Foto: PA Images/Scanpix/LETA

Ārkārtas situācijai gals nav redzams. Eksperti prognozē, ka mūs sagaida psihoemocionālās veselības pandēmija 45

Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts?
“Kad esi ko parādā VID, atgādinājumi nāk nemitīgi, bet, ja esi strādājošs pensionārs, neviens neatgādina…” Iveta par pensionāru iespējām saņemt pārrēķinu
“Vakar panika sākās, jo grupā ir “mīkstie”” – nometņu vadītāja nenopietns stāsts par ikdienu bērnu vasaras nometnē 8
Lasīt citas ziņas

Trauksme, tāpat kā bailes, mobilizē mūsu ķermeni draudošām briesmām. Ja bailes ilgst tikai īsu brīdi, trauksme piezogas nemanāmi un kādu laiku turpinās.

Parasti to pavada bažīgas domas, raizes par nākotni, bet, tai ieilgstot, parādās arī ķermeniski simptomi, tādi kā muskuļu sasprindzinājums, elpošanas un sirdsdarbības paātrināšanās, sirdsklauves, pastiprināta svīšana, miega vai gremošanas traucējumi.

Mediķiem – depresijas simptomi

CITI ŠOBRĪD LASA

Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas speciālisti sešu mēnešu periodā pētījuši, kā ārkārtas situācija ietekmējusi mediķu psihoemocionālo veselību ārkārtas situācijas laikā.

Rezultāti liecina, ka katrs ceturtais ārsts izjūt depresijas, bet katrs piektais – trauksmes simptomus. Mediķi ir tie, kuriem pandēmijas laikā jāstrādā papildu darba stundas, pieaug stress par nezināmo, piemēram, varbūt šodien pacientu vidū kāds būs inficēts ar jauno koronavīrusu un to pārnesīs mājās saviem tuviniekiem.

Pētījuma iniciatore klīnikas ārste rezidente Laura Valaine stāsta: “Pēc tam kad tika publicēts pirmais pētījums par situāciju Uhaņā, kur mediķu vidū trauksmes un depresijas līmenis bija ļoti augsts – 50 un 47%, mēs, piecu ārstu komanda, nolēmām to pētīt arī Latvijā, ņemot vērā arī virkni dzīvesveida faktoru, kas ar to saistīti.

Pētījumā piedalījās 860 dalībnieku no visas Latvijas – ārsti un ārstu palīgi, medicīnas māsas, fizioterapeiti, zobārsti, kuriem anketas tika izsūtītas gan elektroniskā, gan papīra formātā. Rezultāti – depresijas simptomi ir 26%, bet trauksmes – 17% Latvijas mediķu, kuri piedalījās pētījumā.

Pēc anketām pievienotajiem komentāriem radās iespaids, ka patiesie skaitļi ir vēl lielāki. Šobrīd līdzīgi pētījumi tiek veikti daudzās valstīs, ko pandēmija skārusi vissmagāk, – Itālijā, Francijā, ASV, to rezultāti ir pārsteidzoši līdzīgi mūsējiem.

Depresijas simptomi Latvijā ir nedaudz augstāki nekā vidēji pasaulē, bet trauksmes – mazāk.

Lai gan mūsu valsts ir mazāk skarta, nav bijis tik daudz ar Covid-19 smagi saslimušo un mirušo pacientu, rādītāji ir ļoti augsti. Rodas jautājums, kas tos ietekmē vairāk – pandēmija vai citi faktori, kuri pamazām krājušies, piemēram, darba stundu skaits, darba ap­stākļi, atalgojums, mediķu un pacientu attieksme vienam pret otru.”

No 5. līdz 11. oktobrim Emocionālās veselības nedēļas laikā RSU Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas ārsti sniegs bezmaksas psihoterapijas konsultācijas skaipā ārstiem, ārsta palīgiem, māsām, bet klīnikas mājaslapā publicēs ārsta psihoterapeita komentārus, ieteikumus mediķu psihiskās veselības saglabāšanai.

Ārkārtas situācijai gals nav redzams

Eksperti prognozē, ka Covid-19 pandēmijas “atbalss” būs psihoemocionālās veselības pandēmija.

“Parādīsies psihiskās veselības traucējumi, kuru iemesls būs nomāktība, vientulība, nepieciešamība izolēties. Ja cilvēkam nav sociālo kontaktu, vides, kurā viņš var gūt atzinību, justies labi, pieaug depresijas un trauksmes risks.

Situāciju padziļina arī neziņa par to, vai būs darbs, vai bērniem mācības notiks klātienē vai attālināti, kāda būs ģimenes finansiālā situācija.

Cilvēkiem, kuriem jau tā bijis grūti tikt galā ar dažādiem stresoriem, ilgstošs stress, ko radījusi pandēmija, pasliktina gan fiziskās, gan psihoemocionālās veselības stāvokli,” uzsver Laura Valaine.

Reklāma
Reklāma

Līdzīgā situācijā kā medicīnas darbinieki šobrīd ir arī skolotāji, kuri nezina, kā nodrošināt epidemioloģisko drošību skolā, vai kāds no bērniem nav inficējies un būs jādodas izolācijā, turklāt šajā mācību gadā jāuzsāk jaunā kompetenču izglītības programma, kas rada papildu psihoemocionālo slodzi.

Arī to profesiju pārstāvji, kuri atrodas pirmajās līnijās, tas ir, darba pienākumus veicot, klātienē komunicē ar klientiem, par kuru veselības stāvokli viņi neko nezina, piemēram, pārdevēji un kasieri, farmaceiti, sociālie darbinieki, biļešu kontrolieri.

“Trauksme par nezināmo ir daudz spēcīgāka un stresa hormons – kortizols – izdalās daudz vairāk nekā paredzamā situācijā, pat ja zināms, ka rezultāts būs slikts,” saka ārste, piebilstot, ka daudzi šobrīd izjūt papildu stresu, dzīvojot neziņā par to, kas notiks tālāk, cik lielā mērā saslimšana vērsīsies plašumā, vai tiks ieviesti vēl kādi ierobežojumi.

“Liela daļa vēl nav atguvusies no pirmā slimības viļņa, izjūt lielu nedrošību par tuvāko nākotni, piemēram, to nozaru pārstāvji, kuru iespējas strādāt un nopelnīt ārkārtas situācijas dēļ ir ļoti ierobežotas – tūrisma, viesmīlības, aviācijas, izklaides jomā strādājošie. Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikā vēršas pacienti, kuri joprojām izjūt Covid-19 pirmā viļņa sekas.

Kā atjaunot iekšējo līdzsvaru

Laura Valaine norāda, ka trauksmes līmeņa mazināšanā lielu ieguldījumu var dot darba devēji, ieviešot virkni emocionālā atbalsta pasākumu, piemēram, izglītojošas lekcijas, pieejamas psihologa vai psihoterapeita konsultācijas.

“Svarīgi apzināties savu darbinieku izdegšanas, depresijas vai trauksmes simptomu parādīšanās risku, radot psihoemocionālai veselībai labvēlīgu vidi. Ja darbs notiek attālināti, piemēram, reizi nedēļā organizēt sazināšanos “Skype” vai “Zoom” platformās, lai veicinātu socializēšanos. Vairāku uzņēmumu vadītāji pamanījuši, ka šogad ievērojami pieaugusi līdzdalība kolektīva saliedēšanās pasākumos,” viņa saka.

Psihoemocionālās veselības profilakses svarīgākie punkti pandēmijas laikā ir sabalansēts uzturs, bet īpaši fiziskās aktivitātes svaigā gaisā.

Tās ietekmē bioķīmiskos procesus smadzenēs un dabiskā veidā izraisa labsajūtu, tādēļ vajag atrast sev tīkamu sportisko nodarbi.

“Ikvienam šobrīd vajag apzināties to, cik svarīgi viņam ir sociālie kontakti – draugi, paziņas, ģimene, un rast iespēju ar viņiem sazināties. Pētījumi parāda, ka ārkārtas situāciju labāk pārcieš tie, kuri nezaudē saikni ar tiem cilvēkiem, ar kuriem ir patīkami būt kopā, sarunāties.

Arī vēloties pasargāt vecos cilvēkus no inficēšanās, nereti esam aizmirsuši, ka tā viņi jūtas vēl vientuļāki. Viens no vientulības aspektiem, kas vērojams šobrīd, – sūdzību pieaugums par augstu asinsspiedienu, problēmām ar sirdi senioru vidū,” stāsta ārste.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.