Pelnīt, strādājot dažādos projektos vienlaicīgi, šajā valstī nav iespējams! Asas diskusijas par nodokļu sistēmas melno caurumu 1
“Dīkstāves pabalsti parādīja to, cik labi ir maksāt nodokļus, jo tie, kas maksāja visus nodokļus, varēja saņemt bezdarbnieka pabalstu. Man šķiet, ka tas ir pozitīvs secinājums no šīs krīzes,” RīgaTV 24 raidījumā “Kārtības rullis” sacīja ekonomists Jānis Ošlejs.
Ošlejs cer, ka gūtā pieredze iedzīvotājiem turpmāk liks saredzēt un novērtēt valsts un sociālo iemaksu nozīmi krīzes brīžos.
“Tā ir liela pārmaiņa, kas notikusi visu cilvēku domāšanā. Cilvēki saredz – varējām taupīt un maksāt mikrouzņēmuma nodokli, bet krīzes gadījumā būsim diezgan lielās problēmās, tāpēc labāk maksāt nodokļus “labajos laikos” un saņemt nedaudz mazāk, toties “sliktajos laikos” būs iespēja saņemt pabalstu,” teic ekonomists.
Tūliņ sarunā iesaistās arī pētījuma centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, minot pretēju piemēru.
“Ja cilvēkam ir pamatdarbs, kur saņem lielāku algu, bet pa vidu universitātē lasa lekcijas, kur mēnesī saņem kādus 40 eiro – cilvēks ir godīgs nodokļu maksātājs, viņam abās darba vietās ir līgums, bet nekāds pabalsts nepienākas, jo cilvēkam ir vairākas darba vietas,” piemēru min Kaktiņš.
Ja pirmā darba vieta vairs nevar samaksāt algu, pabalsts nepienākas, jo teorētiski cilvēka ir vēl viens ienākumu avots, tas nekas, ka alga mēnesī ir 40 eiro.
“Šādi piemēri šeit ir rindām un strīpām!” pētījuma centra SKDS vadītājs norāda.
“Vispār mūsu nodokļu sistēma ignorē cilvēkus, kuri strādā ar maziem mirko projektiem,” sarunai pievienojas bijušais finanšu ministrs Edmunds Krastiņš.
“Vai nu cilvēks strādā pilnu darba laiku, maksā sociālo nodokli vai arī ir uzņēmums. Es, piemēram, nodrukāju savu grāmatu un cenšos to pārdot, bet tas nav iespējams mūsu nodokļu sistēmā, tāpēc neizdomāti, nepārdomāti šie nodokļi attiecībā uz mirko projektiem,” Krastiņš saka.
Kuram viedoklim piekrīti?
