Foto: Panthermedia/Scanpix/LETA

Pētījums: Covid-19 radītais satraukums sāk norimt 2

Kopš marta beigām Covid-19 radītais satraukums iedzīvotāju vidū krities par 9%, liecina pētījumu kompānijas “Kantar” aprīļa vidū veiktā Covid-19 barometra aptauja.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Pētījuma pirmais posms norisinājās no 30.marta līdz 2.aprīlim, savukārt otrais posms no 15. līdz 17.aprīlim. Papildus tiek plānots veikt vēl trešo aptauju maija sākumā.

Otrā posma pētījumā 57% iedzīvotāju apgalvoja, ka pašreizējā Covid-19 situācija valstī viņus ļoti uztrauc, kamēr šādu pašu atbildi pirmā posma pētījumā sniedza 66% respondentu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Likumsakarīgi, aprīlī veiktajā jeb otrā posma aptaujā 29% apgalvojuši, ka ir neitrāli noskaņoti pret koronavīrusa radīto situāciju, kamēr pirmā posma pētījumā šādu atbildi sniedzis 21% respondents.

Aprīļa vidū veiktajā aptaujā viena procentpunkta pieaugums novērojams arī to iedzīvotāju vidū, kuri norādījuši, ka pašreizējā situācija viņus neuztrauc nemaz.

Atkārtotā aprīļa aptauja liecina, ka joprojām saglabājas nozīmīgs skaits iedzīvotāju, kuri uzskata, ka koronavīrusa radītie apstākļi viņus ir būtiski ietekmējuši – šādu atbildi sniedz 65% aptaujāto, kas ir vien par diviem procentpunktiem mazāk nekā marta beigās. Tomēr pozitīvi vērtējams fakts, ka

liela daļa iedzīvotāju jeb 42% ir pārliecināti, ka drīzumā viss kļūs labāk.

“Kantar” zīmolvedības eksperte Inta Priedola klāsta, ka “vēlme pēc pozitīvām ziņām un pārredzamā nākotnē jūtamām izmaiņām ikdienas kārtībā vērojama arī citos šī pētījuma jautājumos”.

“Cilvēku vidū pieaug dzīvesprieks, vēlme ikdienā nedomāt tik daudz par koronavīrusu un tā radītajiem ārkārtas apstākļiem, bet vairāk par praktiskām un ikdienišķām lietām – mājokļa sakārtošanu, svētku svinēšanu un to, kā pilnvērtīgi pavadīt laiku ar ģimeni, gūstot no tā prieku,” skaidro eksperte.

Lai arī iedzīvotāju noskaņojumā parādās pozitīvas tendences un vērojama apņēmība atgriezties pie ierastās lietu kārtības, pētījuma dati joprojām rāda, ka liela daļa iedzīvotāju ir noraizējušies par ekonomisko situāciju un gaidāmo krīzi.

Trīs ceturtdaļas jeb tieši 75% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka būs vajadzīgs ilgs laiks, lai atgūtos no ekonomiskās lejupslīdes.

Vienlaikus pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka koronavīrusa ārkārtas situācija ir ietekmējusi viņu ģimenes finansiālo situāciju (32% pretstatā 22% marta beigās).

Kopumā no pētījumiem izriet, ka iedzīvotājiem pietrūkst skaidrības par ārkārtas situācijas ilgumu, pārredzama plāna, kā no tās iziet un kā valstī tiks stabilizēta ekonomiskā lejupslīde. Tas ir aktuāli 60% Latvijas iedzīvotāju.

“Kantar” Covid-19 barometra pētījums fokusējas uz to, kā Covid-19 ietekmē patērētāju rīcību, attieksmi un gaidas. Globālā pētījuma laikā katrā pētījuma posmā tiek aptaujāti ap 30 000 cilvēkiem vairāk nekā 50 valstīs, katrā valstī aptaujājot vismaz 500 respondentus.

Reklāma
Reklāma

Aptauja tiek veikta internetā un tajā piedalās iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījuma pirmajā vilnī piedalījās 500 respondentu, savukārt otrajā – 700.