Pie Okupācijas muzeja pieminēs komunistiskā genocīda upurus; piemiņas pasākumi notiks Rīgā un daudzviet Latvijā 14
Valsts amatpersonas piedalīsies komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltītā vainagu nolikšanas ceremonijā pie Latvijas Okupācijas muzeja piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla”.
Plānots, ka ceremonija Strēlnieku laukumā pie memoriāla sāksies plkst.12.
Paredzēts, ka pasākumā piedalīsies Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Saeimas Prezidija locekļi un deputāti.
1941.gada 14.jūnija PSRS režīma veiktajās iedzīvotāju deportācijās no Latvijas tika izsūtīti vairāk nekā 15 000 cilvēku. Visus pēckara gadus par deportācijām klusēja, bet 1987.gada 14.jūnijā cilvēki pirmoreiz pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu represijās cietušos. Neilgi pēc tam 14.jūnijs Latvijā tika izsludināts par atceres dienu.
Rīgā atzīmēs Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu
Šodien, pieminot Komunistiskā genocīda upurus, galvaspilsētā vairākās vietās norisināsies piemiņas brīži, savukārt Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, Rīgas Domā un Mazajā ģildē skanēs piemiņas koncerti, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.
Plkst.10 pie dzelzceļa stacijas “Šķirotava” notiks piemiņas brīdis, kuru vadīs dziesminieks Arnis Miltiņš. Tajā piedalīsies Latgales priekšpilsētas politiski represēto biedrības biedri.
Pie padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” Vecrīgā plkst.12 norisināsies svinīgs atceres pasākums.
Pieminot vairāk nekā 15 000 Latvijas pilsoņu, ko padomju okupācijas režīms izsūtīja uz Sibīriju, valsts augstākās amatpersonas, Latvijas Politiski represēto apvienība un ikviens, kas vēlas godināt upuru piemiņu, noliks ziedus pie memoriāla “Vēstures taktīla” – simboliska apliecinājuma saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju.
Pasākumā uzrunu teiks Valsts prezidents Egils Levits un Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Simsons.
Pēc tam sekos Latvijas Politiski represēto apvienības rīkots ikgadējs gājiens no Latvijas Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli, ko pavadīs vīru kopa “Vilki”.
Savukārt plkst.15 piemiņas brīdis notiks pie dzelzceļa stacijas “Torņakalns”, kurā piedalīsies politiski represēto biedrības “Kurzemes rajona Politiski represēto klubs” biedri.
Plkst.18 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā par godu piemiņas dienai skanēs koncerts “Aizvestajiem”. Koncerts veltīts 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju aizvestajiem Latvijas bērniem.
Pieminot vēstures notikumus, Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” plkst.18 ikviens aicināts apmeklēt bezmaksas koncertu “Laiks ir mainīgs kā burvis”, kurā muzikālo priekšnesumu sniegs koklētāju ansamblis “Teiksma”.
Piemiņas dienu plkst.19 Rīgas Domā noslēgs koncertprogramma “Elēģija”, kurā uzstāsies orķestris “Rīga”.
Cēsu novada piemiņas vietās aicina pieminēt deportētos, noliekot ziedus un aizdedzot svecītes
Pieminot un godinot komunistiskā genocīda upurus, šodien pašvaldība aicina nolikt ziedus un aizdegt svecītes piemiņas vietās Cēsu novadā, aģentūru LETA informēja pašvaldība.
Cēsīs plkst.11 notiks svētbrīdis pie piemiņas akmens pie Cēsu dzelzceļa stacijas.
Taurenē plkst.12 notiks svētbrīdis pie piemiņas akmens “Ar sapni par Dzimteni”. Pēc tam – atvērto durvju dienas Taurenes ekspozīciju zālē.
Jaunpiebalgā plkst.13 notiks piemiņas brīdis stacijā pie akmens. Stalbē plkst.8 notiks atceres brīdis pie piemiņas akmens. Jaunraunā plkst.11 notiks piemiņas brīdis.
Zaubē šodien iedzīvotāji aicināti visas dienas garumā nolikt ziedus pie Represēto piemiņas akmens.
Kuldīgā komunistiskā genocīda upurus atcerēsies pie piemiņas akmens Pētera ielā
Kuldīgas novada dome un Kuldīgas novada muzejs aicina šodien plkst.11 pie piemiņas akmens Pētera ielā atcerēties un pieminēt 1941.gada 14.jūnija represijās cietušos, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.
Klātesošos uzrunās Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes mācītājs Viesturs Pirro, Kuldīgas novada domes pārstāvji un Kuldīgas novada politiski represēto biedrības vadītājs Uldis Jumiķis. Pasākumu papildināts vijoles melodijas Sanijas Gulbes izpildījumā.
Piemiņas pasākumi norisināsies arī Skrundā un pagastos – plkst.14 piemiņas brīdis 1941.gada 14.jūnija deportācijas upuriem notiks Skrundā pie memoriālā vagona. Alsungā piemiņas pasākums notiks plkst.12, bet Rendā visi aicināti pulcēties piemiņas vietā plkst.14, lai noliktu ziedus un aizdegtu sveces, godinot uz Sibīriju izsūtītās ģimenes. Visas dienas garumā iedzīvotāji varēs nolikt ziedus un sveces represēto piemiņas vietā Laidos, Raņķos un Rudbāržos.
Šogad aprit 82 gadi kopš viena no traģiskākajiem notikumiem Latvijas vēsturē, kad 1941.gada naktī no 13. uz 14.jūniju vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju tika izsūtīti uz PSRS soda nometnēm un piespiedu nometināšanas vietām, kur daudzi gāja bojā bada, slimību un necilvēcīga piespiedu darba dēļ.
Kuldīgas iedzīvotājus skāra gan padomju, gan nacistu okupācijas režīmu īstenotās represijas. Padomju režīms jau faktiski uzreiz pēc Latvijas okupācijas 1940.gada jūnijā sāka vērsties pret Latvijas politisko, militāro, saimniecisko un intelektuālo eliti, kā arī pret visiem demokrātiskās valsts iekārtas atbalstītājiem. Īstenojot deportāciju, no Kuldīgas pilsētas un apriņķa tika aizvesti 623 cilvēki, norāda muzeja speciālisti.
Lai gan nav noskaidrots visu izsūtīto liktenis, no zināmajiem lielākā daļa tika nometināta Sibīrijā, Krasnojarskas apgabala dažādos rajonos. Aizvesto vidū bija abu dzimumu un visdažādāko vecumu cilvēki – gan tikai pāris gadus jauni bērni kopā ar saviem vecākiem, gan arī vairāk nekā 70 gadus veci cilvēki.
Jēkabpilī ar īpašu dievkalpojumu un piemiņas brīdi atcerēsies 1949.gada deportācijas
Jēkabpilī šodien ar īpašu dievkalpojumu un piemiņas brīdi atcerēsies 1949.gada deportācijas un komunistiskā genocīda upurus, liecina informācija novada interneta vietnē.
Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā plkst.13 notiks Svētā Mise, bet plkst.14 Parka ielā, 14.jūnija parkā, noritēs Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis.
No Jēkabpils tās bija 43 ģimenes – sievietes, vīrieši, bērni un veci cilvēki – kuru nākotne, dzīves un cerības tika ļaunprātīgi izpostītas, teikts pašvaldības publicētajā informācijā.
Ventspilī pieminēs 1941.gada deportāciju upurus
Šodien plkst.18 Ventspils Tilta dārzā notiks komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts atceres pasākums, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.
Atceres pasākumā piedalīsies pārstāvji no Ventspils novada politiski represēto apvienības, Zemessardzes 46. kājnieku bataljona, Valsts robežsardzes, Ventspils pašvaldības domes un Kultūras centra.
Muzikālu priekšnesumu izsūtīto piemiņai veltīs Ventspils vīru kora grupa, vadītāja Lorija Cinkusa.
Daugavpilī notiks komunistiskā genocīda upuriem veltīts piemiņas brīdis
Šodien plkst.11 Daugavpilī, Andreja Pumpura skvērā pie piemiņas akmens Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem notiks komunistiskā genocīda upuriem veltīts piemiņas brīdis, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Pasākumu ik gadu organizē Daugavpils pilsētas pašvaldības dome, pašvaldības Kultūras pārvalde, Novadpētniecības un mākslas muzejs, Vienības nams un Daugavpils politiski represēto klubs.
Valmieras novadā notiks komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi
Šodien Valmieras novadā notiks komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.
Plkst.13 Mazsalacā, Sniedzēnu kalnā, notiks piemiņas pasākums 1941.gada naktī uz 14.jūniju deportēto novada iedzīvotāju atcerei.
Plkst.16 Valmieras stacijā, savukārt plkst.17 Jērcēnmuižā notiks komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis.
Izsūtīšana notika galvenokārt pēc “šķiriskām pazīmēm” – arestēja tos, par kuriem bija savāktas ziņas par “kontrrevolucionāru” darbību un “pretpadomju aģitāciju”. Deportācijas upuri bija Latvijas politiskā un ekonomiskā elite – pazīstami politiķi, augsta ranga valsts ierēdņi, armijas un policijas virsnieki, literāti, augstskolu mācību spēki, uzņēmēji, tirgotāji. Arestēto vidū daudz bija lauku iedzīvotāju, kurus represēja galvenokārt kā Latvijas aizsargu organizācijas biedrus. Deportācija skāra ne tikai konkrēto personu, bet arī tās ģimenes locekļus.
1941.gada 14.jūnijā arestētos ieslodzīja dažādās PSRS Iekšlietu tautas komisariāta labošanas darbu nometnēs, kur pret viņiem uzsāka izmeklēšanu, sagatavoja apsūdzības slēdzienus, kurus parasti nosūtīja apstiprināšanai PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķajā apspriedē.
Nāves sods tika izpildīts vairāk nekā 690 Latvijas iedzīvotājiem. Daļa arestēto, kuriem bija piespriests augstākais soda mērs, nomira vēl pirms nāves soda izpildīšanas. Ieslodzījuma vietās nomira vairāk nekā 3400 14.jūnijā arestēto Latvijas Republikas pilsoņu. Izsūtīto reabilitēšana sākās pēc Staļina nāves. 1957.gadā PSRS vadība pieņēma lēmumu par izsūtīto atbrīvošanu no speciālā nometinājuma vietām. Tomēr atgriezties dzimtenē izdevās vien daļai.
