīgas nežēlīgajā konkurencē strādājošo firmu mārketinga stratēģijas, pārāk daudz šajā jomā pavisam likumīgu komercnoslēpumu, lai tos tā vienkārši ņemtu un atklātu.
Labi. Nevarat – nevajag. Bet no kurienes tad patērētājam gaidīt palīdzību? Laikam jau no valsts. No valdības.
Atbildi vecās valdības ierēdņi meklēja jau vairāk nekā gadu. Tika līdz apjomīgam “Transporta enerģijas” likumprojektam, kuru pērnajā decembrī iesniedza Saeimā. Un labi, ka tai šobrīd prioritātes citas. Ir mums laiks pastrīdēties. Skaļi ierosināt milzu apjomīgā un vienkāršam pilsonim nesaprotamā tabulu un Eiropas likumu blāķa priekšplānā izvilkt jebkuram Latvijas degvielas tirgotājam obligātu degvielas kvalitātes prasības minimumu. Nodrošināt tā kontroli. Un prasīt informāciju par prasību izpildi katras uzpildes stacijas redzamā vietā. Tur, kur tagad ir gardākās desiņas un kafiju slavējoši banneri…
Tātad aicinām uz lakonisku skaidrību. Un – pie reizes – nepieļaut vēl viena “miniOIK” startu!
Eiropa pieprasa CO2 izmešu samazinājumu visās jomās. Arī transportā. Par piektdaļu jau tuvākajos gados. Pirmkārt, protams, pārejot uz elektrisku vilkmi. Ar ko atbilstošu transporta līdzekļu augsto cenu dēļ mums klājas visai bēdīgi. Otrkārt, lietojot kā degvielu gāzi vai vēl labāk ūdeņradi. Arī šajā jomā Latvijas panākumi nav spoži. Vienīgais nopietnais ūdeņraža projekts “Rīgas satiksmes” izpildījumā ir ja ne pilnībā izgāzies, tad vismaz iestrēdzis. Nevaram mēs šādi savākt prasītos 10% alternatīvo degvielu jau nākamgad. Kas atliek?
Manuprāt, veicināt saprātīgu taupību. Atbalstīt tos, kuri pērk jaunus, ekoloģiskus un ekonomiskus mazauto (vēlams “hibrīdus”). Tos, kuri brauc ar elektriskiem vilcieniem. Vai vēl labāk – ar velosipēdiem. Bet pieprasīt ar likuma spēku, lai visam mūsu vecišķā autoparka bākās lejamajam benzīnam un dīzeļdegvielai pievienotu lielāku biodegvielu daļu… Tā likumprojektā ierakstīts. Nesaprotot vai ignorējot to, ka šādi salasīt vajadzīgos procentus nez vai ir iespējams. LDTA saka – nav iespējams. Ja ar benzīnu (kuram 5% bioetanola piedeva jau ir) vēl kaut kā varētu līdz nākamajai un galējai pakāpei (10%) tikt, tas kopējo katlu iespaidotu maz. Vairāk tērējam dīzeli. Arī tam piedeva jau ir (4,5–5 procenti no 16. aprīļa līdz 31. oktobrim). Ziemā pašreiz lietojamā rapšu eļļa neder. Saies kunkuļos. Vajadzīgas citas piedevas, kuras ir krietni dārgākas. Un LDTA apgalvo, ka Eiropas tirgū vajadzīgajos daudzumos tās pašlaik nemaz nav pieejamas.
Bet likumdevēji saka – vajag!!! Tirgotājiem jāpanāk, lai tā būtu. Vai jāmaksā sodi.
Vai tad tirgotājs maksās? No kurienes? Taču jau no klientiem paņemtās naudas. Degviela vienkārši kļūs vēl dārgāka. Benzīns droši vien mazāk (bioetanols biržā reizēm esot pat lētāks par pašu benzīnu), dīzelis – vismaz par centiem trim, iespējams, par pieciem litrā. Un es, gadā nobraukdams 30 000 km, par šo “Eiropas prasības” izpildīšanu maksāšu kādu simtiņu, par pārvadājumu cenas kāpumu vēl otru…
Elementāra aritmētika rāda, ka šie mani pašaizliedzīgie upuri pasaules CO2 bilanci nemainīs pat par mata tiesu. Pat ja Latvija pēkšņi gribētu un varētu ne tikai biopiedevas bākās liet, bet tā lepni un zaļi, trešās (vai septītās) nākamās paaudzes drošības vārdā no iekšdedzes automobiļiem atteiktos pavisam, tas būtu samazinājums par aptuveni 0,002 megatonnām gadā. Biodegvielu piedevas vien maksimālajā versijā aiz komata ieliktu vēl vienu nulli. Pret pasaules 35 000…
Neder šis ierosinājums. Nevis likumā tas liekams, bet Eiropas gaiteņos principiāli noraidāms.
