Foto-Scanpix/Reuters

Baltijas valstis pēdējos gados var lepoties ar strauju IKP pieaugumu, kas ir viens no augstākajiem Eiropā. Šāds pieaugums ir akūta nepieciešamība. Finanšu krīze spēcīgi trāpīja Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, tā dēļ ievērojami palielinājās bezdarbs, samazinājās algas, cilvēkiem nācās emigrēt no valsts, lai nodrošinātu sev iztiku utt.

Ņemot vērā arī dzim­stības problēmas, Lietuva 10 gadu laikā ir zaudējusi pusmiljonu iedzīvotāju jeb 14%, Latvija – 0,3 miljonus jeb 13%, Igaunija – 0,1 miljonu jeb 4%. Kopš 2009. gada, ko Baltijas valstīs var uzskatīt par krīzes kritiskāko punktu, IKP uz vienu iedzīvotāju Baltijā ir ievērojami kāpis. Piemēram, Lietuvā šis rādītājs pēdējos piecos gados ir audzis par 40%, Latvijā – par 36%, Igaunijā – par 26%. 2013. gads ir zīmīgs ar to, ka Lietuva ir izvirzījusies līderpozīcijā pēc IKP uz vienu iedzīvotāju, sasniedzot 19,1 tūkstoti eiro. Līdz šim uzvarētāja lauri piederēja Igaunijai.

Vienlaikus jāņem vērā, ka tādās valstīs kā Lielbritānija, Vācija, Zviedrija u. c., ko ir iecienījuši emigranti, IKP uz vienu iedzīvotāji ir gandrīz divas reizes lielāks nekā Baltijā. Latvijas Finanšu ministrija prognozē valsts IKP pieaugumu 2,8% apmērā 2015. gadā. Ņemot vērā Eiropas ekonomikas gausos apgriezienus, kā arī austrumu kaimiņu ģeopolitiskās problēmas, IKP prognozēm šā gada laikā ir bijusi tendence kļūt mazāk ambiciozām. Tikmēr Lietuvā jau pieņemts 2015. gada budžets – pirmais eiro budžets –, ko daudzi eksperti uzskata par pārlieku optimistisku, jo IKP pieaugums prognozēts vairāk nekā 3% apjomā. Savukārt Igaunija cer, ka tās IKP pieaugs nedaudz virs 2%. “Attīstība Krievijā pašlaik ir galvenais risks Baltijas jūras reģiona izaugsmei,” uzskata “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna. “Swedbank” prognozes liecina, ka 2015. gadā Krievijā gaidāma recesija un tās ekonomika saruks par 0,6%.