Piedzīvojumi ar zelta garšu: Brailko un Namiķei trīs Eiropas čempionāti trīs nedēļu laikā 1
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pludmales volejbolistēm Varvarai Brailko un Anetei Namiķei septembris izvērtās ļoti saspringts – trīs nedēļu laikā viņas piedalījās trijos Eiropas čempionātos. Lielo sprintu ievadīja zelts U-20 konkurencē Čehijā, sekoja divi zaudējumi pieaugušo līmenī Jūrmalā, bet noslēgumā dalīta piektā vieta U-22 vecumā Turcijā. Kāda nākotne sagaida 18 gadus vecās sportistes?
Spēlēja ar prieku
“Tas bija piedzīvojumiem bagātākais mēnesis dzīvē,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” atzīst Anete Namiķe.
“Pagājušajā gadā Āzijā piedalījāmies trijos Pasaules tūres posmos pēc kārtas ļoti īsā laikā, bet šie bija atbildīgāki mači. Grūti bija saprast, kas īsti notiek, viss pagāja tik ātri. Tikai pēc tam apzinies, kas izdarīts. Uz Čehiju braucām ar mērķi izcīnīt medaļu, centāmies ar prieku izbaudīt turnīru, parasti ir lielāks saspringums.”
“U-20 turnīrs bija svarīgākais, un bijām ļoti labi sagatavojušās, optimālajā formā, tāpēc zelts nebija pārsteigums. Par mums kā komandu bija liela pārliecība, nebija arī tādu pretinieču, kuras nevarētu uzvarēt,” teic Varvara Brailko.
Treneris Rihards Finsters gan atzīst, ka grafiks bijis traks, jau sākot ar jūliju, nācās startēt arī iekšējās atlases sacensībās un pietrūcis laika pastrādāt pie mačos piefiksētajiem trūkumiem. U-20 čempionātā šoreiz nepiedalījās spēcīgas sportistes no Krievijas un Dānijas, bet tas neatņem pašu nopelnus – izanalizējot pretiniekus un parādot labu sniegumu, izdevies uzvarēt.
Brailko un Namiķe kopā spēlē trīs gadus, pērn Eiropas U-18 čempionātā ieguva piekto vietu, ceturtdaļfinālā zaudējot čehietēm. Šogad U-20 vecumā ceļi ar viņām krustojušies jau pirmajā spēlē, un uzvara latvietēm iedevusi pārliecību par saviem spēkiem.
“Šī mums ir labākā sezona un zelts palielinās spiedienu nākotnē, visi gaidīs labus rezultātus, bet tas dos mums arī jaunu motivāciju, pārliecību, ka varam uzvarēt jebkuras meitenes – gan garas, gan tehniskas,” uzskata Varvara.
Kāda būs nākotne?
Jau divas dienas pēc Latvijas himnas nodziedāšanas Brno tika uzsākts Eiropas čempionāts Jūrmalā, turklāt viena diena Covid-19 ierobežojumu dēļ bija jāpavada karantīnā. Majoru smiltīs jaunietes zaudēja abās spēlēs.
“Jūrmalā nebija tāda svaiguma, pāris dienās grūti nolikt malā visas emocijas un atkal sākt no jauna. Ne pārāk labi tikām galā ar šo situāciju,” norāda Anete. “Uz U-22 čempionātu braucām ar pārliecību, ka varam cīnīties, Covid-19 dēļ dažas valstis atteicās no dalības.
Otrajā spēlē guvu pēdas traumu, vietējā slimnīcā rentgens uzrādīja, ka nav lūzuma, bet dakteris nemācēja izskaidrot, kas ir par problēmu.
Teica, ka noteikti nedrīkstu spēlēt, tomēr sazinājos ar ārstiem Latvijā, un viņi uzskatīja, ka spēlēt var, jāskatās pēc sajūtām. Tajā brīdī tas paņēma mūsu enerģiju un nespējām tik labi sakoncentrēties savam darbam.”
Lai gan šķiet, ka duetam nācies veikt virkni Covid-19 testu, tā gluži nav. Ārzemēs testētas tikai pirms izlidošanas no Čehijas, lai Latvijā atļautu piedalīties Eiropas čempionātā. Ierodoties Čehijā vai Turcijā, testēšana nenotika.
Abas meitenes cer nākotnē sevi pierādīt pieaugušo līmenī. Cik liels ir viņu tieši kā dueta potenciāls, šobrīd grūti pateikt volejbola standartiem nelielo augumu dēļ (Varvarai – 1,68 m, Anetei – 1,73 m).
Lai konkurētu augstākajā līmenī, ļoti iespējams, nāksies sadalīties un meklēt garāku bloķētāju. Treneris Rihards Finsters gan norāda, ka nākamgad jāaizstāv U-20 čempionu tituls, bet U-22 konkurencē var spēlēt vēl trīs gadus. Kamēr ir progress – jāspēlē bez galvas lauzīšanas!
Šis abām censonēm ir pēdējais gads vidusskolā. Brailko mācās Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā, Namiķe – Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, kur izvēlēts bioķīmijas novirziens, jo bijusi doma studēt medicīnu.
Panākumi volejbolā gan pavēruši iespējas iestāties universitātē ASV, un tuvākajā laikā Anetei jāpieņem nozīmīgs lēmums – piekrist vai ne.
Ļoti laba mijiedarbība
Rihards Finsters, dueta treneris: “Varvara un Anete ar katru gadu progresē. Neredzu šķēršļus viņām spēlēt kopā, arī augumā garākas komandas baidās no mums. U-22 Eiropas čempionātā bija mazliet spēcīgākas pretinieces, bet ceturtdaļfinālā abos setos pret šveicietēm bijām vadībā.
Ja psiholoģiski izturētu, spēlētu pusfinālā. Jā, varbūt bloka kādā brīdī pietrūkst, bet viņām ir tik laba spēles izjūta, saprašana, ko es prasu, uzklausīšana. Mūsu mijiedarbība ir ļoti laba, uzskatu, ka augums pārāk netraucēs.
Fiziski viņas progresēs – augstāk lēks, ātrāk skries, būs vēl gudrākas. Kamēr redzu, ka sniegums uzlabojas, tikmēr neko nevajag mainīt. Kad stāsies, jāsāk domāt. Protams, pēc U-22 vecuma jāskatās, varbūt mums kāda gara meitene izaugs un varēs salikt kopā.
Varvarai ir ļoti labas fiziskās dotības, spēcīgas kājas, un tas kompensē auguma centimetru trūkumu, lec tikpat augstu, cik krietni garākas meitenes. Anete arī nav fiziski vājāka, lai gan no dabas nav tik labi dotumi, viņai ir citādāks raksturs, asāka, sportiski nekaunīgāka, var nolasīt aizsardzību. Viena otru labi papildina.”
